Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.
Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.
Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.
Fragments no intervijas
Cik sena ir zīmola Ezītis miglā vēsture?
Pirmā Ezītis miglā kafejnīca tika atvērta 2010.gadā, taču es pats ar šo zīmolu sāku strādāt nedaudz vēlāk - 2017. gadā, kad jau pamazām veidojās ideja par to, ka šī koncepta kafejnīcu tīklu varētu turpināt attīstīt kā franšīzes uzņēmumu. Šāds biznesa modelis gan man, gan manam biznesa partnerim Daumantam Pabriežam nebija nekas svešs, jo jau iepriekš strādājām ar ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Subway attīstīšanu Rīgā. Lai gan mums joprojām pieder Subway franšīze, faktiski šobrīd ar šo zīmolu vairs nestrādājam, un mūsu kafejnīca ir slēgta.
Vai redzat, ka tuvākajā laikā Ezītis miglā franšīzes ņēmēju skaits varētu būtiski pieaugt? Zīmols jau tomēr kļuvis populārs, un uzņēmēji zina, ko jūs sagaidāt no potenciālajiem sadarbības partneriem.
Visticamāk, nē, jo mēs joprojām turpināsim diezgan skrupulozi izvērtēt visus franšīzes ņēmējus. Mēs nevēlamies, lai kāds cilvēks atver mūsu zīmola kafejnīcu, bet pēc pāris mēnešiem saskaras ar grūtībām strādāt. Tajā pašā laikā es nenoliedzu - attīstība ir iespējama, taču tikai lielajās pilsētās. Vidējās un mazās pilsētās mēs neredzam potenciālu, jo, strādājot godīgi, nav iespējams nosegt visus kafejnīcas izdevumus, kas principā ir tikai nedaudz mazāki nekā, piemēram, Rīgā, bet klientu plūsma būtiski atšķiras. Arī reģionos cilvēkiem ir jāmaksā algas, un arī pārtikas cenas praktiski neatšķiras, līdz ar to es nespēju iedomāties, ka, maksājot visus nodokļus, mēs spētu uzturēt rentablu biznesu kādā no mazajām pilsētām. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm mēs varētu, ja kafejnīcā darbojas viens pavārs un viens kasieris-bārmenis-viesmīlis, bet ietirgojums ir 1000 eiro dienā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Loģiski domājot, mēs saprotam, ka Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur būtu tik liels pieprasījums, lai vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro. Tas ir milzīgs cipars, un šobrīd mēs redzam, ka sasniegt tādus biznesa rādītājus mazākās pilsētās nav iespējams. Jāatzīst, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, vispār ir daudz sarežģītāka nodokļu politika, un mēs to ļoti jūtam. Piemēram, Lietuvā ēdināšanas nozarei ir samazināts PVN un arī darbaspēka nodoklis ir krietni mazāks nekā mūsu valstī. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, tāpēc skaidrs, ka tādai darba ietilpīgai nozarei kā ēdināšana vai ražošana kaimiņos klājas vieglāk. Arī mēs aktīvi lūdzam valdību samazināt PVN pārtikai, taču pagaidām neesam uzklausīti. Šobrīd mēs esam lielās pārdomās - vai mums veltīt savu enerģiju tam, lai attīstītu jaunus projektus Lietuvā, kur ir draudzīgāka nodokļu politika, vai tomēr darboties tepat. Skaitļi gan runā paši par sevi - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn mēs būtu ietaupījuši 500 tūkstošus eiro.
Visu rakstu lasiet 28.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
