Finanses

Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Agnese Margēviča, Diena, 19.01.2022

Jaunākais izdevums

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā laikrakstā Diena 19.janvārī intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.

Fragments no intervijas

Latvijai nācās strauji un novēloti ielēkt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tēmā. Tagad ir pagājis zināms laiks, iegūta prakse. Kā jūs vērtējat, vai situācija jau ir nostabilizējusies, vai vēl būtu jāuzlabo normatīvie akti, kas regulē legalizācijas novēršanas jomu? Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai divas lietas, kurās personas sūdzas, ka esošais regulējums viņiem liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Varbūt kaut kur groži jāpievelk vai pretēji – jāpalaiž vaļīgāk?

Par ielēkšanu novēloti sistēmas sakārtošanā nav īsti tas, kā es to redzu, jo mēs redzam, ka ļoti daudz kur pasaulē, tai skaitā Eiropā, valstis nav sasniegušas tādus rezultātus, kā mēs esam sasnieguši. To pirmām kārtām apliecināja Moneyval vērtējums 2018. gada nogalē, kas pateica, ka Latvija ir pirmā valsts, kura pilnībā vai lielākoties ir izpildījusi visas 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Bet par to, kas notiek Latvijā attiecībā uz tiem 2017., 2018., 2019. gadā izmainītajiem likumiem, tur viennozīmīgi ir kaut kādas nianses, kuras droši vien ir nepieciešams vēl joprojām pieslīpēt un kaut kādus procesuālos jautājumus atrisināt. Piemēram, jūs uzdevāt jautājumu par ST iesniegtajiem pieteikumiem – tie jau arī neanalizē kādus fundamentālus principus, piemēram, apgrieztās pierādīšanas principu vai samazināto pierādīšanas standartu. Tajos ir runa par ārkārtīgi mazām, smalkām procesuālām niansēm, par kurām viennozīmīgi vismaz es no savas jurista pieredzes varu teikt, ka mums jāapsveic iniciatīva, kas rūpējas, lai sistēmā nebūtu pretrunu vai nepareizību. Attiecībā uz diviem pieteikumiem ST, jā, tie ir iesniegti, bet vienlaicīgi arī Saeimā izskatīšanā ir tās pašas normas, kas tiek apstrīdētas, tās jau tiek liktas uz grozījumiem, lai sakārtotu šo jautājumu. Kurš būs pirmais – ST vai Saeima, kas pateiks, es nezinu.

Līdz ar to par novēlotību, manuprāt, pareizāk būtu likt uzsvaru uz to, ka mūsu problēmu zona bija tā, ka mums bija ļoti, ļoti lieli riski, kurus neviens īsti neapzinājās vai, pat ja apzinājās, negribēja fundamentāli risināt, piemēram, izmeklēšanas uzraudzības vai prokuratūras līmenī. Tā mēs nonācām Moneyval uzmanībā, jo mums nebija ne stratēģiskas risku apzināšanās, ne stratēģiskas procesa vadības, ne gala rezultātā skaidrības, kas ir tās lietas, kas jārāda, jādemonstrē, kad šādi starptautiski eksperti atbrauc. No krimināltiesību viedokļa Latvija ir viena ar vislabāko juridisko ietvaru un nu jau varbūt ar vislabāk trenētajiem policistiem un prokuroriem.

Visu interviju lasiet 19.janvāra laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru