Jaunākais izdevums

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Maskavas forštates karaļi

Krievijas porcelāna magnātu — miljonāru Kuzņecovu dinastijas lidojums augšup sākās 1810. gadā. Tajā gadā lauku kalējs Jakovs (tāpēc pieņēma uzvārdu — latviski tas būtu Kalējs — Kuzņecovs) Maskavas tuvumā pie Gžeļas nodibināja nelielu porcelāna fabriku, taãu par firmas dibināšanas gadu uzskata 1812. gadu, kad fabrika jau strādāja ar pilnu jaudu. Pēc Jakova nāves uzņēmumu sāka vadīt viņa vecākais dēls Terentijs — paplašināja šo un 1832. gadā nodibināja vēl vienu fabriku Duļevas ciemā Vladimiras guberņā. Pēc Terentija nāves grožus pārņēma viņa vecākais dēls Sidors Kuzņecovs. Vīrs ir bijis ar vērienu — 1841. gadā tieši viņš nodibināja manufaktūru arī Rīgas pievārtē Ķengaraga tuvumā, toreizējā Dreilingsbušā. Sākumā uzņēmuma nosaukums ir S. T. Kuzņecova fabrika, kas ražo pusfajansa, bet kopš 1851. gada — arī porcelāna izstrādājumus.

1864. gadā pēc Sidora nāves Duļevas un Rīgas fabrikas vadību pārņēma viņa dēls Matvejs. šo vārdu — Matvejs Kuzņecovs, Rīgas goda pilsonis, Pirmās ģildes tirgonis — ir vērts atcerēties. Tieši viņš Kuzņecovu porcelānam sarūpēja tādu slavu, kas nav vītusi šobaltdien. 1872. gadā Matvejs mainīja sabiedrības nosaukumu uz M. S. Kuzņecova sabiedrība. Tajā gadā Maskavas politehniskajā izstādē fabrikas izstrādājumi saņēma galveno balvu un līdz ar to arī tiesības fabrikas zīmē izmantot Krievijas valsts ģerboni — divgalvaino ērgli. Taču 1887. gadā Matvejs vēlreiz mainīja uzņēmuma nosaukumu, nodibinot M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabriku, kurā bez Rīgas bija vēl sešas lielas fabrikas visā Krievijas impērijā un kurā iegāja visi Kuzņecovu ģimenes locekļi ar viņu pašu priekšgalā.

19. gadsimta beigās sabiedrība pakāpeniski sagrāba savās rokās gandrīz visu Krievijas porcelāna rūpniecību (tās īpašumā pārgāja pat pazīstamā Gardnera porcelāna fabrika). Fabrika izejvielas saņēma no Krievijas, Vācijas, Holandes, Anglijas, Francijas un Skandināvijas. Gatavo produkciju realizēja ne tikai Baltijā un Iekškrievijā, bet izveda arī uz Angliju, Holandi un to kolonijām. 20. gadsimta sākumā Kuzņecovi kļuva par krievu porcelāna un fajansa rūpniecības monopolistiem.

— Matvejs Kuzņecovs rūpīgi sekoja porcelāna rūpniecības attīstībai citās valstīs un regulāri komandēja savus speciālistus uz ārzemēm, lai viņi tur iepazītos ar jauniem porcelāna ražošanas sasniegumiem, — raksta pētniece M. Pāvele. — Viņš panāca, ka Kuzņecovu sabiedrības fabriku lētie, labas kvalitātes ražojumi arvien vairāk izspieda ārzemju ražojumus no vietējā tirgus un radīja nopietnu konkurenci pasaules tirgū. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Kuzņecova fabriku ražojumi ieguva augstus apbalvojumus daudzās izstādēs Krievijā un ārzemēs, piemēram, Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Taškentā, Ņižņijnovgorodā, Parīzē, Čikāgā.

Apogeju fabrika sasniedza 1908. gadā, kad tika izgatavoti 22 314 396 izstrādājumi, no tiem 11 450 025 bija porcelāna, 3 750 078 — fajansa un 7 114 293 — pusfajansa trauki.

Labdarības artava

Matvejam bija pieci dēli un divas meitas. Bijuši viņi dievbijīgi cilvēki — ne smēķēja, ne dzēra, stingri ievēroja vecticībnieku paražas un uzstājuši tādiem būt arī saviem strādniekiem, no kuriem katram, stājoties darbā, dāvināja Bībeli. ļaužu atmiņās saglabājies kāds interesants pastāsts. Ieradies reiz vecais Kuzņecovs kāda veca strādnieka mājās un jautājis: — Vai lasi Svētos Rakstus? — Lasu, — atbildējis uzrunātais. — Vai daudz esi izlasījis? — turpinājis Kuzņecovs. Strādnieks norādījis lappusi, bet darba devējs nemanot mazliet tālāk ieslidinājis 25 rubļu banknoti. Pēc mēneša godājamais ciemiņš viesojies atkal. Tvēris pēc Bībeles, un — banknote sveika un vesela! Ak, tu! — viņš teicis vecajam strādniekam. — Sameloji gan: ja būtu Svētos Rakstus lasījis, būtu naudu atradis. Un iebāzis banknoti atpakaļ savā kabatā.

Kaut arī Kuzņecovi bija tipiski uzņēmēji un taupīgi, tomēr savus strādniekus neaizmirsa. Rīgā viņi ziedoja vecticībnieku kopienas vajadzībām un skolas celtniecībai, kuru īsi pirms 1. pasaules kara uzbūvēja pie Stahanoviešu tilta. Fabrikā darbojās pulciņi — strādniekiem mācīja lasīt, rakstīt, latviešu valodu, dejas un bajāna spēli. Olga Dorofejeva un Sergejs Grodņikovs pētījumā avīzē Subbota uzsver, ka Kuzņecovu fabrikā bija vēl kāda godājama tradīcija — dāvināt darbiniekiem svētkos un dzimšanas dienās traukus. Taču atšķirībā no produkcijas, kas nonāca veikalu plauktos, uz dāvinātajām fajansa un porcelāna lietām nespieda zīmogu, lai dāvanas saņēmējs nekristu kārdinājumā to pārdot.

Kad 1908. gada septembrī nodibināja Rīgas vecticībnieku savstarpējās palīdzības un izglītības biedrību (vēlāk to pārdēvēja par Vecticībnieku biedrību Latvijā), tās goda locekļu vidū līdzās Vidzemes guberņas gubernatoram Zvjagincovam un Rīgas policijas priekšniekam Nīlenderam bija arī fabrikantu Kuzņecovu ģimene. Starp citu, Rīgas vecticībnieki bija pirmie visā Krievijas impērijā, kas apvienojās savā biedrībā.

šai kapitālistiskajai idillei svītru pārvilka 1. pasaules karš. Mazā preču pieprasījuma un izejvielu trūkuma dēļ ražošana sašaurinājās. Frontei tuvojoties, fabrika darbību pārtrauca, un 1915. gadā 140 vagonos fabrikas iekārtas evakuēja uz Kuzņecovu fabrikām dziļāk impērijā. Izbrauca arī paši īpašnieki.

Atpakaļ Latvijā

Boļševiku izdarītais apvērsums 1917. gada oktobrī pielika treknu punktu Kuzņecovu maršam plašajos noieta tirgos nu jau bijušās Krievijas impērijas teritorijās. Padomes Krievijā viņiem atņēma visu. No ierindas pilsoņu dzīves Kuzņecovus paglāba tikai Latvijas valsts nodibināšana. Jaunās republikas veidotāji lēma, ka privātīpašniekiem pieder viss, kas reiz piederējis. Tā fabrika Rīgā kļuva par vienīgo īpašumu, kas palika Kuzņecovu rokās no reiz tik iespaidīgās porcelāna un fajansa impērijas. Matveja bērni nolēma pārcelties uz Rīgu. Pirmais atgriezās jaunākais dēls Mihails un ķērās pie ražošanas atjaunošanas fabrikā. Viņam nudien negāja viegli — teju visas ražošanas iekārtas 1915. gadā bija evakuētas uz Krieviju un izvietotas Kuzņecovu fabrikās, kurās nu saimniekoja komunisti. Tomēr jau 1921. gada janvārī prese Latvijā ziņoja, ka Kuzņecova fabrika atjaunojusi darbību.

Kaut gan laupījusi Kuzņecoviem visu, Padomju Krievija koķetēja ar Kuzņecovu fabriku, izmantojot to kā savdabīgu tiltu attiecībās ar Latviju. Par to liecina Padomju Krievijas sūtņa Latvijā Jakova Gaņecka (viņš uzturēja proletāriskas valsts pārstāvim neraksturīgi greznu dzīves stilu) gājieni. 1921. gada 29. aprīlī Jaunākās Ziņas vēstīja, ka vakar tvaikonis tāds un tāds no Ščecinas atgādājis viņam greznu automobili, kas esot izmaksājis 25 tūkstošus krievu zelta rubļu. Atšķirībā no tolaik izplatītajiem auto bez virsbūves tas esot slēgts, ar visām ērtībām un iekšā pat apgaismots ar elektrību! Pēc mēneša avīzes ziņotais, ka Gaņeckis fabrikā pasūtījis sev fajansa trauku servīzi 200 cilvēkiem un ka trauki izgatavojami ar zīmējumiem no proletāriskās valsts dzīves un izmaksāšot vairāk par pusmiljonu rubļu, vēlreiz apliecina Kuzņecovu fabrikas markas neapšaubāmo prestižu laikabiedru acīs.

1922. gada vasarā un rudenī Rīgā atgriezās pārējie Kuzņecovi — Matveja Kuzņecova meita Klaudija un dēli Nikolajs, Sergejs, Aleksandrs un Georgijs ar ģimenēm. Maskavā palika Anna. Augustā Latvijas Finansu ministrija pārreģistrēja Porcelāna un fajansa trauku sabiedrības M. S. Kuzņecovs statūtus, bet 14. novembrī reģistrēja to kā akciju sabiedrību. Formāli viss bija gatavs lēcienam tirgū. Nelaime tāda, ka tirgus vairs nebija vecais. Kas gan bija Latvijas tirgus salīdzinājumā ar bijušās Krievijas impērijas tirgu?! Kaut arī preci eksportēja uz Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju, bijušo vērienu Kuzņecovi nekad vairs neatguva.

20. gados ražošanas apjomi fabrikā samazinājās. 1913. gadā tajā strādāja 2650 cilvēki, bet 1926. gadā — vismaz piecas reizes mazāk (458 cilvēki). Sašaurinājās kvalitatīvu izejvielu importa un produkcijas eksporta iespējas. Ražošana nesa zaudējumus, trūka līdzekļu iekārtu un tehnoloģiju modernizācijai. Izstrādājumu mākslinieciskais līmenis nebija augsts. 30. gadu sākumā pie apvāršņa parādījās bankrota draudi. Taču Kuzņecovi atrada izeju.

Ārpus ģimenes

— 1932. gadā daļu akciju viņi pārdeva talantīgam uzņēmējam, inženierim ķīmiķim Mārtiņam Kalniņam un ievēlēja viņu par akciju sabiedrības M. S. Kuzņecovs valdes priekšsēdētāju, — raksta V. Štrauss. Turīga zemnieka dēls Kalniņš bija studējis ķīmiju Vācijā, vēlāk Jēnas universitātē, piedalījies 1. pasaules karā. 1921. gadā atgriezās Latvijā, paņēma bankā kredītu, nodibināja krāsu (tās pēckara celtniecības buma laikā bija ejoša prece) ražošanas fabriku un triju gadu laikā kredītu atdeva. Izgudroja veļas pulveri Nitra, kas nesa ievērojamu peļņu. Tad, lūk, šis latvietis vadīja Kuzņecovu fabrikas rekonstrukciju un reorganizāciju. Par konsultantu pieaicināja Mākslas akadēmijas profesoru Rūdolfu Pelši, bet par galveno mākslinieku Romanu Sutu, kura vārds komentārus neprasa. Viņš fabrikai izgatavoja milzumu skiču, piesaistīja tādus māksliniekus kā Jēkabu Bīni, Vilhelmu Vasariņu un Ansi Cīruli. Suta izveidoja arī skolu fabrikas mākslinieku apmācībai.

Matveja mazmazmazdēls Vladimirs Tumans no ASV sarunā ar Rīgas porcelāna muzeja krājuma glabātāju Zandu Zībiņu norādījis, ka Kuzņecovu ģimene vairs akcijas nav kontrolējusi, toties sabiedrība ātri atguvās — strādnieku skaits gan būtiski nepieauga (1937. gadā viņu bija 700), bet 1935. gadu akciju sabiedrība beidza ar 10 tūkstošu latu peļņu. Auga firmas prestižs. 1934. gadā fabrika izpildīja ārlietu ministrijas pasūtījumu izgatavot porcelāna servīzi 48 personām Latvijas sūtniecībai Padomju Krievijā. 1935. gadā Latvijas sūtnis Briselē uzdāvināja Beļģijas karalim lielu kafijas servīzi, ko Kuzņecovu fabrika bija izgatavojusi pēc Romana Sutas skicēm. Kad 1937. gadā fabrikai apritēja 125 gadi, nozīmīgo jubileju pagodināja Valsts prezidents, 18. decembrī audiencē pieņemot akciju sabiedrības vadītājus. Žests pret žestu — sabiedrības valde nodeva Kārļa Ulmaņa rīcībā firmas izstrādājumus 10 tūkstošu latu vērtībā, lai Valsts prezidents tos nodod Latvijas skolām un citām sabiedriskām iestādēm pēc sava ieskata. Kuzņecovi neapšaubāmi bija Latvijas valstij lojāli pilsoņi. Pēc audiences pie Valsts prezidenta viņi devās uz Brāļu kapiem nolikt vainagus firmas valdes un Kuzņecovu ģimenes vārdā. Tobrīd Rīgā dzīvoja 30 Kuzņecovu ģimenes locekļi.

Epilogs

šai miera ostā spējš vējš iebrāzās 1940. gada 17. jūnijā — pirmā padomju okupācija atlaida no darba īpašniekus un fabriku nacionalizēja. Septembrī to nokristīja par Sarkano Zvaigzni, bet oktobrī pārdēvēja par Rīgas keramikas fabriku. 1941. gada 14. jūnija deportācijā uz Padomju Savienības austrumiem izsūtīja deviņus Kuzņecovus un Mārtiņu Kalniņu ar ģimeni (viņa mazdēls ir pazīstamais kinorežisors Pēteris Krilovs). Vēl divus Kuzņecovus komunisti arestēja nākamajā dienā pēc Vācijas kara pieteikuma Padomju Savienībai un 27. jūnijā Rīgas Centrālcietumā nošāva.

40. gadu beigās un 50. gadu sākumā dzīvi palikušie izsūtītie atgriezās. šobrīd Rīgā dzīvo Matveja Kuzņecova divas pēcteces Kuzņecovas.

Laiks sagrozīja arī fabrikas likteni. Rīgas keramikas fabriku 1963. gadā iekļāva Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcā, 1968. gadā pārdēvēja par Rīgas porcelāna rūpnīcu. 1991. gadā to sadalīja Latvijas un Šveices kopuzņēmumā Latvpotik un akciju sabiedrībā Rīgas porcelāns. šobrīd uzņēmuma vēsturiskajā adresē Maskavas ielā 257 strādā dažādi uzņēmumi, bet ar porcelānu nav saistīts neviens.

picturegallery.198f5f92-b63e-4552-9472-299a4741b14d

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: pašnodarbinātā veido un pārdod kaprīzo porcelānu

Anda Asere, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes

«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ Latvijas Banka tirgos otru monētas Baltars.Porcelāns tirāžu

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 9. augustā, izlaiž unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols".

Monēta Baltars. Porcelāns izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas vienā pusē redzama darbnīcas Baltars grafiskā zīme un monētas otrā pusē – šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) reprodukcija. Monētas kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Māls ir mans vīrs, porcelāns – mans mīļākais

Anda Asere, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc modernās amatniecības studijām Falmutas universitātē Lielbritānijā keramiķe Laima Grigone izveido savu darbnīcu Rundāles novadā

Darbnīcā ar zīmolu Laima Ceramics top galvenokārt trauki.

«Virtuves rituāli daudziem ir līdzīgi, tāpēc es balstos savā pieredzē. Tomēr ik pa brīdim kāds atgādina par dažādiem citiem traukiem, piemēram, espresso krūzītēm, sviesta trauciņiem, formām kūku cepšanai,» stāsta Laima Grigone, Laima Ceramics autore.

Raksturojot savu virzienu keramikā, viņa norāda, ka tie ir ikdienišķi un vienlaikus arī neikdienišķi trauki, kas rada svētku noskaņu jebkurā nedēļas dienā. Keramiķei ir gan ekskluzīvāka kolekcija no porcelāna, gan demokrātiskāka svēpētā māla trauku līnija. «Māls ir loģiska izvēle, ar ko strādāt Latvijā – mūsu pašu zeme, senā svēpēšanas tehnika. Savukārt Anglijā loģiskākā izvēle bija porcelāns, ko sāku apgūt, studējot tur,» stāsta Laima. Viņai patīk strādāt gan ar mālu, gan porcelānu, un viņa salīdzina: «Māls ir mans vīrs, porcelāns – mans mīļākais.» Strādāt ar mālu ir patīkami, tas ir stabils un «pacietīgs» materiāls, kas neiebilst sadarboties. Savukārt porcelāns ir ļoti kaprīzs un dārgs materiāls, bet tik ļoti skaists, ka no tā nevar atteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ingman sāk ražot Latvijas leģendas

Sandra Dieziņa, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Nākamnedēļ Artembassy notiks mākslas un antikvāro priekšmetu izsole

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 23. aprīlī notiks mākslas un antikvāro priekšmetu izsole, ko ik pavasari rīko izsoļu nams Artembassy sadarbībā ar Rietumu Banku, informē bankas pārstāvji.

«Nevienam nav noslēpums, ka daudzi mākslas priekšmeti regulāri parādās te šeit, te tur, gadiem pāriet no rokas rokā, meklējot īsto saimnieku un kolekciju. Toties kolekcionāri alkst iegūt līdz šim nezināmus artefaktus, kas spēs papildināt viņu krājumus. Tādējādi viens no izsoļu nama galvenajiem uzdevumiem ir piedāvāt tirgū līdz šim nebijušus priekšmetus. Kāds labi pazīstams izsoļu nama Christie’s darbinieks par šo tēmu ir teicis: «Mans darbs ir meklēt tās kolekcijas, par kurām visi ir aizmirsuši!»,» stāsta uzņēmuma Artembassy īpašnieks un vadītājs Aigars Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklās medaļu izstādi

, 12.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju mākslas muzejā 13.jūnijā pl.13.00 tiks atklāta 13.Latvijas mākslas triennāles izstāde.

Izstāde būs apskatāma muzeja Velvju zālē – turpat, kur pirms 36 gadiem 1973.gada jūnijā ar pirmo medaļu izstādi aizsākās medaļu triennāļu tradīcija. Pirmās izstādes tapšanā liela loma bija tēlniecei Valentīnai Zeilei.

Latvijas medaļu mākslas triennālē piedalās 31 autors ar 122 jauniem darbiem, un izmantoto materiālu klāsts ir bagāts – ne tikai metāls (bronza, misiņš, varš, sudrabs, alumīnijs, dzelzs), bet arī terakota, porcelāns, stikls, marmors, citi akmeņi. Ir arī kombinēti dažādi materiāli.

Divpadsmit izstādes dalībnieki ir FIDEM – Starptautiskās medaļu mākslas federācijas – biedri (FIDEM dibināta Parīzē 1937.gadā). Divi no tiem ir ārzemēs dzīvojoši mākslinieki– Uga Drava un Valentīna Zeile, pārējie – tepat Latvijā: A.Bērziņš, Ģ.Burvis, R.Diners, L.Franckeviča, M.Mickēviča, I.Nātriņa, B.Strautiņš, J.Strupulis, A.Urtāne un G.Zemīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Rotai jāizceļ sievietes skaistums, nevis jānomāc

Anda Asere, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju interese par Latvijas Bankas izveidoto monētu Baltars. Porcelāns iegādi ir ievērojama, un monētas pirmā tirāžas daļa Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā ir izpirkta, informē centrālā banka.

Monētas būs pieejamas citās tradicionālās monētu tirdzniecības vietās.

Patlaban izpirktas 3000 no kopējās tirāžas, kas ir 5000.

Tirāžas nākamās daļas kalšana un tirdzniecība tiek plānota tuvāko mēnešu laikā - par tās pieejamību Latvijas Bankas kasēs un rezervācijas sistēmā banka ziņos atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Novadpētniecības muzejā tiks atklāta ceļojošā izstāde Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) no Pētera Avena kolekcijas.

Izstādē aplūkojami pagājušā gadsimta izcilākie porcelāna mākslas darbi, no kuriem daudzi iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Rīgas porcelāna izstādē aplūkojami reti mākslas porcelāna dārgumi no porcelāna apgleznošanas darbnīcu Baltars, Burtnieks, RI PORS un neiztrūkstoši arī Rīgas slavenās Kuzņecova un Jesena fabriku krājuma.

Izstāde Daugavpilī ikvienam interesentam būs aplūkojama no 11. marta līdz 29. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Izstādē Baselworld izrāda jaunākās tendences pulksteņu tirgū

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23. līdz 30.martam Šveices pilsētā Bāzelē noritēja ikgadējā pulksteņu un juvelierizstrādājumu izstāde Baselworld.

Ar katru gadu izstāde kļūst arvien lielāka - šogad tās platība bija vairāk nekā 140 tūkstoši kvadrātmetru jeb 20 futbola laukumi. Izstādē piedalījās vairāk nekā 1 400 uzņēmumi, lai prezentētu savus jaunākos pulksteņus un juvelierizstrādājumus, un izstādi aplūkot bija ieradušies aptuveni 120 000 viesi no visas pasaules, informē Chopard Boutique.

Pēc izstādes apmeklējuma Chopard Boutique Rīga vadītājs Nikolajs Ceipe sniedz ieskatu par gaidāmajām tendencēm pulksteņu tirgū.

Aktuālie materiāli ir oglekļa šķiedra jeb karbons, keramika, porcelāns, jauni patentēti sakausējumi un bronza. Materiālu maiņa pulksteņos ir veids, kā atsvaidzināt klasisku un populāru kolekciju pulksteņus, piedāvājot klientiem jau pazīstamu laikrādi, ietērptu jaunā un mūsdienīgā apvalkā. Pēc viņa teiktā, 2017.gads iekrāsosies melnā tonī, jo tieši melnā krāsa pulksteņu elementos ir pamanāma it visur, kā ciparnīcā, tā aprocē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda Lielbritānijas karaļa Edvarda laikmetā celtā tualete kļūs par izstāžu zāli, ziņo BBC.

Kompleksā Bristoles centrā, kas tika uzcelts 1904. gadā ir 7 metrus gara vīriešu tualete, kā arī nedaudz mazāka sieviešu un pavadoņu telpas. Tualetēs ir saglabājies oriģinālais porcelāns un flīzes.

Viena no izstāžu zāles organizētājām Sāra Bustamante – Brauninga (Sarah Bustamante - Brauning) stāstīja, ka izvēlētā vieta ir «perfekta». «Galvenais iemesls tualetē izrādīt gleznas ir tāpēc, ka tā ir ļoti skaista vieta. Baltās sienas ir lielisks fons mākslas darbiem,» skaidroja S. Bustamante.

Pirmajā dienā izstādi tualetē apmeklēja 80 cilvēki, vēsta BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldaru iela Vecrīgā tikai dažos pēdējos gados ir atguvusi tās krāsas un dzīvīgumu, kāds piedienas īstai vecpilsētas ielai. Te mudina uzkavēties sakoptā senatnes arhitektūra un omulīgas ēstuvītes.

Aldaru ielā strādājošie uzņēmēji savu biznesa vietu raksturo diezgan vienprātīgi – laba aura un lieliski kaimiņi. Un, protams, Vecrīgas šarmantā apbūve un īpašās noskaņas, kas piesaista šai ielai cilvēkus – gan tūristus, gan vietējos. Katrā ziņā šobrīd ir grūti iedomāties, ka ne tik sen – vēl pirms dažiem gadiem – Aldaru iela ilgāku laiku bija kā izmirusi, tukšām logu ailēm un aizvērtiem slēģiem.

Kafejnīca Ligitas gardumi Aldaru ielā mājo jau četrus gadus, un tās īpašnieces Ligitas Svirido pašas gatavotās kūkas un tortes guvušas pat starptautisku gardēžu atzinību. Vaicāta, kā tad veicas biznesā, L. Svirido saka – ir labāki, ir sliktāki mēneši. Aura šai vietai esot laba, taču ir arī pa savam mīnusam, piemēram, lai arī kafejnīca pēc adreses piederas Aldaru ielai, kur izvietota arī tās izkārtne, ieeja Ligitas gardumos ir no šaurās Trokšņu ieliņas. «Esam piecus soļus par tālu. Ja mēs atrastos mazliet tuvāk pašai Aldaru ielai, noteikti būtu lielāka cilvēku plūsma un vairāk apmeklētāju,» saka Ligitas kundze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta (DTI) topošo apģērba dizaineru tērpu skatē Ķīpsalas pavasaris 2017, kas 26. aprīlī notika RTU Dizaina centrā Ķīpsalā, triumfēja studentu radošums un darba kvalitāte, informē RTU.

Šogad tradicionālās bakalaura profesionālo studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» apģērbu dizaina specializācijas studentu darbu skatē, kuras temats bija «Baltija», piedalījās divdesmit viena 3. un 4. kursa studente. Viņas tērpu kolekcijas izstrādājušas pieredzējušu RTU DTI mācībspēku vadībā.

Skates noslēgumā balvas studentēm pasniedza gan uzņēmumu pārstāvji, gan RTU mācībspēki. Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja SIA «Solution» valdes locekle Ginta Ozoliņa balvu par kvalitatīvu izpildījumu un radošu pieeju pasniedza divām topošajām modes māksliniecēm – 3. kursa studentei Ilzei Grickus (kolekcija «Rezonanse») un 4. kursa studentei Lienei Siliņai («Kolekcija Nr. 2»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Muzejs Rīgas Birža pirmajā mēnesī kupli apmeklēts

Ingrīda Drazdovska, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā mēnesī mākslas muzeju Rīgas Biža apmeklējuši 13,7 tūkstoši skatītāju, informē LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece

Mākslas muzejs Rīgas Birža durvis apmeklētājiem vēra šā. gada 22. augustā. Vienlaikus ar daudzajiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem, interesi par jauno muzeju ir izrādījuši un tajā viesojušies Baltijas valstu premjerministri, Rīgas konferences viesi, Latvijā rezidējošie un nerezidējošie ārvalstu vēstnieki un Latvijas goda konsuli, kuri vēsti par jauno Rīgas kultūras dzīves piedāvājumu palīdz izplatīt pasaulē, saka D. Upeniece. Muzeju ir apmeklējušas arī mediju grupas no Vācijas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, Turcijas un Francijas.

Līdz decembrim mākslas muzejā Rīgas Birža ir iespēja apskatīt divas starptautiskās atklāšanas izstādes: Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas un Austrumu porcelāns un Nīderlande. Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar britu mūziķa Džeimsa Blanta (James Blunt) koncertu rīt Rīgā, Marijas ielā darbību sāks jauna koncertzāle Palladium.

Tā ir tapusi padomju laika leģendas - kinoteātra Palladium - telpās. Koncertzālē ir saglabāta kinozāles kādreizējā apaļā forma, un labākai skatuves pārredzamībai tajā divos līmeņos izbūvēti skatītāju balkoni. Kopējā koncertzāles ietilpība ir ap 1 600 apmeklētāju.

Idejas autori un projekta īstenotāji ir saistīti ar koncertu, festivālu rīkotājiem no aģentūras Positivus Music.

Ģirts Majors, Positivus Music vadītājs un jaunās koncertzāles apsaimniekotāja SIA Palladium Rīga līdzīpašnieks atgādināja, ka vairākus desmitus gadu Palladium bija slavenākais Rīgas kinoteātris. Projekta realizētājiem ir milzīga atbildība šo vārdu un kvalitāti noturēt. «Mēs vēlamies pārvērst Palladium par lielisku populārās mūzikas koncertzāli, kur būtu iespējas arī dažādu citu pasākumu rīkošanai. Mūsu uzdevums ir radīt dažādu pasākumu organizētājiem pievilcīgu vietu,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru