Somijas degvielas kompānijas «Neste» automātiskās algu aprēķinu sistēmas kļūmes dēļ bijušajam kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā «Neste Ersti» vadītājam Indrekam Kaju izmaksāti vairāk nekā 600 000 eiro darba algā sešus gadus pēc tam, kad Kaju un uzņēmuma darba attiecības tika pārtrauktas.

Algu kopumā 620 000 eiro apmērā «Neste» Kaju maksājusi no 2012.gada pēdējās dienas, kad viņš aizgāja no uzņēmuma, līdz 2018.gada septembrim, vēstīja Somijas ziņu aģentūra STT.

Kļūdu neviens nepamanīja, jo «Neste» darbojas automātiskā algu aprēķinu sistēma un to izmaksai nav nepieciešama cilvēka apstiprinājums. Arī Kaju pats par kļūmi neziņoja uzņēmumam.

Tomēr pagājušā gada nogalē «Neste» apsūdzēja Kaju par piesavināšanos un pieprasīja arestēt viņa īpašumus Somijā. «Neste» rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš Somijas bankas kontā ienākušo algu par darbu, kuru viņš vairs neveica, pārskaitījis uz Igauniju.

Tiesa Helsinkos arestējusi Kaju piederošu akciju portfeli bankā «Nordea» 285 000 eiro vērtībā. Viņš tiesā uzstāja, ka «Neste» prasība nav spēkā noilguma dēļ, bet tiesa šādu argumentu noraidīja.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Kosmētikas ražotājs AS Dzintars šonedēļ iepazīstinās ar jaunu ārstnieciskās kosmētikas produktu līniju kāju kopšanai Future Formula SOS, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti ir paredzēti kāju kopšanai un tādu izplatītu problēmu efektīvai profilaksei kā pietūkums, smagums un sasprindzinājums kājās, raupja pēdu āda un saplaisājuši papēži, nagu un pēdu sēnīšu infekcijas.

Uzņēmumā norāda, ka jaunie produkti ir nākamais solis ārstnieciskās kosmētikas segmenta attīstībā.

«Šīs sērijas produkti satur rūpīgi atlasītas dabiskas izcelsmes aktīvās sastāvdaļas, kuru iedarbība novērš konkrētas veselības problēmas. Izejvielas ir jāizvēlas un jākombinē tā, lai tās iedarbotos sinerģiski,» saka AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Ārstnieciskās kosmētikas produkti kāju kopšanai jau ir pieejami tirdzniecības tīkla Dzintars firmas veikalos. Tuvākajā laikā tos būs iespējams iegādāties arī aptiekās visā Latvijā.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību (SMU) uzņēmumu tirgošanās pasākums Cits Bazārs notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 3. – 7. martam.

Kopš pandēmijas sākuma, jau trešo gadu pasākums noris tiešsaistē. Neskatoties uz periodiski attālināto mācību procesu, skolēnu mācību uzņēmumu skaits ir pieaudzis un pavasara gadatirgū piedalīsies vairāk uzņēmumu nekā iepriekšējā gadā. Vietnē JALATVIA.LV lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos orģinālas, inovatīvas un praktiskas lietas savai ikdienai.

E - katalogā jalatvia.lv ikviens varēs aplūkot SMU profilus un iegādāties skolēnu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, augsnes monitorēšanas ierīce dārzkopjiem, bezvadu termokrūze, kas silda un pat uzvāra ūdeni, izglītojošas rotaļlietas bērniem, viedierīce atkritumu apsaimniekošanai, daudzfunkcionāls drēbju pakaramais, šaha spēle četriem spēlētājiem un citi interesanti produkti.

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Neatkarīgi no ģeogrāfijas, problemātisks ir nevis viens vai otrs tirgus, bet gan brīvā tirgus neesamība ekonomikai dzīvīgi svarīgos posmos

Ķīnas akciju tirgus ir problemātisks, un tāds pats tas ir atsevišķajos segmentos – nekustamajos īpašumos, izejvielās, metalurģijā un kur tik vēl ne. Bet, kā jau sarunvalodā tas nereti gadās, ir jāprecizē, par ko ir runa, tāpēc jautājums ir – ko tu saproti ar «tirgu»?

Vien salīdzinoši īsu brīdi principā brīva tirgus apstākļos padzīvojuši, jau sākam piemirst, kā tas ir – dzīvot viscaur Lielā Brāļa modrās acs uzraudzībā, kas tēvišķi gādā par t.s. kopējo labumu, bet individuālais labums ir tam pakārtots. Tiesa, Ķīnā vairs nav plānveida ekonomikas, tomēr tas ne tuvu nav arī brīvs tirgus, jo praktiski viss notiek ar centrālās valdības akceptu, tās vadībā un tās interesēs. Paradokss gan ir tāds, ka valdības intereses par augošu ekonomiku un tautas labklājību nav labo nodomu un krietno centienu jautājums, bet gan maksimāli brīvas apmaiņas starp indivīdiem darīšana, komerciālo apmaiņu ieskaitot.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.