«Cilvēki ļoti nepieņem radarus ne tāpēc, ka gribētu baigi ātri braukt, bet riebjas, ka viņus kontrolē,» skaidro ceļu satiksmes eksperts Pauls Timrots.

«Apnīk tā strostēšana kā skolā: «Sēdi!», «Runā!», «50!» un «tikai 50!». Jāpieiet tomēr saprātīgi. Ja saka truli «50!», cilvēki saka: «Jā, labi, 50!», bet es rakstu īsziņu, ēdu, pļāpāju, man nav jāskatās uz ceļu, jo to galveno prasību – 50 – es izpildīju! Tas neveicina aktīvu un jēdzīgu attieksmi pret satiksmes drošību,»  intervijā laikrakstam Neatkarīgā paudis eksperts..

«Ja nodzīsi cilvēkus uz tiem trulajiem 50 vai 90, cilvēki nesāks braukt uzmanīgāk – viņi piemigs un iebrauks grāvī. Cilvēks ir mazliet steidzīgs, nervozs, agresīvs, viņam tā dūša ir jāpiesien. Ja viņš brauc tos plus 10–15, viņš arī uzmanās, ka tik nebūs kāds policists, uzmanīgi skatās uz ceļu, vai nav radari, policisti, vai kāds nemirkšķina pretī. Ja brauc tik, cik liek, ar kruīziņu uz 90, bet uz ceļu vairs neskatos. Jāsaprot arī cilvēku daba, nevaram cerēt, ka likums visu sakārtos,» norādījis P. Timrots.

Runājot par iedzīvotāju protestiem pret radariem, piemēram, izvietojot uz ceļiem parodijas par fotoradariem, viņš teicis: «Ja cilvēki ir gatavi izrakt no šķūnīša veco veļas mašīnu vai ledusskapi, sadabūt krāsu, uzspiest to uzrakstu, aizstiept līdz ceļam, tad jāsecina, ka iekšā ir pamatīgs naids.»

«Šobrīd jau varam novērtēt radaru efektu – ne bojāgājušo skaits, ne citi būtiski rādītāji nav kritušies. Pirms gadiem sešiem, septiņiem ar Edmundu Zivtiņu (VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks) braucām skatīties, kā darbojas Viļņā ieviestie pirmie radari. Tur, cita starpā, mums drošības centrā parādīja, kā vecpilsētā darbojas video novērošana – tūristiem esot drošāk, par 80% kritusies noziedzība, kabatzādzības, kautiņi daļā, kur bija novērošana. Super! Bet sekoja piebilde: par tikpat procentiem tā pieauga blakus ielās. Līdzīgi ar radariem: tos sastutējot tikai Rīgā un tās apkaimē, uz lielajām ielām, kur var kaut ko smelt, mēs cilvēku agresiju un vēlmi pagāzēt vienkārši aizsūtām mazliet dziļāk laukos, kur pat bērni vālē pa grantēto ceļu bez bažām, ka tur kādreiz būs kāda kontrole. Ātro braukšanu nostumjam pa pakšiem, kur vēl ātrāk var braukt, kur ir vēl bīstamāk, līkumaināks un bedraināks ceļš. Kopējo vidējo ātrumu mēs nesamazinām. Tas, ka uz Jūrmalas šosejas daži varbūt brauc lēnāk, neko neizsaka, jo ar to radaru tu vienkārši vari braukt ātrāk mazliet dārgāk, turklāt jāmaksā pēc pāris mēnešiem. Būtībā nopērc līzingā ātro braukšanu,» uzskata eksperts.

«Man pašam atnāca par 101 km/h uz Siguldas šosejas – nejūtos ne gramu sakautrējies par savu braukšanas ātrumu. Tas jau vispār ir valstij kaitnieciski, jo tā kvītiņas izsūtīšana izmaksā apmēram tos piecus latus, ko viņi prasa man sodā samaksāt,» laikrakstam akcentē P. Timrots.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra