Jaunākais izdevums

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No vienreiz lietojamās ekonomikas uz aprites ekonomiku – ko tas nozīmē praksē?

Agita Baltbārde, AS “CleanR Grupa” valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pirmās asociācijas ar aprites ekonomiku uzņēmējam un sabiedrībai ir biedējoši vārdi “patēriņa mazināšana” un “dabas resursu ieguves samazināšana”, jo tas taču ir teju tautsaimniecības pamats!

Tomēr, ja mēs tiekam pāri pirmajam aizspriedumu vilnim, varam arī saskatīt izaugsmi, jaunas darba vietas un vienlaikus arī iespēju saglabāt mums visiem vienīgo mājvietu – planētu Zemi.

Pāreja uz aprites ekonomiku nav atsevišķu indivīdu vai nozaru cīņa, tieši pretēji – pastāvošās kārtības maiņa ir iespējama, ja sadarbība un virzība notiek visos līmeņos: valsts – uzņēmējs – cilvēks.

Aprites ekonomikas pamata pīlāri ir nemainīgi – ražot produktus ar ilgāku dzīves ciklu un mazāku ietekmi uz vidi, patērēt mazāk, šķirot un pārstrādāt vairāk, galu galā iespējami mazāk atkritumu noglabāt poligonos un neizrakt lieku tonnu litija, vara vai germānija (lasiet: mazāk jauniegūtu resursu, kas mazina Zemes biodaudzveidību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Darbu uzsācis Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts

Db.lv, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada 15.decembrī noslēdzās pieteikumu saņemšana izsludinātajā konkursā uz AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļu amatiem. Nominācijas komisija ir izskatījusi saņemtos pieteikumus un veikusi pretendentu atlasi konkursa otrajai kārtai.

Izsludinātajā konkursā uz LVM valdes locekļu amatiem kopumā saņemti 86 pieteikumi. Šobrīd ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, kurā nominācijas komisija veica pieteikumus iesniegušo kandidātu atbilstības pārbaudi konkursa obligātajām minimālajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegto informāciju. Pēc kandidātu atbilstības pārbaudes obligātajām minimālajām prasībām nominācijas komisija pieņēma lēmumu konkursa otrajai kārtai virzīt 26 kandidātus.

Konkurss tika izsludināts četriem LVM valdes locekļu amatiem trijos profilos. Konkursa kārtībā tiek meklēti divi valdes locekļi ar zināšanām par mežsaimniecību, meža zemes apsaimniekošanu un koksnes produktu vērtību ķēdēm, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendencēm, vides un aprites ekonomiku, risku un kvalitātes vadību, starptautiskajiem tiesību aktiem dabas aizsardzības, vides un klimata pārmaiņu jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus ekonomikā nevar regulēt pārtikas preču piecenojumu un situāciju var atrisināt divos veidos - pircējam izvēloties citu veikalu vai tirgotājiem piemērojot virspeļņas nodokli, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka LTA 26.jūlijā tikās ar Konkurences padomi (KP), lai pārrunātu pēdējā laika diskusijas par piecenojumiem dažādām precēm un dažādos veikalu tīklos.

Tirgotāju asociācija vienojusies par pētījuma metodikas risinājumiem, kas atvieglos piecenojuma struktūras aprēķinu, it sevišķi mazajos uzņēmumos, tādējādi ietaupot līdz 20 000 eiro aprēķinu veikšanā.

Danusēvičs skaidroja, ka cenu līmeni dažādos veikalos nosaka veikala attīstības fāze, proti tas, vai kompānija vēl investē vai investīcijas jau atgūtas, kā arī piedāvāto preču kvalitāte un servisa līmenis, tostarp apkalpošanas vide un preču atlase.

"Skaidrs, ka "Sky" vai "MC2" būtiski atšķirsies cenās no "Maxima"," sacīja LTA vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus pārdomas raisa vienādu preču būtiskās cenu atšķirības dažādos veikalos, piemēram, vietējā ražotāja prece, kas piegādāta veikalam par trim eiro, "LaTS" veikalā maksā četrus eiro, "TOP!" veikalā piecus eiro, bet "Rimi" - 6,5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un pasaulē vadošais bērza saplākšņa produktu ražotājs un piegādātājs Latvijas Finieris pilnveido sadarbību, lai kopā stiprinātu sabiedrības un tautsaimniecības gatavību globālām pārmaiņām, informē RTU.

Parakstot sadarbības līgumu, RTU un AS Latvijas Finieris vienojas veicināt zinātņietilpīgu risinājumus nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai, tai skaitā inovācijas no koksnes kā atjaunojama materiāla atbilstoši bioekonomikas principiem, jaunas metodes tradicionālo materiālu un dažāda veida resursu atbildīgai izmantošanai aprites ekonomikā un ekonomikā kopumā. Abām pusēm sadarbojoties, iecerēts arī panākt efektīvu zināšanu pārnesi modernā izglītības un darba vidē, mērķtiecīgu zinātnes un biznesa mijiedarbību, kā arī sinerģiju procesu digitalizācijā.

"RTU darbība vērsta uz proaktīvu sasaisti ar valsts tautsaimniecības vajadzībām. Stratēģiska sadarbība ar Latvijas Finieri, nozīmīgu ražošanas uzņēmumu ar augstu reputāciju un globālu ietekmi, RTU ir ļoti būtiska. Stiprinot jau līdzšinējo sadarbību, redzam iespēju sadarboties gan studentu prakšu un absolventu nodarbinātības jautājumos, gan arī pētniecībā un inovācijās, kur spēcīga partnerība ar industriju ir ļoti nozīmīga. Turklāt sadarbībā mēs varam attīstīt pētniecību ne vien kokrūpniecības, bet arī enerģētikas, digitalizācijas, IT, medicīnas un citos virzienos, kas sasaucas ar uzņēmuma izaugsmes filozofiju," pauž RTU rektors Tālis Juhna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas Ilgtspējas un inovāciju balvas iegūst jaunuzņēmums Puroceans Technology un Augstsprieguma tīkls

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju ieviešana prasa izmaiņas valsts pārvaldē

Andrejs Berdņikovs, LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs, 17.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT".

Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.

Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, tekstila nomas uzņēmums “Lindstrom” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie saules paneļu parka realizācijas. Uz servisa centra jumta Piņķos 2000 m2 platībā ir uzstādīti 655 saules paneļi ar kopējo jaudu 245 kW, kas ik gadu saražos ap 226 620 kWh zaļās elektroenerģijas.

"Lindstrom" servisa centrā Piņķos, kur norisinās ar darba vidi saistītā tekstila tīrīšanas procesi, saules paneļu sistēma turpmāk sniegs iespēju pašiem saražot līdz 30% no gada kopējā elektroenerģijas patēriņa. Projekta investīcijas sasniedz 260 000 eiro.

Turpmāk, izmantojot saules paneļu saražoto zaļo elektroenerģiju, atmosfērā gadā nonāks par 68,57 tonnu mazāk CO2 emisiju* ‒ tas ir līdzvērtīgi 3117 iestādītiem kokiem. Ar šo investīciju saules enerģijā “Lindstrom Latvija” kļūst par pirmo no “Lindstrom” grupas uzņēmumiem, kas realizējis šāda apjoma saules paneļu parku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits: "Šis ir ilgtspējīgu lēmumu laiks. Ar šo projektu mēs ne tikai palielināsim uzņēmuma enerģijas efektivitāti un ietaupīsim līdz pat 120000 eiro gadā, bet arī veicināsim atbildīgu uzņēmējdarbību. Strādāt zaļāk un nodrošināt ilgtspējīgus pakalpojumus ir “Lindstrom” misija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kancelejas komisijas veiktās atlases, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi.

Viņai ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā.

“Baibas Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku. Atlases procesā esam novērtējuši, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Tādējādi Baibai Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Depozīta likmes turas augstumos – vai lūzuma punkts mājsaimniecībām, uzņēmējdarbībā jau sasniegts?

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši vien visi ir pamanījuši, ka depozītu likmes bankās jau kādu laiku ir līmeņos, ko mēs visi iespējams nedaudz esam piemirsuši vai šķietami pielāgojušies šai situācijai, bet jaunākā paaudze, kurai šajos grūtos laikos, cerams, ir ko uzkrāt, nekad nav redzējuši.

Jūlijā apritēs gads, kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka neierasti drosmīgi un vēsturiski visātrākos tempos celt bāzes likmes, kas tagad nu jau ir 4% līmenī. Pēdējo reizi tādos augstumos tās bija tālajā 2008. gadā. Tā kā depozītu likmes iet roku rokā ar ECB bāzes procentlikmēm, komercbankas nevarēja nereaģēt. Tās nedaudz nogaidīja, vēloties pārliecināties, ka ECB uzņemtais temps un plāni nav tikai īstermiņa reakcija un nu ir gatavas maksāt saviem klientiem daudz “pieklājīgākus” procentus par naudas turēšanu kontos.

Atbilde uz jautājumu “kāpēc tā notiek?” gandrīz visiem ir skaidra un zināma – inflācijas atgriešanos nevarēja nepamanīt. Mums vajadzētu saprast, ka centrālām bankām inflācijas rādītāji ir galvenais faktors procentlikmju noteikšanā. Tas, ka šoreiz ilgtermiņa risinājumi inflācijas apkarošanā ir politiķu, nevis baņķieru rokās diemžēl ir sekundāri. Prakse un dzīves pieredze atļauj ar lielu varbūtību prognozēt, ka centrālās bankas nemainīs rīcību līdz kaut kas “nelūzīs” – ekonomika kopumā, nekustamā īpašuma cenas, finanšu tirgus. Jārēķinās, ka inflācijas (kā arī deflācijas) periodi ir parasti ilgstoši – tie ir vairāki gadi, biežāk pat gadu desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No darba aizgājusi Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, turklāt, kā noskaidroja aģentūra LETA, dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībā, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.

Tikmēr no 12.augusta VVD ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt VARAM valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam.

Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 26.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.septembra numurā lasi:

Statistika

Darbavietu mazāk, birokrātu vajag vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Latvija - koka palešu eksporta līderis

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Aktuāli

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Aprites ekonomika

Bizness kļūst zaļāks

Finansējums

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Ocean R” atklājis savu jauno ražošanas korpusu, kurā nākotnē darbosies arī pētniecības un attīstības centrs jaunu materiālu izstrādei un citas uzņēmuma struktūrvienības.

“Ocean R” ražošanas kompleksa attīstība ir viens no 40 investīciju projektiem, kuri šogad tiek īstenoti Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Kopumā šī gada deviņos mēnešos LIAA piesaistījis investīcijas 480 miljonu eiro apmērā ar 2097 jaunām darba vietām.

“Kopš “OCEAN R” dibināšanas 2016. gadā, uzņēmumam ir pieredze ražot produkciju Portugālē, Polijā, Itālijā un citās valstīs. Vienmēr bija sajūta, ka mēs ne līdz galam saņemam atbalstu, kas mums bija nepieciešams kā jaunam uzņēmumam funkcionālu apģērbu industrijā. 2018. gadā pirmo reizi apmeklējām Rīgu, lai iepazītos ar tā laika “Ocean R Production” priekšteci SIA “ASPECT”. Šīs vizītes laikā, pirmo reizi jutāmies, ka esam saprasti un mūsu idejas tiek novērtētas. Šīs idejas palīdzēja īstenot patiesi profesionāla komanda, kuru šobrīd jau lepojamies saukt par “Ocean R” komandu. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā šī komanda dubultosies,” stāsta “Ocean R” līdzdibinātājs Toms Koters (Tom Cotter).

Komentāri

Pievienot komentāru