Jaunākais izdevums

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Gaļu neaizliedz

Pēc I. Rutkovska novērojumiem, veģetāriešus un vegānus nevar uzskatīt par turīgiem, jo lielākā daļa ir jaunieši un studenti. Ļoti reti kāds jau piedzimst par veģetārieti vai vegānu. «Bieži vien tas ir veselības problēmu dēļ un tā tomēr ir apzināta izvēle – kāda produkta izslēgšana no ēdienkartes alerģiju, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības dēļ. Iespējams, šie cilvēki ir stiprāki, savās izvēlēs brīvāki, viņi var nekrist kārdinājumā un neēst visu pēc kārtas. Viņu izvēles ir apzinātākas. Ļoti grūti būs impulsīvam pircējam lielveikalā, ja esi veģetārietis vai vegāns, jo 90% produkti nav domāti viņiem. Taču šie cilvēki spēj atteikties, tāpēc ka var to atļauties izdarīt,» uzskata uzņēmējs.

Kafejnīcas piedāvājumā ir tā saucamā mājas virtuve; cenu diapazons nav plašs. «Vēlamies kļūt pieejami visiem tiem, kuri to vēlas. Gribam, lai cilvēki nevis iztērētu kaudzi naudas, reizi dzīvē paēdot vegāniski, bet lai tas kļūtu par ieradumu. Piedāvājam plācenīšus no dažādiem dārzeņiem, biešu kotletes, sautējumus, burgerus, salātus, dažādu graudaugu variācijas, fritētus kartupeļus, taču arī tos mēs cenšamies pagatavot pēc iespējas veselīgāk un taisām no vietējiem kartupeļiem, svaigiem, nevis pērkam sasaldētus. Mums ir svarīgi atbalstīt arī vietējos lauksaimniekus. Bieži vien tas ir dārgāk, taču tā ir misijas apziņa. Zinot, kur tā nauda aizies, esmu gatavs maksāt vairāk,» stāsta I. Rutkovskis.

Protams, ir bijuši gadījumi, kad jaunieši vaicā arī pēc gaļas. «Esam tikai maza daļiņa no viņu dzīves. Gaļu var ēst bērnudārzā, skolā un mājās. Ja šeit būtu picērija, tad apmeklētāji tikpat labi varētu jautāt, kāpēc nav suši. Protams, ir vietas, kurās ir viss, bet ne šeit,» teic Nata cafe saimnieks.

Plaukti piepildās

I. Rutkovskis atzīst, ka šāda veida kafejnīcu niša Latvijā ir šaura. «Ne velti ir teiciens – jo šaurāka niša, jo precīzāk var trāpīt,» viņš pasmaida. Pēc uzņēmēja domām, veģetāro un vegāno kafejnīcu tirgus ir pašā attīstības sākumstadijā. «Jāpateicas tiem pionieriem, kas pirmo «mežu» ir izcirtuši un izveidojuši platību, kurā strādāt, piemēram, Terapija, Fat Pumpkin, Rāma jau gadiem ēdina veģetāriešus un vegānus Latvijā,» priecājas I. Rutkovskis.

Viņš novērojis, ka ēdināšanas nozarē trūkst izpratnes, ko tieši nozīmē veģetārs un vegāns ēdiens. «Ja pasaku, ka esmu veģetārietis, tad jautā – ko tad tu ēd? Šāda attieksme ir arī no profesionāliem un pieredzējušiem pavāriem. Ja viņiem jāpagatavo veģetārs vai vegānisks ēdiens, sākas problēmas. Piemēram, stāsts no dzīves – pavāram palūdz uzrīkot veģetāro banketu, un viņš trīs dienas Google mēģināja atrast, ko lai pagatavo,» klāsta I. Rutkovskis. Viņaprāt, tas daudziem ir bijis nezināmais, kas šobrīd kļūst par zināmo – atklājumu, ka ir iespējams sātīgi, garšīgi, veselīgi paēst arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.

ASV vai Lielbritānijā šī tirgus izaugsme bijusi par 500% gada laikā. Viņaprāt, šī nozare aug un augs. «Rimi un Maxima ķēdēs jau parādās plaukti, kas domāti veģetāriešu un vegānu uzturam. Amerikā, piemēram, ir kompānija, kas ražo augu valsts burgerus. Šie ražotāji nolēma, ka nevēlas fokusēties tieši uz veģetāriešiem vai vegāniem, tāpēc viņu prasība veikalos bija tāda, ka augu valsts burgeri jāliek blakus gaļai. Bija veikali, kuros šis augu valsts produkts tika vairāk pirkts nekā gaļas burgers. Kaut gan tas nenozīmē, ka tajā vietā ir daudz veģetāriešu un vegānu, vienkārši cilvēkus produkts interesēja, viņi to pagaršoja, un viņiem tas patika,» spriež I. Rutkovskis. Viņaprāt, gaļas kvalitāte un daudzums, kādu šobrīd patērējam, sāk satraukt arvien vairāk cilvēku, jo negatīvi ietekmē gan veselību, gan vidi.

«Ja paskatāmies uz laiku pirms trim četriem gadiem – cik lielveikalos bija augu valsts piena? Agrāk bija sojas, bet tagad ir mandeļu, auzu, kvinojas, griķu, kaņepju un citi,» klāsta I. Rutkovskis. Viņš novērojis, ka liela daļa veģetāriešu un vegānu ir jaunieši, jo tie ir atvērtāki jauninājumiem. Konservatīvāki ir cilvēki pēc 35 gadu vecuma. «Viņi turas pie tāda uztura, kāds tas bija pirms 20 gadiem. Šobrīd uztura speciālisti teic, ka ar veģetāriešu un vegānu uzturu var paēst, jaunieši tam notic. Gribot negribot vecāki painteresējas, ko viņu atvases ēd, citreiz bērni pagatavo, vecāki pagaršo un saprot, ka tas nemaz nav tik briesmīgs, kā bija iedomājušies,» stāsta I. Rutkovskis. Pēc viņa domām, ir nepieciešams tikai viens solis – pagaršot. «Ja mēs kaut ko nezinām, tad mums ir vieglāk pateikt nē nekā pamēģināt,» ir pārliecinājies uzņēmējs.

Nepieciešamība, nevis untums

Viņaprāt, cilvēki pēc sava ķermeņa spēj noteikt, vai jūtas labāk, ja uzturā nedaudz samazina gaļu vai izslēdz pavisam. «Daudzi sāk meklēt vietas, kurās veģetārais un vegānais uzturs tiek uztverts nopietni, nevis kā cilvēka untums. Nereti kafejnīcās pāris salāti ielikti ķeksīša pēc – lai vismaz būtu izvēle. Ja skatāmies specializētas vietas, tās ir tendētas uz to, lai pagatavotu kaut ko interesantāku, garšīgāku, uzturvērtībām bagātāku. Tur klients izjūt rūpes un saprot: par viņiem neņirgājas. Tā mēdz būt, ka virtuvē izskan – atkal tie atnākuši, ko tad viņiem dot,» piedzīvojis I. Rutkovskis.

Kopumā kafejnīcas Nata cafe izveidē investēti aptuveni 10 tūkstoši eiro, un, kā teic tās saimnieks, šis nav galavariants, jo pagaidām investīcijas ir bijušas mazas, piemēram, virtuves tehnika iegādāta lietota. «Šis ir laiks, kad jāsāk domāt par nākamo attīstības posmu, lai mēs būtu pieejamāki, lai cilvēki par mums uzzinātu vairāk. Mūsu biznesa filozofija – ja kaut kas ir grūti un nemitīgi ir šķēršļi, jāmeklē ir nedaudz vieglāks ceļš, jo tā var ātri izdegt. Šobrīd skatos, kur paveras citi ceļi un taciņas ir gludenākas. Šobrīd ir izpētes laiks, šī niša attīstās,» teic I. Rutkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem: padomi un pieejami risinājumi, kas noderēs atjaunojot kafejnīcu

Sadarbības materiāls, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcām un restorāniem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni. Daudzas kafejnīcas pacietīgi gaidīja ierobežojumu mazināšanu, kas ļautu atkal pilnvērtīgi uzņemt savus iecienītos klientus iekštelpās. Iespējams, daži no viesmīlības industrijas pārstāvjiem izmantoja šo periodu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas interjerā. Profesionāla interjera dizainere palīdzēja atjaunot senu un iemīļotu ģimenes kafejnīcu Dobeles novadā, kas mantojumā saņemta no tēva. Dizainere dalās ar padomiem, ko būtu lietderīgi ņemt vērā citiem uzņēmumu īpašniekiem – ar ko sākt un kas jāpatur prātā, atjaunojot īpašumu un vienlaikus saglabājot cieņu arī pret tā vēsturisko veidotāju.

Kafejnīca Kaprīze dibināta 1994. gadā visai zīmīgā datumā – 18. novembrī, kad tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Kopš šī brīža daudz kas ir noticis un mainījies. Ģimenes kafejnīcai bija nepieciešamas pārmaiņas – telpas, kura tiek izmantota arī dažādām viesībām, interjers bija novecojis, tā izskatījās tumša. Īpašnieku vēlme ar profesionālas interjera dizaineres palīdzību bija izveidot gaišu, mājīgu un viesmīlīgu telpu, kas atspoguļotu jaunos saimniekus, vienlaikus stāstot arī par šīs vietas seno vēsturi.

Ar ko sākt pārvērtības

Pirms sākt plānot, svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir budžets. Budžeta aplēses ļaus saprast, cik lielas izmaiņas un apjomīgs renovācijas process var būt. Arī vēlamais laika grafiks ir nozīmīgs – cik ilgi uzņēmums var būt slēgts vai ierobežota to pakalpojumu sniegšana, lai īstenotu visas plānotās pārmaiņas. Tas palīdzēs ne tikai saplānot pārējās lietas – izveidot jauno plānojumu, piesaistīt darbaspēku remontam, pasūtīt mēbeles un plānot piegādes, visu aprīkot un uzstādīt, bet arī savlaicīgi informēt klientus par gaidāmajām izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā “Rīga” atklāta jauna “Caffeine” kafejnīca, kas ir ceturtā "Caffeine" kafejnīca Rīgas lidostā un 28. kafejnīca tīklā kopumā.

Investīcijas kafejnīcas izveidē netiek atklātas.

Kafejnīca ir pieejama lidostas apmeklētājiem, kas izgājuši cauri drošības kontroles punktiem un atrodas drošības zonā.

Ierasto "Caffeine" produktu klāstu jaunajā kafejnīcā papildina produkti, kas piemēroti dažādiem ēšanas paradumiem. Izmaiņas ieviestas, atsaucoties uz klientu vēlmēm un paradumu maiņu - tendenci izvēlēties veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus, kā arī vēlmi lidostā uzturēties mājīgākā un nepiespiestākā atmosfērā.

"Caffeine" pārvaldītāja "Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,982 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas zaudējumi saruka 3,1 reizi - līdz 548 985 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis pēc 2,5 gadu darbības slēgusi ģimenes kafejnīca KasPar Ogrē.

«Visam ir sākums...un visam ir beigas! «KasPar» ir pateicīgs saviem lieliskajiem klientiem par uzticību! Jūs esat bijuši simtiem pozitīvu cilvēku - ikdienā, kāzās, dzimšanas dienās, bēru mielastos, kristībās... Katrs ar savu stāstu un saviem svētkiem neatkārtojami!!! Paldies komandai, kura bija mainīga, bet katrs par sevi zvaigzne,» paziņojumā kafejnīcas mājaslapā norāda īpašniece Inese Kravale. Jūlija sākumā uzņēmums mēģinājis veikt «restartu», taču tas nav izdevies.

Portālam DB kafejnīcas īpašniece skaidroja, ka kafejnīcas slēgšanu ir ietekmējuši vairāki faktori. «Esmu šobrīd dzīves izaicinājumu priekšā. Kur darbošos - vēl nezinu, mazliet atpūtīšos. Esmu šobrīd darba meklējumos,» uzsvēra I. Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu otro darbības sezonu 2.maijā uzsāks unikāla kafejnīca Gulbenē – Cafe VAGONĀ, kas izvietota restaurētā 1959.gada šaursliežu kravas vagonā.

Līdz pat 1992.gadam tajā tika pārvadātas kravas – saimniecības, rūpniecības preces, tehniskās iekārtas utt. Pēc kravas pārvadājumu pārtraukšanas, tas zaudēja savu pielietojumu. 30 gadus pavadīja gaidot, līdz 2022.gadā tika pamanīts un drīz vien uzsāka savu pārdzimšanas ceļu, lai atkal kļūtu noderīgs.

Vagons veidots tā, lai saglabātu tā oriģinālos izmērus un šarmu, tajā pašā laikā padarot to interesantu un piesaistošu apkārtējiem. Idejas autori ir Kļaviņu ģimene. Šī būs pirmā pilnā darba sezona (no maija līdz septembrim), jo pērn kafejnīca vēra savas durvis tikai jūlija beigās.

Tieši vasaras sezonā dzelzceļa apkārtnē notiek vislielākā rosība un krāšņākie pasākumi. Tuvākais no tiem jau 4.maijā, velo sacensības „Apsteidz Tvaiku”, kurās velo braucēji mērosies spēkos ar tvaika lokomotīvi Ferdinands veicot distanci no Gulbenes līdz pat Alūksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Strēlnieku iela - starp jūgendstilu un celtniecības putekļiem

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.06.2019

Cilvēku ceļš ved uz kafejnīcu Buberts gan pēc pusdienām, gan gardām kūkām, bubertu un smalkmaizītēm, kuras ir šīs vietas saimnieces Sanitas Lūses īstais lepnums.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe kopā ar draugiem - pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski - Āgenskalnā atvēris «Kadagi dog».

Pagājušā gada rudenī Āgenskalnā tika atvērta kafejnīca, veikals un bārs «Kadagi», bet laika gaitā uzņēmēji meklējuši jaunus biznesa virzienus un nonākuši līdz idejai par hotdogu ēstuvi.

Sākotnēji bijusi doma nodarboties arī ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotājiem.

«Sākotnēji domājām, ka būsim vajadzīgi mazajiem ražotājiem, taču izrādījās, ka nē,» stāsta D. Grūbe.

Ideja par hotdogiem radusies brīdī, kad kafejnīcu apmeklēja kāds tēvs ar diviem dēliem un viens no puikām vēlējies hotdogu. Šobrīd apmeklētājiem tiek piedāvāti deviņi dažādi craft hotdogi. D.Grūbe stāsta, ka galvenā atšķirība no citiem Latvijā pieejamajiem hotdogiem ir tā, ka desiņas sastāvā ir 100% gaļa, desiņa ražota pēc īpašas kafejnīcas šefpavāra receptes - tā tiek tvaicēta, nevis vārīta vai cepta. Arī maize cepta pēc speciāli izstrādātas receptes un ir vegāniska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru