Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Jautājumā par banku darbu riskos balstītā praksē, kas nereti izskanējis medijos, ne reizi vien augstām valsts amatpersonām norādot, ka kaut ko esam pārspīlējuši savā likumdošanā, I. Znotiņa norāda, ka uz citu ES valstu fona Latvija ir viena no pirmajām, kas izpildījusi ES noteiktās regulas un prasības Moneyval pietiekamā līmenī, bet citām valstīm, piemēram, Lietuvai un Igaunijai tas vēl priekšā, kas skaidrojams ar Moneyval un FATF darba kapacitāti, nevis Latvijas centību. Atklāts vēl aizvien paliek jautājums – vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu kritēriji ir un būs līdzvērtīgi lielajām vecās Eiropas zemēm un Latvijai.

Visbeidzot, interesanta ir sadaļa, kur I. Znotiņa sniedz atbildes par kriminālprocesa nodalīšanu. Proti, cilvēka vaina tiek nodalīta no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kas neizbēgami noved pie jautājuma, vai kādā mirklī nesāksies mantas konfiskācijas likuma priekšā nevainīgiem Latvijas pilsoņiem. Pats process būtiski ir atvieglojis konfiskāciju gadījumos, kad ir runa par nerezidentu līdzekļiem, kur vainas pierādāmība ir faktiski neiespējama, jo komersanti reģistrēti valstīs, kas nesniedz informāciju vai sniedz to ierobežoti, jo valstīs nav līdzīgi regulējumi kā Latvijā, piemēram, par patiesā labuma guvēju reģistrāciju. Skaidrojums, kādēļ līdzīgi noteikumi būtu jāattiecina uz Latvijas vai citu Eiropas valstu iedzīvotājiem satur atsauces uz Eiropas cilvēktiesību tiesas praksi. I. Znotiņas atbildes arī satur informāciju par to, kā Latvijas likumdevējs apgājis nevainības prezumpcijas jautājumu, paturot tiesības konfiscēt naudu, ko uzskata par noziedzīgi iegūtu.

Visu interviju ar I.Znotiņu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!