Jaunākais izdevums

Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes

«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.

Mazs tirgus

Diāna izgatavo visdažādākos priekšmetus no porcelāna – traukus, rotas, eļļas lampas, figūriņas utt. Drīzumā viņai būs pirmā personālizstāde, kurā tiks apvienota grafikas studiju pieredze ar porcelānu un tā būs vairāk vērsta konceptuālā dizaina un mākslas virzienā. «Domāju, ka daudzi dizaineri Latvijā saskaras ar to, ka te ir mazs tirgus. Kā nozare porcelāna ražošana ir vispār izmirusi kopš 1997. gada, kad aizvēra Rīgas Porcelāna rūpnīcu. Tagad ir tikai individuālas darbnīcas,» teic Diāna.

Spriežot par to, vai Latvijā varētu atgriezties pie apjomīgas ražošanas, viņa norāda, ka tam nepieciešamas lielas investīcijas. «Kādreiz Porcelāna rūpnīcai veda izejvielas no Krievijas, bija lēta elektrība un gāze, noieta kanāli. Šobrīd konkurence pasaulē ir ļoti liela – tepat Somijā, Čehijā, Vācijā un Nīderlandē ir izcils porcelāns. Domāju, tik mazā valstī kā Latvija porcelāna fabrika ir visai nereāls sapnis,» viņa spriež.

Šopavasar ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Diāna bija pieredzes apmaiņā Delftas karaliskajā porcelāna rūpnīcā Nīderlandē, kur ieguva jaunas zināšanas un pieredzi. Taču bijis interesanti redzēt, ka kopumā tur strādā tāpat kā viņa Latvijā. «Holandieši bija atsaucīgi. Protams, visus noslēpumus neatklāja, bet savā pieredzē dalījās. Tādi braucieni ir ļoti vērtīgi, jo paplašina redzesloku. Gribētu aizbraukt uz rūpnīcām Čehijā, Somijā, kā arī uz Ķīnu, jo Eiropas porcelāns ir radīts mākslīgi, bet ķīniešiem tas ir veidojies dabiski vairāku tūkstošu gadu laikā – tas nav tik kaprīzs, kvalitāte un fizikālās īpašības esot ekselentas,» saka Diāna.

Mēģinās internetā

Pagaidām Diāna darbojas mazā apjomā. Ir dažas vietas, kur Rīgā nopērkamas viņas gatavotās lietas. «Negribas taisīt masveida produkciju, kas būtu ļoti lēta, jo ķīniešus izkonkurēt tāpat nav iespējams. Varbūt viņiem klibo kvalitāte, bet ne visi redz atšķirību starp krūzīti par diviem eiro un mākslinieka darbu par 20 eiro,» viņa teic. Diāna savus darbus realizē veikalos Riija, Jūgendstila paviljonā, Istabā. «Pagaidām pārdodu tikai Latvijā, bet plānoju apgūt ārzemju portālus, piemēram, Etsy. Es izgatavoju samērā mazas lietas, ko būtu viegli transportēt. Man jāpiestrādā pie mārketinga – ideju ir papilnam, bet man nav zināšanu, kā produktu virzīt tirgū. Man nav biznesa izglītības, vairāk visu daru pēc izjūtām. Piemēram, es gribētu piedalīties grantu konkursā Atspēriens, bet, lai uzrakstītu projektu, labi jāsaprot finanšu lietas. Man tas viss vēl ir tik svešs. Laikam jāsadarbojas ar kādu,» spriež Diāna. Pagaidām viņa darbojas viena pati, bet ar laiku vēlētos piesaistīt kādu darbinieku.

Sadarbojas ar muzeju

Nesen Diāna uzsākusi sadarbību ar Rīgas Geto muzeju. Tur top darbnīca, kur izgatavot tematiskus suvenīrus un vadīt radošās meistarklases. Sadarbībā ar muzeju tiek veidota jūdaikas suvenīru līnija – svečturi, mezuzas, eļļas lampas, šabata trauki u.c. «Šie ebreju simboli un priekšmeti man ir kas pavisam jauns – tas ir kaut kā jauns izaicinājums kā dizainerei. Šis ir aizraujošs projekts,» saka Diāna.

Interesants fakts saistās ar nosaukumu un tagadējo sadarbību ar Rīgas Geto muzeju. Kad viņa savu zīmolu nodēvēja par Malka Porcelain, daudzi bija neizpratnē par tādu izvēli. «Tolaik man bija sajūta, ka vajag tādu nosaukumu, jo es izgatavoju lietas, kas silda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kad sāku sadarbību ar muzeju un tikos ar rabīnu Menahemu Barkānu, viņš atklāja, ka vārds «malka» ivritā nozīmē karaliene, ķēniņiene,» viņa stāsta.

Negrib taisīt niekus

Malka Porcelain sortimentā ir arī suvenīri. «Negribas nolaisties līdz lētam līmenim, taisīt niekus. Jāsabalansē, lai būtu gaumīgi un tajā pašā laikā par normālu cenu, lai tūrists varētu tos iegādāties. Var, protams, taisīt tikai ekskluzīvas lietas, bet tad ir mazāka iespēja, ka kāds tās nopirks,» saka Diāna. Viņa sadarbojas arī ar dizaineru apvienību Rijada. «Domājam par izsmalcinātiem oficiālajiem Latvijas suvenīriem,» viņa atklāj.

Vērtējot Latvijas veikalos nopērkamos suvenīrus, Diāna teic, ka šī joma pēdējos gados pamazām attīstās pozitīvā virzienā. «Senāk suvenīri bija diezgan briesmīgi, bet tagad iet uz labo pusi. Protams, joprojām ir suvenīru veikali, kas preci masveidā iepērk no Ķīnas. Tiem ir patīkama cena, bet kvalitāte apšaubāma. Ir tūristu tips, kas pēdējā brīdī kaut ko nopērk, un tiem tādi varbūt der. Tūristu, kas vēlas kaut ko kvalitatīvu, ir mazāk, bet ir. Ar publiku jāstrādā,» viņa saka. Diāna gan apzinās, ka Latvijā viss atduras pret ražošanu, jo noieta tirgus ir mazs. Neesot daudz cilvēku, kas saprot kvalitatīvu dizainu – vairums labprātāk iepērkas Ikea un neaizdomājas par atšķirību. «Protams, varbūt tas ir arī finanšu jautājums. Tādu, kam ir nauda un kas prot novērtēt dizainu, ir ļoti šaurs loks. Tāpēc vajag izstrādāt stratēģiju ārzemēm,» spriež Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Iedarbināt inovatīvo domāšanu

Anda Asere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar ambīciju mainīt tirgu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lēpēs pieradina netradicionālo

Sandra Dieziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Nīderlandes pieredzi atved uz Latviju

Anda Asere, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi

Anda Asere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Sandra Dieziņa, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Kas ir tas, ko patiesībā visvairāk vēlies darīt?

Kristīne Stepiņa, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku

Lelde Petrāne, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana

Lelde Petrāne, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Latvijā top šampūns Turcijai

Anda Asere, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Brīvdienu intervija ar OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Tērbatas Biznesa Centrā plānota refurbished (atjaunoto) Apple produktu veikala Mac Master atklāšana. Veikalā tirgos tehnoloģiju giganta Apple produktus, kuru cenu samazinājums ir līdz 40 procentiem, informēja Mac Master īpašnieks Jānis Straume.

«Pasaulē šādas preces nav nekas jauns,» uzsver J. Straume.

Mac Master sadarbojas ar Apple tīkliem Eiropā, no tiem saņemot demonstrācijas ierīces, kuras pie pircēja lietošanā nav bijušas, vai arī ir neilgu laiku lietotas. Uzņēmuma partneris šīs preces pārbauda, atjauno un laiž atpakaļ tirgū.

Līdz šim uzņēmums vairāk koncentrējās uz datoru tirdzniecību, bet pamazām sāk piedāvāt arī iPhone viedtālruņus, oktobrī rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pasaulē kopumā un arī Latvijā pieprasījums pēc atjaunotiem iPhone ir liels, un pie mums ir sarežģīti līdzsvarot labu kvalitāti un cenu. Tāpēc telefoniem cenas atšķirība starp jaunu un atjaunotu ierīci ir mazāka nekā datoriem – līdz 20%. Datoriem cenas atšķirība ir no 30 līdz 40%,» laikrakstam skaidroja J. Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finch mērķis – saīsināt mājaslapu vizuālo kļūdu labošanas laiku, ļaujot pašiem dizaineriem ķerties pie šī darba, nerakstot kārtējo e-pastu programmētājam, ka vajag nomainīt krāsu

«Mēs izstrādājam programmatūru mājaslapu izstrādātājiem ar mērķi ietaupīt laiku to izveides procesā. Mēs fokusējamies uz specifisku lietu – kļūdu labošanu lapā. Gribam iznīcināt procesu, kā tas notiek šobrīd,» saka Rihards Grāvis, Finch veidotāja SIA Studio Dig It līdzdibinātājs. Parasti dizainers uzzīmē lapu un programmētājs to uzprogrammē, kā saprot. Pa vidu vēl ir projektu vadītājs un klients. Tad top pirmā lapas versija, kur dizaineram parasti daudz kas nepatīk. Šobrīd labojumi tiek veikti, sūtot e-pastus ar ekrānšāviņiem un lielām, sarkanām bultām, apzīmējot vietas, kas jāuzlabo. Dažkārt tiek lietoti projektu vadības rīki, kuros pieraksta vēlmes, piemēram, ka konkrētais uzraksts varētu būt lielāks. Rihards stāsta, ka Finch gadījumā dizainers atver Finch un uzreiz pats labo kļūdas un nomaina visu, kas nepatīk, – burtu izskatu, lielumu, krāsu līdzīgi, kā tas notiek bilžu apstrādes programmās. Rezultātā programmētājs saņem kodu, ko saprot un var uzreiz izmantot. «Tur vairs nekas nevar pazust tulkojumā, un viss ir precīzi, kā dizainers grib,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Siguldiešiem izstāsta kafijas stāstu

Linda Zalāne, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru