Jaunākais izdevums

#Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu.

Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu; kārtībai un skaidrībai Latvijai iesaka talkā aicināt ASV un ES pretkorupcijas ekspertus

Aizvien stingrākā Eiropas Savienības un ASV likumdošana pret naudas atmazgāšanu (AML) un informācijas noplūdes atklāj noziedzīgo naudas līdzekļu neceļus. ASV Tieslietu ministrija ar citiem tirgus regulatoriem pirms nedēļas ir panākusi 613 miljonu USD (496 milj. EUR) vienošanos ar U.S. Bancorp par apzinātu nepakļaušanos AML noteikumiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Par līdzīgiem nodarījumiem nesen ASV ir sodīta Nīderlandes Rabobank meitas kompānija.

Šomēnes Šveices tiesībsargi savukārt ir lieguši Gazprombank Switzerland turpināt privātpersonu apkalpošanu. Arī šomēnes par AML normu stingrību britu tiesībsargi izmeklē savu multinacionālo banku HSBC. Bet pērn no tirgus regulētājiem trūkties ir dabūjušas lielās Skandināvijas bankas Nordea un Danske Bank. Pamatīgu soda naudu par līdzīgiem AML pārkāpumiem briti un amerikāņi ir uzlikuši Deutsche Bank.

Sarunā ar DB Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, kas EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejā darbojas ar AML jautājumiem, izsaka viedokli, ka labās slavas atgūšanai Latvijai būtu jāaicina talkā Eiropas un ASV tiesībsargājošās iestādes. «Mums ir ne tikai jāatgūst sava labā slava savu svarīgāko partneru acīs, bet arī jāizravē tās nezāles, kas sistēmā, iespējams, joprojām pastāv. Šis tiešām veidojas par nacionālās drošības jautājumu, jo mūsu partneru acīs mums ir ļoti liela aizdomu ēna, ko mēs nevaram atļauties,» viņš komentē pēdējās dienās strauji progresējošos notikumus ap sankcijām pret Latvijas banku ABLV un KNAB izmeklēšanu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Pērnvasar ES dalībvalstīm bija jāievieš nacionālajās likumdošanās jaunā un pastiprinātā direktīva – Ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD4). Tas gan notiek ar mainīgām sekmēm, jo virkne valstu ir nogaidījusi, kamēr tiek panākta vienošanās jau par nākamo AML likumdošanas redakciju – Piekto direktīvu (AMLD5), kas pieprasa vēl lielāku caurskatāmību par kompāniju un arī trastu patiesā labuma guvējiem. K. Kariņš skaidro, ka AMLD5 pieņemšana ir sabremzējusies dalībvalstu diskusiju dēļ Eiropadomē.

Visu rakstu No Dānijas līdz Vatikānam lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludinās metu konkursu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei

Monta Glumane, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānija plāno Danske Bank konfiscēt naudas atmazgāšanā gūtos ienākumus

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas uzņēmējdarbības ministrs Rasmuss Jarlovs pavēstījis, ka vēlas vairāk pūliņus koncentrēt uz to, lai noskaidrotu, cik daudz naudas «Danske Bank» ieguvusi ar finanšu līdzekļu atmazgāšanas aktivitātēm Igaunijas filiālē, paredzot šos līdzekļus konfiscēt, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Ir svarīgi zināt, cik liela peļņa gūta no naudas atmazgāšanas,» intervijā laikrakstam «Jyllands-Posten» norādījis Jarlovs. «Tas nav pieņemams, ka no līdzekļu atmazgāšanas iegūts liels naudas apjoms un ka šī nauda joprojām ir pie »Danske Bank«. Tas aizvaino manu un citu taisnīguma sajūtu.»

Jarlovs dāņu medijiem pavēstīja, ka Dānijas finanšu uzraudzības iestāde sāks jaunu izmeklēšanu saistībā ar «Danske Bank» skandālu, ņemot vērā otrdien atklātībā nonākušo informāciju, ka šīs lietas apmēri ir ievērojami lielāki, nekā uzskatīts iepriekš.

«Bloomberg» otrdien vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank atbilstības direktors atstās amatu pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu filiālē Igaunijā

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas parlamenta Juridiskā komisija apspriedīs naudas atmazgāšanu Danske Bank Igaunijas filiālē

LETA, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē otrdien tiks apspriests jautājums par liela mēroga naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē, vēsta Igaunijas parlamenta preses dienests.

Sēdē piedalīsies tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, valsts prokurore (ģenerālprokurore) Lavli Perlinga, Finanšu uzraudzības dienesta vadītājs Kilvars Keslers, kā arī Finanšu, Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas.

Ziņu aģentūra «Bloomberg» jūlija sākumā vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā.

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai «Danske Bank» ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka «Danske Bank» filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica «Danske Bank» par to aizrādījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas prokuratūra sāk izmeklēšanu saistība ar Braudera iesniegumu par naudas atmazgāšanu Danske Bank

LETA, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Danske Bank Igaunijas filiāli tika atmazgāta asiņaina nauda

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu Danske Bank Igaunijā tiek pētītas transakcijas 150 miljardu dolāru apmērā

LETA, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē tiek pētītas nerezidentu transakcijas 150 miljardu ASV dolāru apmērā, raksta avīze «The Wall Street Journal» (WSJ), atsaucoties uz informētiem avotiem.

Šīs transakcijas notikušas no 2007. līdz 2015.gadam.

Laikraksts norāda, ka tā ir iespaidīga summa, ņemot vērā, ka noguldījumu kopapmērs Igaunijas bankās ir 17 miljardi eiro.

izmeklētāji vēl nav noskaidrojuši, vai visi 150 miljardi dolāru uzskatāmi par aizdomīgas izcelsmes naudu, tomēr šāda summa liek domāt, ka caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātās naudas summa varētu būt lielāka nekā astoņi milljardi eiro, par kuriem ziņojusi Dānijas prese, norāda WSJ.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Naudas atmazgāšanu Danske Bank Igaunijas filiālē izmeklē arī ASV iestādes

LETA, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē izmeklē arī ASV varas iestādes, ziņo laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem un laikraksta rīcībā nonākušajiem dokumentiem, WSJ vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Vērtspapīru un biržu komisija veic katra savu neatkarīgu izmeklēšanu.

Šīs izmeklēšanas sāktas pēc tam, kad kāds aktīvists pirms diviem gadiem iesniedzis sūdzību, kurā arī teikts, ka līdzekļu pārskaitīšanā uz «Danske Bank» Igaunijas filiāli un no tās piedalījušās arī «Deutsche Bank» un «Citigroup». «Deutsche Bank» bija «Danske Bank» korespondētājbanka transakcijām ar ASV dolāriem.

Dānijas un Igaunijas varasiestādes sniegušas ASV iestādēm izmeklēšanā nepieciešamo informāciju, sacījušas vairākas informētas Eiropas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas finanšu uzraugi nav uztvēruši nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par Danske Bank

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kaljulaida: Danske Bank naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāva gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Starptautiskajā TabFab radošā kvartāla metu konkursā saņemti 16 piedāvājumi

Db.lv, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» uzvarējis Latvijas arhitektu birojs «NRJA», piektdien paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Arhitektu birojs «NRJA» tiks aicināts piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. «NRJA» darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas balsojumā. Konkursa uzvarētāji saņems 18 000 eiro naudas balvu.

Otro vietu un godalgu 14 000 eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Apvienotās Karalistes personu apvienības «Alsins Architecture, »Kalve arhitekti«, Fabrum» darbam, bet trešo vietu konkursā ieguva SIA «Būvdizains», kas saņems godalgu 10 000 eiro apmērā.

Vienlaikus veicināšanas balvas 2000 eiro apmērā katru piešķirtas Dānijas uzņēmumam «Sleth», Latvijas un Dānijas personu apvienībai LAAA, kuru veido «Lauder Architects», «Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS», «A.Ābeles inženieru birojs» un «Acitektura», uzņēmumu apvienībai no Dānijas «Arkitekt MAA, DSA Ark Studio, Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA, Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel un Apvienotās Karalistes kompānijai Richard Galey & Partners (Leicester).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dānija sāk būvēt žogu uz Vācijas robežas, lai apturētu cūku mēra izplatīšanos

LETA--AP, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušie Danske Bank vadības pārstāvji apsūdzēti saistībā ar naudas atmazgāšanu Igaunijā

LETA, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības desmit bijušajiem bankas «Danske Bank» vadības pārstāvjiem saistībā ar aizdomām par viņu iesaisti naudas atmazgāšanā bankas filiālē Igaunijā, atsaucoties uz Dānijas laikrakstu «Berlingske» vēstīja ziņu aģentūra «Reuters».

Apsūdzības ir saistītas ar lietu par aizdomām, ka no 2007.līdz 2015.gadam caur bankas Igaunijā kontiem izplūduši apmēram 200 miljardi eiro, kuru izcelsme ir uzskatāma par aizdomīgu.

Starp desmit apsūdzētajiem ir arī «Danske Bank» bijušais vadītājs Tomass Borgens, kurš pērn oktobrī saistībā ar skandālu atkāpās no amata, vēstīja «Berlingske».

Otrdien Borgena advokāts laikrakstam «Borsen» apstiprināja, ka Borgena mājās izmeklētāji veikuši kratīšanu.

Apsūdzību raksturs pagaidām nav publiskots, kā arī nav vārdā nosaukti pārējie apsūdzētie.

Neviens bijušais vai pašreizējais «Danske Bank» padomes loceklis nav apsūdzēts, liecina «Berlingske» rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu lielākā banka «Nordea» pirmdien paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

Dānijas valsts prokuratūra nopietnu ekonomisko un starptautisko noziegumu izmeklēšanai 12.jūnijā notikušās kratīšanas laikā «Nordea» birojā Kopenhāgenā konfiscējusi fiziskus un digitālus materiālus, tostarp elektroniskā pasta sarakstes, vēstīja Dānijas lietišķais laikraksts «Borsen».

Banka apstiprināja kratīšanas faktu, paziņojot, ka tā notikusi saistībā ar izmeklēšanu par «naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru ievērošanu» kādā tās starptautiskajā atzarā, kas atbildīgs par klientiem ārpus Ziemeļvalstīm.

«Mēs pilnībā sadarbojamies ar prokuratūru, lai garantētu, ka tai ir pieejama visa atbilstošā informācija,» paziņoja «Nordea» vadītājs Dānijā Franks Vangs-Jensens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tabakas Fabrikas kvartāla īstenošana notiks pa posmiem

Lelde Petrāne, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Dānijas banka piedāvā hipotekāro kredītu ar negatīvu likmi

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas banka Jyske Bank paziņojusi, ka saviem klientiem piedāvās hipotekāro aizdevumu ar negatīvu procentu likmi, raksta MarketWatch.

Banka piedāvā 10 gadu fiksēto kredītu likmi mīnus 0,5% apmērā. Tādējādi klientam būs jāatmaksā mazāka summa, nekā viņš sākotnēji aizņēmies, protams, visi komisijas maksājumi, kas saistīti ar kredīta izsniegšanu, jāveic.

Par līdzīgu piedāvājumu Dānijā paziņojusi arī Somijas banka Nordea Bank, kas klientiem piedāvā 20 gadu fiksētu 0% likmi, un banka gatavojoties piedāvāt mājokļu kredītus uz 30 gadiem ar negatīvu likmi.

Patlaban Dānijā vidējā fiksētā hipotekāro kredītu likme uz 30 gadiem ir vien 0,5%.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka nav pazīmju, ka Latvijā tuvākā laikā varētu rasties līdzīga situācija. Arī tad, ja monetārā politika saglabājas tāda, kāda tā ir pašreiz vai kļūst vēl stimulējošāka, citiem vārdiem, ECB noteiktās likmes paliek pašreizējā līmenī vai vēl pazeminās, līdz tam varētu paiet vēl ilgs laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija trešdien atļāva būvēt Krievijas-Vācijas gāzesvadu «Nord Stream 2» caur savu ekonomisko zonu Baltijas jūrā.

«Dānijas Enerģētikas pārvalde atļāvusi [uzņēmumam] «Nord Stream 2 AG» būvēt gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» posmu Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā,» teikts Dānijas Enerģētikas aģentūras paziņojumā.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis bija piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu.

«Nord Stream 2» nozīmīgākais akcionārs Krievijas dabasgāzes koncerns «Gazprom» iepriekš pieļāva, ka gadījumā, ja Dānija šādu atļauju nedotu, gāzesvads varētu tikt būvēts, apejot Dānijas ekonomisko zonu, lai gan tas sadārdzinātu projektu un tā īstenošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru