Pavasaris Latvijā jau astoto gadu nav iedomājams bez Lielās talkas, kas šogad notiks 25. aprīlī. Talkas projekts ne tikai uzņem apgriezienus, iesaistot arvien vairāk zaļi domājošu cilvēku apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā, bet arī ietver Zaļo referendumu, kurā ikviens iedzīvotājs var nobalsojot palīdzēt veidot Latviju kā videi un cilvēka veselībai labvēlīgu valsti ar augošu ekonomiku un augstu dzīves kvalitāti, piektdien raksta laikraksts Diena.

Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst – cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.

«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs – to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk – organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.

Tā kā izglītojošiem pasākumiem nepieciešami resursi, radusies ideja par Zaļo referendumu – instrumentu, kurā iedzīvotāji ar savu parakstu apliecinātu, ka vēlas dzīvot zaļāk. Šie balsojuma dati kalpos kā arguments komunikācijai valdības līmenī, lai atbalstītu likumprojektus, ar kuru palīdzību iespējams īstenot Latvijas kā zaļākās valsts pasaulē principus. Nobalsot var Lielās talkas mājaslapā (www.talkas.lv), kā drošības kodu ievadot personas kodu – lai balsojums būtu godīgs un indivīds to varētu veikt tikai vienu reizi. V. Jaunzeme sola, ka personas dati nekur citur netikšot izmantoti.

Plašāk lasiet rakstā Svarīgi ir saprast dabu piektdienas, 13.marta laikrakstā Diena (11.lpp)!
 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra