Jaunākais izdevums

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Gaļu neaizliedz

Pēc I. Rutkovska novērojumiem, veģetāriešus un vegānus nevar uzskatīt par turīgiem, jo lielākā daļa ir jaunieši un studenti. Ļoti reti kāds jau piedzimst par veģetārieti vai vegānu. «Bieži vien tas ir veselības problēmu dēļ un tā tomēr ir apzināta izvēle – kāda produkta izslēgšana no ēdienkartes alerģiju, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības dēļ. Iespējams, šie cilvēki ir stiprāki, savās izvēlēs brīvāki, viņi var nekrist kārdinājumā un neēst visu pēc kārtas. Viņu izvēles ir apzinātākas. Ļoti grūti būs impulsīvam pircējam lielveikalā, ja esi veģetārietis vai vegāns, jo 90% produkti nav domāti viņiem. Taču šie cilvēki spēj atteikties, tāpēc ka var to atļauties izdarīt,» uzskata uzņēmējs.

Kafejnīcas piedāvājumā ir tā saucamā mājas virtuve; cenu diapazons nav plašs. «Vēlamies kļūt pieejami visiem tiem, kuri to vēlas. Gribam, lai cilvēki nevis iztērētu kaudzi naudas, reizi dzīvē paēdot vegāniski, bet lai tas kļūtu par ieradumu. Piedāvājam plācenīšus no dažādiem dārzeņiem, biešu kotletes, sautējumus, burgerus, salātus, dažādu graudaugu variācijas, fritētus kartupeļus, taču arī tos mēs cenšamies pagatavot pēc iespējas veselīgāk un taisām no vietējiem kartupeļiem, svaigiem, nevis pērkam sasaldētus. Mums ir svarīgi atbalstīt arī vietējos lauksaimniekus. Bieži vien tas ir dārgāk, taču tā ir misijas apziņa. Zinot, kur tā nauda aizies, esmu gatavs maksāt vairāk,» stāsta I. Rutkovskis.

Protams, ir bijuši gadījumi, kad jaunieši vaicā arī pēc gaļas. «Esam tikai maza daļiņa no viņu dzīves. Gaļu var ēst bērnudārzā, skolā un mājās. Ja šeit būtu picērija, tad apmeklētāji tikpat labi varētu jautāt, kāpēc nav suši. Protams, ir vietas, kurās ir viss, bet ne šeit,» teic Nata cafe saimnieks.

Plaukti piepildās

I. Rutkovskis atzīst, ka šāda veida kafejnīcu niša Latvijā ir šaura. «Ne velti ir teiciens – jo šaurāka niša, jo precīzāk var trāpīt,» viņš pasmaida. Pēc uzņēmēja domām, veģetāro un vegāno kafejnīcu tirgus ir pašā attīstības sākumstadijā. «Jāpateicas tiem pionieriem, kas pirmo «mežu» ir izcirtuši un izveidojuši platību, kurā strādāt, piemēram, Terapija, Fat Pumpkin, Rāma jau gadiem ēdina veģetāriešus un vegānus Latvijā,» priecājas I. Rutkovskis.

Viņš novērojis, ka ēdināšanas nozarē trūkst izpratnes, ko tieši nozīmē veģetārs un vegāns ēdiens. «Ja pasaku, ka esmu veģetārietis, tad jautā – ko tad tu ēd? Šāda attieksme ir arī no profesionāliem un pieredzējušiem pavāriem. Ja viņiem jāpagatavo veģetārs vai vegānisks ēdiens, sākas problēmas. Piemēram, stāsts no dzīves – pavāram palūdz uzrīkot veģetāro banketu, un viņš trīs dienas Google mēģināja atrast, ko lai pagatavo,» klāsta I. Rutkovskis. Viņaprāt, tas daudziem ir bijis nezināmais, kas šobrīd kļūst par zināmo – atklājumu, ka ir iespējams sātīgi, garšīgi, veselīgi paēst arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.

ASV vai Lielbritānijā šī tirgus izaugsme bijusi par 500% gada laikā. Viņaprāt, šī nozare aug un augs. «Rimi un Maxima ķēdēs jau parādās plaukti, kas domāti veģetāriešu un vegānu uzturam. Amerikā, piemēram, ir kompānija, kas ražo augu valsts burgerus. Šie ražotāji nolēma, ka nevēlas fokusēties tieši uz veģetāriešiem vai vegāniem, tāpēc viņu prasība veikalos bija tāda, ka augu valsts burgeri jāliek blakus gaļai. Bija veikali, kuros šis augu valsts produkts tika vairāk pirkts nekā gaļas burgers. Kaut gan tas nenozīmē, ka tajā vietā ir daudz veģetāriešu un vegānu, vienkārši cilvēkus produkts interesēja, viņi to pagaršoja, un viņiem tas patika,» spriež I. Rutkovskis. Viņaprāt, gaļas kvalitāte un daudzums, kādu šobrīd patērējam, sāk satraukt arvien vairāk cilvēku, jo negatīvi ietekmē gan veselību, gan vidi.

«Ja paskatāmies uz laiku pirms trim četriem gadiem – cik lielveikalos bija augu valsts piena? Agrāk bija sojas, bet tagad ir mandeļu, auzu, kvinojas, griķu, kaņepju un citi,» klāsta I. Rutkovskis. Viņš novērojis, ka liela daļa veģetāriešu un vegānu ir jaunieši, jo tie ir atvērtāki jauninājumiem. Konservatīvāki ir cilvēki pēc 35 gadu vecuma. «Viņi turas pie tāda uztura, kāds tas bija pirms 20 gadiem. Šobrīd uztura speciālisti teic, ka ar veģetāriešu un vegānu uzturu var paēst, jaunieši tam notic. Gribot negribot vecāki painteresējas, ko viņu atvases ēd, citreiz bērni pagatavo, vecāki pagaršo un saprot, ka tas nemaz nav tik briesmīgs, kā bija iedomājušies,» stāsta I. Rutkovskis. Pēc viņa domām, ir nepieciešams tikai viens solis – pagaršot. «Ja mēs kaut ko nezinām, tad mums ir vieglāk pateikt nē nekā pamēģināt,» ir pārliecinājies uzņēmējs.

Nepieciešamība, nevis untums

Viņaprāt, cilvēki pēc sava ķermeņa spēj noteikt, vai jūtas labāk, ja uzturā nedaudz samazina gaļu vai izslēdz pavisam. «Daudzi sāk meklēt vietas, kurās veģetārais un vegānais uzturs tiek uztverts nopietni, nevis kā cilvēka untums. Nereti kafejnīcās pāris salāti ielikti ķeksīša pēc – lai vismaz būtu izvēle. Ja skatāmies specializētas vietas, tās ir tendētas uz to, lai pagatavotu kaut ko interesantāku, garšīgāku, uzturvērtībām bagātāku. Tur klients izjūt rūpes un saprot: par viņiem neņirgājas. Tā mēdz būt, ka virtuvē izskan – atkal tie atnākuši, ko tad viņiem dot,» piedzīvojis I. Rutkovskis.

Kopumā kafejnīcas Nata cafe izveidē investēti aptuveni 10 tūkstoši eiro, un, kā teic tās saimnieks, šis nav galavariants, jo pagaidām investīcijas ir bijušas mazas, piemēram, virtuves tehnika iegādāta lietota. «Šis ir laiks, kad jāsāk domāt par nākamo attīstības posmu, lai mēs būtu pieejamāki, lai cilvēki par mums uzzinātu vairāk. Mūsu biznesa filozofija – ja kaut kas ir grūti un nemitīgi ir šķēršļi, jāmeklē ir nedaudz vieglāks ceļš, jo tā var ātri izdegt. Šobrīd skatos, kur paveras citi ceļi un taciņas ir gludenākas. Šobrīd ir izpētes laiks, šī niša attīstās,» teic I. Rutkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis pēc 2,5 gadu darbības slēgusi ģimenes kafejnīca KasPar Ogrē.

«Visam ir sākums...un visam ir beigas! «KasPar» ir pateicīgs saviem lieliskajiem klientiem par uzticību! Jūs esat bijuši simtiem pozitīvu cilvēku - ikdienā, kāzās, dzimšanas dienās, bēru mielastos, kristībās... Katrs ar savu stāstu un saviem svētkiem neatkārtojami!!! Paldies komandai, kura bija mainīga, bet katrs par sevi zvaigzne,» paziņojumā kafejnīcas mājaslapā norāda īpašniece Inese Kravale. Jūlija sākumā uzņēmums mēģinājis veikt «restartu», taču tas nav izdevies.

Portālam DB kafejnīcas īpašniece skaidroja, ka kafejnīcas slēgšanu ir ietekmējuši vairāki faktori. «Esmu šobrīd dzīves izaicinājumu priekšā. Kur darbošos - vēl nezinu, mazliet atpūtīšos. Esmu šobrīd darba meklējumos,» uzsvēra I. Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Strēlnieku iela - starp jūgendstilu un celtniecības putekļiem

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.06.2019

Cilvēku ceļš ved uz kafejnīcu Buberts gan pēc pusdienām, gan gardām kūkām, bubertu un smalkmaizītēm, kuras ir šīs vietas saimnieces Sanitas Lūses īstais lepnums.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe kopā ar draugiem - pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski - Āgenskalnā atvēris «Kadagi dog».

Pagājušā gada rudenī Āgenskalnā tika atvērta kafejnīca, veikals un bārs «Kadagi», bet laika gaitā uzņēmēji meklējuši jaunus biznesa virzienus un nonākuši līdz idejai par hotdogu ēstuvi.

Sākotnēji bijusi doma nodarboties arī ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotājiem.

«Sākotnēji domājām, ka būsim vajadzīgi mazajiem ražotājiem, taču izrādījās, ka nē,» stāsta D. Grūbe.

Ideja par hotdogiem radusies brīdī, kad kafejnīcu apmeklēja kāds tēvs ar diviem dēliem un viens no puikām vēlējies hotdogu. Šobrīd apmeklētājiem tiek piedāvāti deviņi dažādi craft hotdogi. D.Grūbe stāsta, ka galvenā atšķirība no citiem Latvijā pieejamajiem hotdogiem ir tā, ka desiņas sastāvā ir 100% gaļa, desiņa ražota pēc īpašas kafejnīcas šefpavāra receptes - tā tiek tvaicēta, nevis vārīta vai cepta. Arī maize cepta pēc speciāli izstrādātas receptes un ir vegāniska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Bruņinieku ielā trešdien, 12.jūnijā atklāta kafejnīca RB Cafe, kurā gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti.

Kafejnīcas primārais mērķis ir Latvijas darba tirgū integrēt cilvēkus ar invaliditāti. Tajā sākotnēji plānots nodarbināt sešus cilvēkus, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi – ar funkcionālām traucējumiem. Kafejnīcas idejas autors ir biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Kafejnīca darbības uzsākšanai saņēmusi Altum programmas piešķirto grantu. RB Cafe piedāvās konditorejas izstrādājumus, kā arī tā būs vieta dažādu pasākumu norisei. Tāpat kafejnīca apkalpos individuālus pasūtījumus, piedāvājot arī konditorejas izstrādājumu piegādi.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» iepriekš intervijā Dienas Biznesam teica M.Grāvis. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norādīja. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru