Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg

PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.

Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.

Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka daļai Latvijā dzīvojošo ir izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt, liecina pētījumu aģentūras TNS un LNT raidījuma 900 sekundes veiktā aptauja.

Tostarp apgalvojumam par daļas Latvijas iedzīvotāju atkarību no pabalstiem noteikti piekrīt 28%, bet drīzāk piekrīt 35% aptaujāto. Salīdzinoši biežāk tā uzskata lauku teritoriju un Vidzemes iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt latviski runājošie, kā arī iedzīvotāji pēc nodarbošanās vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, liecina TNS aptauja.

Gandrīz trešā daļa (31%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam (17% - drīzāk nē; 14% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk apgalvojumam nepiekrīt cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē galvenokārt citā valodā runājoši, iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz simts latiem uz vienu ģimenes locekli. 6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to, vai daļai Latvijas iedzīvotāju izveidojusies atkarība no pabalstiem, un šī atkarība mazina vēlmi strādāt.

#86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem.

Tiešsaistē veiktie pirkumi veido 7,5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju pirkumu skaita, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (11,3%) un aptaujāto valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs aiz Slovēnijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem, ir pieaudzis to Latvijas e-pircēju skaits, kuri internetā iepērkas regulāri jeb vismaz reizi mēnesī (Latvijā - 39%, vidēji Eiropā - 54%).

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājušies preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes un atpūtas preces. Tāpat arvien vairāk tiešsaistē pirktas rotaļlietas, bet mazāk - elektronika un augsto tehnoloģiju ierīces, kas iepriekš bija pirktākā preču kategorija.

Divas trešdaļas (62%) Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu, kā galveno pamudinājumu sava īpašuma iegādei min personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.

«Piedzīvotā ekonomiskā krīze ir mudinājusi cilvēkus daudz atbildīgāk izvērtēt mājsaimniecības un ģimenes budžeta iespējas pirms mājokļa iegādes. Tas nozīmē, ka finansiālā stabilitāte lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgāka par nepieciešamību pēc sava mājokļa,» norāda Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nākamie būtiskākie faktori, kas mudinātu iegādāties savu mājokli, ir savas ģimenes veidošana (22%) vai ģimenes pieaugums (18%). Iegādāties savu īpašumu mudina arī priekšstats par nekustamo īpašumu kā investīciju (18%) un pārliecība par izdevīgumu labāk maksāt kredītu nekā īri (12%). Savukārt kā vismazāk motivējošo faktoru iedzīvotāji atzīmē vēlmi pārcelties tuvāk pilsētai (1%).

Igaunijā noskaidrotas iedzīvotāju visvairāk cienītās kompānijas – Swedbank, gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat, telekomunikāciju operators Eesti Mobiiltelefon (EMT), alusdarītava Saku Õlletehas, Tallinas osta, Statoil Fuel & Retail Eesti, banka SEB Pank, dzērienu ražotājs A. Le Coq un mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja, citējot TNS Emor pētījuma rezultātu, ziņo BBN.

Swedbank visvairāk cienīto kompāniju Igaunijā saraksta pirmajā vietā ierindojās arī pagājušajā gadā.

TNS Emor aptaujā piedalījās 988 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Pēdējā iepirkšanās pieredze tiešsaistē 22% Latvijas iedzīvotāju bijusi Ķīnas interneta veikalā AliExpress, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā aptauja.

Otra populārākā vietne aiz AliExpress tiešsaistes pirkumiem bija E-bay (15%), bet kā trešā izmantotākā ierindojās pašmāju 220.lv (11%). Teju 80% iedzīvotāju savus pēdējos pirkumus internetā veica mājaslapās, kurās bija iepirkušies jau agrāk.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegādājušies apģērbu un aksesuārus, kam seko preces skaistumam un veselībai, kā arī elektronika. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas e-pircēji vairāk naudas tērējuši medikamentiem, bet mazāk - sadzīves tehnikai un automašīnu aprīkojumam. Turklāt 62% pircēju preci saņēma ar bezmaksas piegādi.

«Pēc pētījuma datiem var secināt, ka Eiropā tiešsaistes veikalu pircējiem sūtījumi visbiežāk tiek piegādāti uz mājām, savukārt Latvijā populāras piegādes vietas ir gan automatizētie paku termināli, gan pasta nodaļas,» komentē DPD Latvija Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Grants.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Tikai 24% Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka IT risinājumiem ir ietekme uz savu uzņēmumu konkurētspēju, liecina TNS Latvija un Telia Latvija aptauja IT risinājumu loma biznesa konkurētspējas stiprināšanā.

Apkopotie rezultāti liecina, ka 74% uzņēmumu nav pārliecināti par IT risinājumu ietekmi uz konkurētspēju, un 64% respondentu uzskata, ka šie risinājumi ir nenozīmīgi vai pat nemaz neietekmē viņu biznesa procesus. «Latvijas uzņēmumi neapzinās, kā IT risinājumi ir izmantojami biznesā, veicina pārdošanas apjomus vai atvieglo iekšējos darbus neatkarīgi no biznesa jomas,» secina Mārtiņš Paurs. «Robeža starp e-komerciju un tradicionālu biznesu mūsdienās teju vai nepastāv. Ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs, tas vairs nevar paļauties tikai uz vietējo tirgu un kontaktiem, un domāt īsā termiņā par darījumu veikšanu šodien vai rīt,» uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka Lattelecom un LMT apvienošana stiprinātu jaunizveidotā uzņēmuma konkurētspēju, liecina Lattelecom veiktā aptauja.

Viņi piekrīt apgalvojumiem, ka šādā veidā iespējams samazināt to administratīvās izmaksas (29%) un valstij būtu starptautiski konkurētspējīgs uzņēmums (19%), kura vērtība būtiski pieaugtu (16%). Vienlīdz daudz (5%) cilvēku piekrīt, ka tas radītu lielāku peļņu valsts budžetā un aizsardzību no iespējamas privatizācijas, noskaidrots Lattelecom un TNS veiktajā pētījumā.

Iedzīvotāji norāda arī uz virkni viņiem svarīgiem apvienošanas priekšnosacījumiem: pieejama pakalpojuma cena (54%) un apvienošanas procesa caurspīdīgumu (43%), pakalpojumu kvalitātes saglabāšanu un jaunu produktu piedāvājumu (39%), kā arī iespēju iegādāties visus pakalpojumus vienā komplektā (18%).

Pēdējo 12 mēnešu laikā personīgi kukuli ceļu policistam devuši 3% Latvijas ekonomisko iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

97% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav devuši kukuli ceļu policistiem.

Aptauja tika veikta no 2013. gada 9. jūlija līdz 11. jūlijam, ar interneta starpniecību Latvijā aptaujājot 800 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuļus dažādās institūcijas. Par to liecina pasaulē lielākās sabiedrības viedokļa aptaujas par korupciju rezultāti. Aptaujā, ko veica Transparency International, noskaidrojās, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 55% - uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā korupcijas apmērs valstī ir palicis nemainīgs. Latvijā aptaujātie iedzīvotāji norādīja, ka valstī korumpētākās institūcijas ir politiskās partijas, valsts amatpersonas, civildienesta ierēdņi, likumdevēji, tiesu sistēma un policija. Vismazākā cilvēku uzticēšanās ir tām institūcijām, kurām tieši būtu jāpalīdz cilvēkiem vai tie jāaizsargā, norāda pētījuma autori.

Kampaņa Latvijas Labums tika uzsākta ar mērķi mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, un pēdējā laikā iedzīvotāju paradumos attiecībā uz Latvijā ražotu produktu pirkšanu ir vērojamas būtiskas izmaiņas – gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pēdējā mēneša laikā ir vairāk iegādājušies Latvijas ražotāju preces, liecina pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktā aptauja.

Savukārt 42% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pēdējā mēneša laikā nav vairāk pirkuši Latvijā ražotas preces. Vēl desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav norādījuši skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa (68%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pamanījuši kampaņu Latvijas Labums. Zīmīgi, ka salīdzinoši biežāk kampaņu ar saukli «Pērc vietējo - vairo savu un Latvijas labumu!» ir pamanījuši tieši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Kampaņa ilgst gandrīz mēnesi. To rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un partneri īsteno ilgtermiņa kampaņu Latvijas Labums, aicinot iedzīvotājus «sildīt» valsts ekonomiku, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus.

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Strauji attīstoties e-komercijas pakalpojumu segmentam, "DPD" grupas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno ievērojamas investīcijas infrastruktūras paplašināšanā.

Kopumā Baltijas valstīs plānoto investīciju apjoms sasniedz 7,3 miljonus eiro, no kuriem teju 2,5 miljonus eiro plānots ieguldīt DPD Latvija attīstībā. "DPD Latvija" plāno vairāk nekā 2,5 reizes palielināt paku skapju skaitu, izveidojot plašu DPD Pickup punktu tīklu ar vairāk nekā 200 Pickup paku skapjiem visā Latvijā.

"Līdz ar e-komercijas straujo attīstību pieaug sūtījumu apjoms, un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas sev ērtu un uzticamu sūtījumu piegādes risinājumu. "DPD" grupas pērn veiktais pētījums* liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju izvēlas saņemt pasūtījumu piegādi uz paku skapjiem visā Latvijā. Ar katru gadu gan biznesa klientu, gan privātpersonu segmentā tiek novērots pieprasījuma pieaugums pēc sūtījumu nodrošināšanas caur automatizētiem paku skapju termināliem. Līdz ar to mērķtiecīgi plānojam līdz gada beigām attīstīt Pickup punktu tīklu visā Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu un kvalitatīvu sūtījumu saņemšanu," norāda Jānis Grants, "DPD" Latvija valdes priekšsēdētājs.

Absolūtais vairākums (91%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir norādījuši, ka ir pieraduši pie eiro (56% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes decembra beigās veiktais pētījums.

Tikai desmitā daļa (8%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir norādījuši, ka nav pieraduši pie eiro (5% - drīzāk nē; 3% - noteikti nē).

1% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad šis jautājums tika uzdots (2014.gada decembris), ir statistiski nozīmīgi pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri noteikti ir pieraduši pie eiro (2014. gadā noteikti jā – 35%), savukārt, ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri drīzāk ir pieraduši pie eiro (drīzāk jā – 49%) un kuri drīzāk nav pieraduši pie eiro (drīzāk nē – 11%).

Sūtījumu piegādātājs DPD Latvija uzsācis piegādes tajā pašā dienā – šobrīd pakalpojums pieejams juridiskajām personām Rīgā Pickup tīkla ietvaros (automatizētie paku termināli un Paku Bode punkti). Mērķauditorija ir interneta veikali un citi uzņēmumi, kas klientiem piedāvā iegādāties preces tiešsaistē.

DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktajā aptaujā 68% Latvijas iedzīvotāju atzīmēja, ka iegādāties preces internetā viņus aizkavē pārāk ilgs piegādes laiks. Tāpat 88% aptaujāto atzina, ka piegādes iespējas tajā pašā dienā var kalpot par papildu stimulu pirkuma veikšanai tiešsaistes iepirkšanās vietnē.

Līdz ar «Pickup Same Day» pakalpojuma ieviešanu tiek īstenotas klientu un paku saņēmēju vēlmes pasūtītās preces piegādāt pēc iespējas īsākā laikā.

«Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā sūtījumu saņēmēji kļūst prasīgāki attiecībā uz paku piegāžu termiņiem. Tās pašas dienas piegādes uzņēmumiem ļauj piepildīt arī vissteidzīgāko pircēju vēlmes un nodrošināt piegādi jau tās dienas ietvaros, kurā veikts pasūtījums. Tāpat jaunais pakalpojums ļauj nosūtītājam optimizēt savus noliktavu procesus,» komentē DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Šī gada jūlijā skatītākais televīzijas kanāls bijis TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 11,8%, savukārt otrs skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,8%, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja.

Savukārt trešais skatītākais televīzijas kanāls bija LTV1 ar 10% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam PBK veltīti 9,1%, kanālam NTV Mir Latvija – 7% un kanālam RTR Planeta Baltija – 5% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Kanālam REN Baltija veltīti 4,5%, kanālam TV5 – 3,7%, kanālam TV6 – 3,6%, kanālam 3+ - 3,2% un kanālam LTV7 – 3% skatītāju laika.

Kanāla 2 skatīšanās laika daļa bija 1,2% un kanāla 1BM – 0,7%. Kanālu CTC Baltija, FOX un National Geographic Channel katra skatīšanās laika daļa bija 0,4%. Fox Life veltīts 0,2%, savukārt visu pārējo kanālu skatīšanai - 20,1%, bet video skatīšanai veltīti 4,9% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

66% Latvijas iedzīvotāju un 64% uzņēmēju atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem vai viņu uzņēmumam bijusi ērta, liecina nedēļu pēc eiro ieviešanas veiktā Swedbank un TNS aptauja.

Savukārt ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām.

Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro.

Tāpat 40% iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu, bet 24% vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt 28% uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus un 19% latu banknotes iemaksāja bankomātos. Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā – tos izmantoja 19% respondentu.

Jaunizveidotā valdība kā vienu no saviem uzdevumiem ir minējusi nodokļu sistēmas izvērtēšanu. Kopumā Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauž noraidošu attieksmi pret akcīzes, nekustamā īpašuma un pievienotās vērtības nodokļu palielināšanu. Tomēr salīdzinoši mazāk iedzīvotāji iebilstu pret akcīzes nodokļa palielināšanu.

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (25%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (7% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā). Lielākā daļa (71%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā neatbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt akcīzes nodokli (23% - drīzāk nē; 48% - noteikti nē). 4% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Desmitā daļa (12%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ierosinājumu palielināt nekustamā īpašuma nodokli (3% - noteikti jā; 9% - drīzāk jā). Tomēr absolūtais vairākums (85%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž negatīvu nostāju pret ideju palielināt nekustamā īpašuma nodokli (23% - drīzāk nē; 62% - noteikti nē). 3% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu.