Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Izraēlas lidsabiedrības IsrAir vadība oficiāli ir paziņojusi, ka sākot ar 2004.gada jūniju tiks uzsākti regulāri lidojumi starp Izraēlu un Slovēnijas galvaspilsētu Ļubļanu, kā arī uz Rīgu un Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu. Pasažieru pārvadājumi no Izraēlas uz Slovēniju un Latviju notiks katru dienu, savukārt, lidojumi uz Slovākiju tiks veikti divas reizes nedēļā, kur patlaban vēl notiek darbības saskaņošana ar lidsabiedrību Slovak Air. IsrAir tuvākajā laikā plāno atvērt arī regulārus reisus uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu. Avots: Eiropa.lv

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Izraēlas tūrisma ministrija iegulda pusmiljonu eiro reklāmas kampaņā, lai piesaistītu vācu tūristus. Šādas lēmums tika pieņemts pēc tā, kad liels tūrisma koncerns TUI paziņoja par savu gatavību jau 2005. gadā atjaunot regulāros tūrisma reisus no Vācijas uz Izraēlu. Līdz gada beigām koncerns, sadarbībā ar Izraēlas aviokompāniju Arkia, plāno realizēt 26 reisus. Tūristi ieradīsies Telavivā no Frankfurtes, Berlīnes un Minhenes. Tūrisma ministrija pagaidām nav atradusi stratēģisku partneri tiešai tūrisma attīstībai no Vācijas uz Eilātu. Eilātas viesnīcu apvienības pārstāvji mēģina piesaistīt aviokompāniju Israir tiešo reisu veikšanai no Vācijas.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Latvijas nacionālās aviokompānijas rīcība, atceļot reisus jau ir izpelnījusies partneru sašutumu. «Ja turpināsies šāda airBaltic rīcība, tad mēs centīsimies meklēt citu alternatīvu Latvijas nacionālās lidsabiedrības vietā, ko piedāvāt saviem klientiem,» Db.lv norādīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Viņa pieļauj, ka airBaltic varētu būtu bijis pamatots iemesls atcelt reisus, tomēr viņa uzskata, ka neinformēšana ir uzskatāma par kaitniecību. «Mēs nezinām, vai reisu atcelšana ir bijusi kaitniecība vai nē, tomēr pavisam droši var apgalvot, ka kaitniecība ir tā, ka lidsabiedrība neinformē savus partnerus - neviens no aviokompānijas ar mums nav sazinājies un paskaidrojis, kādēļ airBaltic ir atcēlis reisus un vai tie nākotnē tiks atjaunoti. Tāpat kā lidosta visu informāciju iegūstam nevis no pašas aviokompānijas, bet no medijiem un no informācijas par atlidojušajiem un izlidojošiem reisiem,» atzina I. Keiša.

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka no 29. jūnija pārtrauc regulāros reisus uz Rīgas lidostu.

KLM Rīgā kopš 2004. gada veica regulāros reisus starp Rīgu un Amsterdamu, bet aiziešanu no Latvijas aviotirgus pamato ar globālo ekonomisko krīzi. Tāpat KLM atcels maršrutu uz Tallinu un daudzos virzienos samazinās lidojumu kapacitāti. Jau vēstīts, ka šogad Eiropā lielākā daļa aviokompāniju strādā ar lieliem zaudējumiem. Visas nozares zaudējumi varot sasniegt pat vairākus miljardus eiro.

Aviācijas krīzes dēļ no Rīgas jau aizgājušas tādas aviokompānijas kā britu zemo izmaksu aviokompānija easyJet, Īrijas zemo cenu aviokompānija Aer Lingus, Vācijas zemo izmaksu aviokompānija Germanwings. Tāpat lidojumus pērn pārtrauca Austrian Airlines.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Kompānija Atlant-soyuz pārtraukusi regulāros lidojumus Liepāja - Maskava - Liepāja.

Lidojumi pārtraukti marta beigās ar solījumu, ka pārtraukums būs īslaicīgs, Db informēja Liepājas lidostā. Tomēr konkrēta informācija varētu būt tikai pēc 15. aprīļa. Tuvāka informācija par lidojumu pārtraukšanas iemesliem un iespējamo perspektīvu netiek sniegta arī biļešu tirdzniecības vietās, Db apliecināja Europa City Amrita Hotel, kas līdz šim tirgoja biļetes uz avioreisiem. Biļešu tirgotāji pieļauj, ka reisus varētu arī neatsākt, jo noslogojums nav bijis liels. Db neizdevās iegūt ne lidostas apsaimniekotāju, ne Liepājas pašvaldības viedokli par lidostas turpmākajām perspektīvām, jo Maskavas reisi bija palikuši vienīgie regulārie lidojumi no Liepājas lidostas.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no piektdienas, 28.aprīļa, palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Tallina, informē "Lux Express" pārstāvji.

Ieskaitot maršrutu Tallina-Viļņa, turpmāk starp Rīgu un Tallinu ik dienu tiks nodrošināti 12 reisi. Braucienu dati liecina, ka Latvija joprojām ir viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem igauņu vidū, savukārt Latvijas iedzīvotāji labprāt ceļo uz Igauniju.

Salīdzinot ar 2022.gada martu, "Lux Express" maršrutā Tallina-Rīga pasažieru skaits šogad palielinājās par 61%. Savukārt kopējais pasažieru skaits visos reģiona (Baltijas valstis un Varšava) maršrutos šogad pieauga par 67%.

"Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels norāda, ka visās trīs Baltijas valstīs novērojams intereses pieaugumu par ceļošanu, un to apliecina arī pasažieru skaita pieauguma tendences. "Lux Express" seko līdzi pasažieru vēlmēm un, reaģējot uz intereses kāpumu, atbilstoši palielina arī reisu skaitu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pašreizējās situācijas dēļ pieņēmusi lēmumu līdz 2022. gada februāra beigām apturēt nakts lidojumus uz un no Ukrainas.

Lidsabiedrība turpinās nodrošināt reisus no Kijevas gan uz Rīgu, gan Viļņu.

Uzņēmumā norāda, ka pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic pirms katra lidojuma izvērtē šī brīža situāciju un ievēro oficiālo varasiestāžu izdotās rekomendācijas. a

Šonedēļ airBaltic plāno katru dienu nodrošināt lidojumus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus lidojumus starp Kijevu un Viļņu.

Pagaidu reisu apturēšanas dēļ lidsabiedrība atcēlusi piecus nakts reisus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus reisus starp Odesu un Rīgu. Lidsabiedrība sazināsies ar attiecīgo lidojumu pasažieriem un piedāvās viņiem pārcelt savas rezervācijas uz citiem reisiem.

Ukrainas lidsabiedrība Ukraine International Airlines, sākot darbību Rīgas lidostā, orientēsies arī uz tranzīta pasažieriem, piedāvājot savienojumus no Kijevas ar Āzijas pilsētām, šodien preses konferencē informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat plānots maršrutam Rīga-Kijeva piesaistīt tūristus un uzņēmējus. Kompānija prognozē, ka no maija līdz gada beigām tā varētu šajā maršrutā apkalpot aptuveni 35 000 pasažieru. Ukrainas puse cer arī uz bezvīzu režīma ar Eiropas Savienību ieviešanu jau pavasarī, kas paplašinātu darbības iespējas Latvijā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands savukārt norādīja, ka ar jaunā maršruta palīdzību varēs piesaistīt Rīgai gan tūristus, gan tranzīta pasažierus. Lidsabiedrībā arī norādīja, ka tālākā nākotnē varētu atvērt arī, piemēram, reisus Rīga-Odesa vai Rīga-Ļvova.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu tika veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā. Uz Kijevu reisus nodrošina arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kura, kā liecina reisu saraksts, uz Kijevu lido divreiz dienā sešas dienas nedēļā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 18. oktobra pārtrauks lidojumus no Liepājas uz Hamburgu Vācijā un Kopenhāgenu Dānijā.

Par to Db informēja airBaltic Liepājas birojā. airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags laikrakstam Kursas Laiks skaidrojis, ka lidsabiedrība šos reisus veic nevis ar savu, bet gan īrētu lidmašīnu, kas sadārdzina izmaksas. “Laikā, kad pasažieru pieprasījums samazinās, bet degvielas cenas pieaug, jādomā, kā samazināt izdevumus. Tāpēc uz ziemas sezonu nolemts šos lidojumus pārtraukt,” sacījis J. Vanags. Savukārt Liepājas lidostas vadība iepriekš uzsvēra, ka reisi no Liepājas uz Hamburgu un no Liepājas uz Kopenhāgenu ir nedotēti komercreisi, kuri esot labi noslogoti. Lidojumus starp Liepāju, Hamburgu un Kopenhāgenu esot plānots atsākt, kad airBaltic būs papildinājis savu floti ar jaunu lidmašīnu. Reisi varētu atsākties nākamajā vasaras sezonā. Lidojumi staro Rīgu un Liepāju ziemas sezonā gan netikšot pārtraukti.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi grozījumus SIA Ventspils lidosta valdes sastāvā, no amata atbrīvojot līdzšinējo direktoru Arturu Kokaru.

Pamatojoties uz līdzšinējā SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētāja Artūra Kokara iesniegumu par tiesisko attiecību izbeigšanu, ar 2009. gada 26.janvāri SIA Ventspils lidosta lidojuma nodrošinājuma speciālistam Armandam Aļeksejevam izdota prokūra līdz jaunas sabiedrības valdes iecelšanai vai šīs prokūras atsaukšanai.

A. Kokars sarunā ar Db savu aiziešanu pamatoja ar to, ka Ventspils lidostai nepieciešami lieli ieguldījumi, lai attīstītos. Vēlme to darīt esot, taču līdzekļu šim nolūkam nav. Neesot arī nekādas ticības, ka pavasarī atjaunosies regulārie lidojumi. "Lidosta ir reāli atmesta atpakaļ attīstībā par pieciem gadiem, " sacīja A. Kokars. Arī intervijā laikrakstam Ventas Balss bijušais Ventspils lidostas direktors saka, ka neoficiāli esot zināms, ka reģionālās lidostas valsts finansējumu nedabūs, lidostu plānotā apvienošana, visticamāk, nenotiks un regulāros reisus neatjaunos. Ventspils lidostai tas var nozīmēt maksātnespēju, jo zaudējumi pērn sasnieguši kritisko robežu. Lidostas parāds pašvaldībai, neskaitot procentus, ir 306 tūkstoši latu. Arī izstrādātais plāns, kas paredzēja reģionālajām lidostām piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, spējot, viņaprāt, attīstīt vienu, nevis trīs lidostas.

Starptautiskajā lidostā Rīga svētdien, 27.martā stāsies spēkā vasaras lidojumu saraksts. Plānots, ka lidostā darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas, savukārt nacionālā aviosabiedrība airBaltic atklās jaunus galamērķus, kā arī atjaunos vairākus lidojumu virzienus, kas ziemas sezonā netika izpildīti, informē lidostā.

Vasaras sezonā no Rīgas lidojumus uzsāks vairākas jaunas aviokompānijas: aviosabiedrība Yanair lidojumus no Kijevas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 20.maijā, veicot 7 reisus nedēļā. Spānijas aviokompānija Vueling (Barselona - Rīga - Barselona) pirmo reisu uz Rīgu veiks 25.jūnijā un Grieķijas aviosabiedrība Aegean Airlines (Atēnas - Rīga - Atēnas) - 26.jūnijā, nodrošinot lidojumus reizi nedēļā.

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic 28.maijā uzsāks lidojumus uz Islandes galvaspilsētas Reikjavikas lidostu, bet sadarbībā ar tūroperatoru Tez Tour no 5.jūnija tiks veikti reisi uz Itālijas kūrortpilsētu Rimini.

Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air no 20.jūnija plāno uzsākt lidojumu no Rīgas uz Telavivu, izpildot divus reisus nedēļā.

Vācijas aviosabiedrība Lufthansa tomēr uzsāks regulāros reisus septiņas reizes nedēļā maršrutā Minhene — Rīga. Lidojumi tika plānoti jau ar 1. jūniju, taču aviācijas krīzes dēļ tie tika atcelti. Šobrīd Lufthansa septiņas reizes nedēļā veic reisus no Frankfurtes uz Rīgu. Šo reisu piepildījums ir aptuveni 90 %, Db informēja Lufthansa pārstāve Latvijā Santa Bensone. Db jau rakstīja (14.03.2003.), ka Lufthansa no Minhenes lidos ar Canada Airjet, kurā ir 50 vietas. Būtiskas izmaiņas izdarītas cenu struktūrā, sākotnēji tika plānots, ka cenas jaunajā maršrutā būšot aptuveni tādas pašas kā lidojumiem uz Frankfurti: aptuveni 370 Ls, biznesa klasē aptuveni 600 Ls. Taču tagad cenas tiks piedāvātas sākot no 160 Ls.

No 1. jūnija Vācijas aviosabiedrība Lufthansa uzsāks regulāros reisus septiņas reizes nedēļā maršrutā Minhene — Rīga. Šobrīd Lufthansa septiņas reizes nedēļā veic reisus no Frankfurtes uz Rīgu. Šo reisu piepildījums ir aptuveni 90 %, Db informēja Lufthansa pārstāve Latvijā Santa Bensone. «Tāpēc jaunais reiss no Minhenes varētu būt laba alternatīva tiem, kas līdz šim lidoja uz Frankfurti,» skaidro S.Bensone, piebilstot, ka Frankfurtes reisos lielākā daļa ir tranzītpasažieri, kas izmanto Vācijas lidostas savienojumus, lai dotos tālāk. Viņa pagaidām neprognozē, kāds varētu būt jaunā maršruta piepildījums. Gandrīz pilnībā aizpildītais Frankfurtes reiss tiek veikts ar Boeing 737, kurā ir apmēram 100 vietas, savukārt no Minhenes Lufthansa lidos ar Canada Airjet, kurā ir 50 vietas. S.Bensone domā, ka daļa Frankfurtes tranzītpasažieru varētu lidot arī caur Minheni, jo abas lidostas piedāvā savienojums ar Āzijas valstīm, ASV un Itālijas pilsētām. Šobrīd Lufthansas lidojumus izmanto gan tūristi, gan darījumu cilvēki. Ziemā daudzi pasažieri caur Frankfurti lido uz slēpošanas kūrortiem. Cenas jaunajā maršrutā būšot aptuveni tādas pašas kā lidojumiem uz Frankfurti: Aptuveni 310 Ls ekonomiskajā klasē, neatgriežoties ātrāk kā pēc nedēļas nogales. Savukārt bez nedēļas nogales ierobežojuma ekonomiskās klases biļetes cena ir aptuveni 370 Ls, biznesa klasē aptuveni 600 Ls.

Jauno reisu atklāšana ir rūpīgi jāapsver, jo valsts tos nesubsidēšot. Sibīrijas pārlidošana, kā arī Boeing 757 noma izmaksās vairākus miljonus gadā. Latvijas aviokompānijas plānus Db netieši apstiprināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš paskaidroja, ka airBaltic jauno reisu atklāšana ir jāapsver vairāk kā septiņas reizes, jo valsts, kuras īpašumā ir 52 % kompānijas akciju, šos tālos reisus negrasās subsidēt.

Jānomā Boeing 757

airBaltic plānus atklāt reisus uz Ķīnu netieši apliecina arī fakts, ka kompānija plāno nomāt divus Boeing 757 lidaparātus. Šis Boeing modelis, kas no ražošanas izņemts 2005. gadā, 228 pasažierus, neuzpildot degvielas tvertnes, spēj nogādāt 7700 km attālumā. No Rīgas līdz Pekinai taisnā līnijā ir 6517 km. Ņemot vērā Latvijas arvien lielāko ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar Ķīnu, šis maršruts šķiet visticamākais.

Db rīcībā nav precīzas informācijas, kādus tēriņus ieplānojusi pagaidām vēl nacionālā aviokompānija, taču, kā norāda speciālisti, vēl nesen par Airbus 320 nomu bija jāmaksā vairāk nekā 300 tūkst. eiro mēnesī. Taču, ja vienošanās ar iznomātāju tiek panākta par lidaparāta nomu ar visu apkalpi un apkopi, tad nomas maksas ir ievērojami augstākas. Atklājot jaunu reisu uz īnu, airBaltic būs arī jārēķinās, ka par vienu lidojuma frekvenci (Sibīrijas pārlidojumam atvēlētais laiks vienai lidmašīnai) gadā tai būs jāšķiras no aptuveni 950 000 USD. Par to trešdien vienojās ES satiksmes ministru padomē. A. Šlesers informēja, ka panāktā vienošanās paredz šīs summas pārskatīšanu pēc 18 mēnešiem. Ja airBaltic iegādāsies divas pārlidojumu frekvences, tad šī summa jau tuvosies 2 milj. USD.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.