Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Kā jūs nokļuvāt šajā nozarē?

Pēc skolas vajadzēja izvēlēties, ko darīt tālāk. Neviens man nelika darīt to, ko es negribēju. Nevajadzēja iestāties kaut kādā universitātē, jo tā vecāki vēlējās un tā būtu labāk nākotnei. Tāpēc biju brīvs savā izvēlē un ilgi nedomāju. Patika kulinārija un visi procesi, kas saistīti ar ēdiena gatavošanu. Tāpēc izvēlējos aiziet mācīties uz «pavāriem».

Kāda ir jūsu pieredze ēdināšanas nozarē?

1998. gadā pabeidzu skolu Latvijā, tad sapratu, ka šeit saistībā ar kulināriju nekas nenotiek, aizbraucu uz ārzemēm un strādāju kopā ar ļoti daudziem un dažādiem pavāriem. Esmu strādājis arī Michelin restorānos, bet mācos katru dienu. Pirms septiņiem gadiem atgriezos no Londonas, palīdzēju cilvēkiem Rīgā atvērt dažādus restorānus, piemēram, arī Vīna studiju Rīgā, Tērbatas un Stabu ielas stūrī. Mans pēdējais projekts, kurā esmu iesaistījies, ir restorāns St.Petrus Skārņu ielā. Cilvēki atnāca pie manis un palūdza palīdzēt izveidot interesantu restorānu. Tas bija vairāk radīts tūristiem un cilvēkiem, kuriem patīk grila ēdieni. Kopumā esmu piedalījies sešu septiņu projektu izstrādē. Savā restorānā apvienoju iegūto pieredzi ārzemēs un Latvijā. Man ir vienalga, kur mans potenciālais darbinieks ir strādājis pērnajā gadā. Mani interesē, ko varam darīt kopā šeit un tagad. Cilvēki uz šo restorānu nāk, lai pagaršotu kaut ko jaunu, un viņiem ir vienalga, kāda ir personāla pieredze. Kad atvēru restorānu, bija aptuveni 5% cilvēku, kuri man prasīja – no kurienes jūs nākat. Tagad šis jautājums tiek uzdots ļoti reti, jo mani jau asociē ar manu restorānu.

Kā jūs nokļuvāt līdz Anglijai, Londonai? Ko no tā ieguvāt?

Pēc pavāru koledžas beigšanas izdomāju, ka nepieciešams iegūt profesiju un kvalifikāciju ārzemēs. Pirms Londonas bija ASV, kur arī strādāju par pavāru, tikai pēc tam aizbraucu un Londonu, jo tuvāk mājām. Lai atrastu tur darbu, izvēlējos labākos restorānus un sūtīju tiem savu CV. Viens no restorāniem (restorānu tīkliem), kas atbildēja, bija Gordona Remzija kompānija. Tā arī sākās mana dzīve Londonā, kur noteikti daudz ko iemācījos un ieguvu.

Kad dzīvo un strādā lielpilsētā, ir cits dzīves ritms, darbu restorānā tur nevar salīdzināt ar Latviju, jo mums, piemēram, nav tik liela cilvēku plūsma. Lai kaut ko sasniegtu un paliktu savā vietā, lielpilsētā jāstrādā un jāmācās visu laiku. Tur restorānā strādāju non stop, nebija pauzes, lai atpūstos, bet tā bija ļoti laba gan dzīves, gan kulinārijas skola. Visu laiku jābūt tonusā, nav laika atslābināties, jo atnāks cits un ieņems tavu vietu. Latvijā mums tā nav, cilvēki nesatraucas par savu vietu, jo tagad šajā nozarē pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Ieguvu ļoti daudz ko – gan pieredzi, gan varžacis uz pēdām. Protams, darbs Londonas restorānos iemācīja jaunas tehnikas, arī disciplīna tur ir nereāla. Sapratu, ka neviens manā vietā neko nedarīs, tikai es pats. Nebija tā, ka mani mācīja, kā gatavot, tur vajadzēja strādāt, un procesā es mācījos. Tur vienu mēnesi labā restorānā var pielīdzināt gadam šeit, Latvijā, gan zināšanu, gan darba ziņā.

Kādi klienti bija Londonā un kādi ir Latvijā? Kādas ir atšķirības?

Man šķiet, ka klienti ir vienādi, atšķiras restorānu un pavāru kultūra, viesmīļu attieksme un uzvedība. Jārunā, jākomunicē ar cilvēkiem, kas atnāk uz tavu restorānu, jādara tā, lai cilvēks jūtas kā mājās. Tas angliski saucas hospitality, pie mums vēl jāstrādā ar šo, bet ārzemēs viss ir pavisam citādi.

Kāda ir atšķirība būt par pavāru un restorāna īpašnieku?

Ir liela atšķirība, jo, ja paņemam pieredzi no labākajiem restorāniem citās valstīs pasaulē, secinām, ka tur īpašnieki ir šefpavāri. Tādā gadījumā koncepcijai nav nekādu rāmju un vari taisīt, ko vien vēlies. Ja ir ideja, visu pamēģināsi savā restorānā, bet, strādājot ar investoru, jārēķinās ar tā izvēlēto koncepciju. Tas aizrauj kādu brīdi, bet pēc tam kļūst garlaicīgi. Tas ir interesanti vienu gadu, bet pēc tam vēlies kaut ko jaunu.

Savā restorānā viss notiek pakāpeniski, uzreiz viss nevar būt, jo nepārtraukti rodas jaunas idejas, gribas attīstīties un pilnveidoties. Tam ir vajadzīgs laiks, un, iespējams, mums būs nepieciešami pieci gadi, lai izveidotu visu, ko vēlamies šajā restorānā, tas nevar notikt vienā dienā. Ja esi īpašnieks, neviens tev neteiks, ko darīt. Ja ir kļūdas, tad pats saproti. Man šķiet, ka tas ir labāk, nekā tad, ja kāds cits atnāk un pasaka – varbūt uztaisām kādu citu interesantu un garšīgu ēdienu. Varbūt esi gadu mēģinājis uztaisīt ēdienu, kas parasti cilvēkiem Latvijā negaršo. Protams, ja esi īpašnieks, arī atbildības ir vairāk. Pie mums šefpavārs restorānā atbild tikai par virtuvi, bet, pēc ārzemju pieredzes, viņa darbā ir ļoti daudz arī citu pienākumu.

Es atvēru restorānu, jo vēlos Latvijā piedāvāt kaut ko atšķirīgu, pamēģināt iedzīvināt koncepciju, par kuru šķiet, ka šajā vietā to nevar izveidot, ka tāda Latvijā vispār nevar izdzīvot. Parasti Rīgā restorānus atver, domājot, ka zina, ko vēlas klients, bet mēs atvērām tā, kā to paši redzam, un piedāvājam cilvēkiem pamēģināt kaut ko jaunu. Tas ir atšķirīgi, un tas ir liels risks, jo neviens nevar zināt, vai, piedāvājot tikai degustācijas ēdienkarti (testing menu), tā patiks cilvēkiem. Varbūt viņi vēlēsies tradicionālu ēdienkarti. Domāju, ka visiem jau apnikuši standarta ēdieni jaunajos restorānos. Nesaprotu, kādēļ jāatver jauns restorāns, kur pasniedz Cēzara salātus vai burgerus. Jāsāk attīstīties un domāt par to, ko jaunu var izveidot un piedāvāt. Šis ir riska projekts, kuru vēlējos realizēt tā, kādu jūs to varat redzēt tagad. Vieta ir «nekurienē». Kad īsteno ideju un domā par biznesu, jāzina, ka restorāns var arī neizdoties. Vislabākajiem šefpavāriem pasaulē nereti ir bijusi ideja, un tikai pēc tam – bizness. Es esmu fanāts tam, ko daru. Man nav bail, ka kaut kas nesanāks. Es varēšu pateikt saviem bērniem, ka to pamēģināju – atvērt restorānu Latvijā. Un es neraudu, ka ekonomika nav laba vai nesanāca. Mēs pamēģinājām, un domāju, ka strādāsim vēl piecus, desmit gadus.

Vai restorānu nebūtu bijis vieglāk atvērt Rīgas centrā?

Man liekas, ja atver restorānu centrā, tad nedomā par vietējiem cilvēkiem, par attīstību, ideju, filozofiju, par pārmaiņām kulinārajā pasaulē. Tādā gadījumā izvēlas vieglāko ceļu un koncentrējas tikai uz biznesu. Es vēlējos izveidot vietu, uz kuru cilvēki brauktu speciāli – paša restorāna dēļ, lai viņi staigātu ne tikai pa centru. Arī ejot uz teātri, svarīga ir izrādes pamatdoma, un ir vienalga, kur pats teātris atrodas.

Domāju, ka mums kopumā ir nepieciešami vairāk restorānu, kur var aiziet ne tikai paēst, bet arī novērtēt ideju, ko īpašnieks vai šefpavārs ir centies iedzīvināt. Protams, koncepcijas izstrādāt var lūgt citiem cilvēkiem, bet, ja pats nevēlies uz tādu restorānu iet, labāk to nevērt vispār. Nepieciešams atrast vietu, kuru pats sajūti.

Vietu restorānam meklēju aptuveni piecus gadus. Nevēlos savu restorānu ielikt rāmjos, atrast dizaineru, kas visu izveido. Te atnākot, uzreiz sapratu, ka var radīt kaut ko pilnīgi nebijušu. Pasakot telpu īpašniekiem, ka vēlos šeit atvērt restorānu, viņi domāja, ka es jokoju, teica, ka tas nav iespējams, jo cilvēki šurp nebrauks.

Pirmos trīs mēnešus domājām, vai cilvēki vispār zina, kur tāda Jelgavas iela ir un ka tur ir restorāns. Nebiju domājis, ka tik daudz cilvēku nāks. Tas bija pozitīvi, cilvēkiem patika, un viņi atgriezās vēl un vēl.

Viesi ienākot jautā – kur ir restorāns? Otrajā stāvā! Domāju, ka ne katru dienu var redzēt tādas kāpnes, kādas restorānā ved uz otro stāvu. Tām ir aptuveni 100 gadu. Restorāniem ierasti griestu augstums ir pieci metri, bet šeit – astoņi metri.

Kas ir investori šajā projektā?

Šo jautājumu man bieži uzdod. Jā, es atvedu šurp investorus un godīgi sacīju – vēlos atvērt šeit restorānu, vai jūs man palīdzēsiet? Aptuveni desmit no viņiem man pateica – nē. Tāpēc, ka nesaskatīja potenciālu. Nav jēgas tērēt laiku un paskaidrot cilvēkiem savu ideju. Arī mākslinieks uzglezno gleznu, cilvēki nesaprot, bet pēc tam tā glezna var maksāt miljonu vai divus.

Viss, ko te var redzēt, ir mani un ģimenes privātie ieguldījumi. Tas ir ģimenes bizness. Darboties sākām pamazām, restorānu atvērām septembrī.

Protams, daži cilvēki domā – viņš ir krievs, tad jau laikam investori no Maskavas. Mana māte ir krieviete, tētis – ukrainis, 1983. gadā man bija trīs gadi, kad atbraucām uz Latviju. Esmu ieguvis izglītību šeit, un arī bērni piedzima šeit. Es vairāk esmu latvietis nekā krievs. Uzņēmēji ierasti domā, ka nepieciešami investori, tomēr, ja cilvēki nesaprot ideju, tad es nevēlos viņiem to paskaidrot un piespiest. Pēc pusgada investori gribēs palīdzēt, bet tad es negribēšu, jo viņi nesaprata, ko es vēlējos radīt. Tagad mēs nedomājam par naudu, tagad domājam par to, ko vēlamies mainīt, – Latvijas kulināriju, cilvēku vīziju par restorāniem. Mūsu restorānā ēdienkartes nekur nav iespējams apskatīt, vienīgi vakariņu laikā es pastāstu par katru ēdienu (kārtu) no degustācijas ēdienkartes. Šķiet, šis ir pirmais restorāns, kas piedāvā tasting menu. Es vēlos, lai mani viesi atnākot nedomā, ko ēst, ko dzert. Ir tikai trīs jautājumi – vai jums ir alerģijas, vai vēlaties pieskaņotus alkoholiskus vai bezalkoholiskus dzērienus un vai vēlaties vēl kaut ko – kafiju, stipros dzērienus. Citos restorānos nepieciešama aptuveni pusstunda, lai pieņemtu lēmumu, bet pie manis mēs viesu vietā par to esam jau padomājuši.

Restorāns ir vizītkarte manai vīzijai, un mēs esam tikai sākumā. Nākamajā gadā izveidosim banketu zāli, kurā varēsim uzņemt pat līdz 230 cilvēku. Izveidojām dārzu, lai paskaidrotu cilvēkiem, kā notiek produktu audzēšana. Nedomāju, ka visi to zina. Ja šī ideja sevi attaisnos, ārpus Rīgas iekopsim divu hektāru lielu lauku, lai audzētu garšvielas.

Ja piesaista investoru, tad par katru ideju, ko vēlēsies pamēģināt, būs jautājums – kā mēs ar to nopelnīsim, un tad tā ideja vairs nestrādās. Rīgā ir ļoti daudz restorānu, kafejnīcu, un man katru mēnesi kāds zvana un stāsta, ka vēlas atvērt jaunu vietu. Es uzreiz vaicāju – priekš kam? Vai jums ir ideja?

Telpas nomājam. To īpašniekam patika mūsu ideja, un viņš mūs atbalsta. Jau pirmajā tikšanās reizē teica – bez revolūcijas, uztaisīsim vienu telpu un tad soli pa solim. Ir izveidoti plāni jau nākamajiem pieciem gadiem. Šī vieta var veidoties kā kultūras centrs, iespējams, atvērsim vēl vienu dienas restorānu. Investīcijas noteikti būs, tāpēc vēl nevar pateikt, cik jau ir ieguldīts.

Kas veidoja šī restorāna interjeru?

Interjera izveidošanā mēģinājām iesaistīt vietējos dizainerus un dot iespēju izveidot kaut ko interesantāku nekā ierasts. Otrajā tikšanās reizē, redzot izmaksu tāmi, secināju, ka viņi nesaprot šo vietu, svarīgs ir tikai bizness. Mēs uzmeklējām Ņikitu Sujetinu, kurš strādā Londonā. Viņš mūs konsultēja, palīdzēja izveidot interjeru, ko klienti saprastu, izdarīt pareizo krāsu izvēli, kā arī izprojektēja, kur labāk izvietot galdiņus, lai viesi sākotnēji varētu baudīt aperitīvu un pēc tam – ēdienu.

Daļu dizaina izstrādājām arī paši, tika piesaistīti vietējie meistari – mākslinieki, kuriem interesēja ideja, un tikai pēc tam vienojāmies, cik tas izmaksās. Piemēram, restorāna galdi izveidoti no parketa, kam ir 50 gadu, bet citi to vēlējās sadedzināt kā pirts malku.

Vieta daudz ko pateica priekšā. Iepriekš te bija kokapstrādes rūpnīca, tāpēc nolēmām interjeru papildināt ar koka baļķiem, kā arī īstiem kokiem, lai saglabātu vietas vēsturi, nevis to iznīcinātu. Logu rāmji ir jauni, bet izveidoti tā, lai izskatītos seni. Svarīgi, lai saskan gan vieta, gan vīzija.

Esmu šefpavārs, un šis man bija jauns piedzīvojums. Tagad es daudz zinu arī par celtniecību. Bija izaicinājums ieskaidrot celtniekiem, ka sienām nav jābūt perfektām, ka vēlos, lai tiek saglabāta vēsture.

Svarīgi, lai cilvēki var atnākt vienalga kādās drēbēs. Šis nav fancy restorāns, te ir virtuve. Mēs nesaucam šo vietu par restorānu, jo stāsts ir par ēdienu un filozofiju. Viesi var nākt uz virtuvi un redzēt, ko mēs tur gatavojam.

Kas ir jūsu viesi?

Tie ir cilvēki, kuriem nav vienalga, ko viņi ēd, kuri vēlas zināt, no kurienes ir produkti, vēlas pagaršot kaut ko jaunu, neikdienišķu. Man šķiet, ka tie ir cilvēki, kuri noguruši no klasiskajiem restorāniem. Pirmajā mēnesī viņi jautāja – kur ir salvetes, zobu bakstāmie. Tas ir ierasts restorānos, kur viss ir vienāds.

Ja viņi vēlas kaut ko citu, tie ir mani klienti. Viņiem nav bail runāt ar šefpavāru, jo es atnesu ēdienu un paskaidroju. Esmu gatavs runāt par ēdienu. Lielākais kompliments ir tas, ja cilvēki atgriežas. Tasting menu desmit ēdieni ietver dārzeņus, zivis, gaļu, desertus. Protams, viesi var vienkārši paēst kvalitatīvus un garšīgus produktus un ēdienus, bet var arī izbaudīt laiku un uzzināt kaut ko jaunu, parunāt ar mani vai ar komandu. Ja ej uz teātri, ne tikai redzi, bet arī domā par filozofiju, enerģiju. Šeit ir līdzīgi. Es atnesu ēdienu, nevis viesmīlis.

Cilvēki domā, ka iekasējam naudu par eksperimentiem. Ir jānotic šefpavāram, tam, ka esam pasnieguši labākās sastāvdaļas, kuras varējām atrast, un neizdomājām jaunu tehnoloģiju, lai tās sabojātu. Pie manis viesi neatradīs klasiskas garšvielas un mērces. Ja viņi vēlas pagaršot majonēzi vai kečupu, jādodas uz citu restorānu. Te neizmantojam sausās garšvielas, bet tikai svaigas, lai varētu sajust ēdiena garšu.

Vai šobrīd šo varētu saukt par dārgāko restorānu Rīgā?

Patlaban ēdienkarte, kurā iekļauti desmit dažādi ēdieni, maksā 85 eiro. Papildus jāpērk dzērieni. Mūsu someljē izveidojis degustācijas vīna karti.

Vai esam dārgākais restorāns? Tā nav. Prasām 85 eiro ne jau tāpēc, ka es gribētu nopelnīt daudz naudas, bet tāpēc, ka produkti tik daudz maksā. Citur, piemēram, par Cēzara salātiem prasa astoņus eiro vai zupa ir par 6–7 eiro, taču tas ir parasts ēdiens, tur nav mākslas un filozofijas. Ir tikai ēdiens, lai būtu enerģija strādāt un dzīvot.

Šeit ir citādi. Vīns maksā tik, cik maksā, jo cilvēki gadiem ir strādājuši, lai radītu ideālu dzērienu. Arī bezalkoholiskos dzērienus gatavojam tāpat kā ēdienu.

Cilvēki rēķina tikai produktu izmaksas, bet jādomā arī par to, cik daudz stundu pavadām, cik un kādus produktus izmantojam, lai radītu desmit ēdienu ēdienkarti. Es gribēju radīt 22 ēdienu ēdienkarti, bet sapratu, ka cilvēki tik daudz nespēj apēst. Ideju ir daudz.

Salīdzinot ar teātri – ejot uz amatieru izrādi, jūs maksājat piecus eiro, bet profesionālā teātra izrādē ir ideja, enerģija, jūs to saprotat un maksājat vairāk. Jūs saprotat, ko viņi vēlas jums pateikt, un novērtējat, ka tas nav viena gada darbs.

Bieži vien šefpavāriem jautā – kur jūs gūstat iedvesmu jauniem ēdieniem? Un viņi atbild: braucu uz tirgu un skatos labus produktus, paņemu vecu recepti un iedvesmojos. Nē, lai sasniegtu ideālo ēdienu, nepieciešams ļoti daudz strādāt un katru dienu par to domāt. Laiks, ko veltu, lai pagatavotu ēdienu un paskaidrotu ideju, cilvēkiem liek domāt, ka šis ir dārgs restorāns, bet cik daudz naudas viņi tērē restorānos, kur biznesa pusdienas ir piecu līdz septiņu eiro vērtībā un tās nav garšīgas? Cik cilvēku pazīstat, kuri spēj restorānā pateikt, ka nevēlas maksāt par pārdedzinātu, pārsālītu ēdienu vai salātiem, kas izskatās, ka nedēļu būtu stāvējuši ledusskapī? Un par šādu ēdienu mēs maksājam! Braucam arī uz McDonalds un ēdam tā ēdienu. Es arī, protams, braucu uz turieni, bet tad, ja man vispār nav laika. Atstājiet to ēdienu divas stundas aukstumā, vēlāk paskatieties uz to un vairs neēdīsiet.

Pie mums var redzēt, kā ēdieni tiek pagatavoti, mums nav noslēpumu, kurus cilvēki nedrīkstētu zināt. Ja ir jautājums, no kurienes ir produkti, es to zinu. Mums ir ļoti svarīga rezervācija, jo iepērkam tik produktu, cik ir rezervāciju. Piemēram, atved tik paipalu, cik man ir nepieciešams, jo nevēlos nogalināt vairāk putnu, nekā vajadzīgs.

Kā jūs raksturotu konkurenci starp Latvijas restorāniem?

Varu teikt, ka konkurences Latvijā nav, tāpēc arī tiek atvērti vienādi restorāni ar vienu un to pašu piedāvājumu. Neviens nevēlas attīstīt jaunas nišas un virzienus. Tādu uzņēmumu, kas dara kaut ko interesantu un jaunu, ir ļoti maz, un tiem pat nav konkurentu. Arī fine dining restorānu sarakstā ir tikai Vincents un mēs. Tā nav konkurence. No vienas puses, tas ir it kā labi, bet, no otras puses, tas nozīmē stagnāciju un stāvēšanu uz vietas. Es neskatos uz Latvijas restorāniem, pat nekonkurēju ar tiem, skatos plašāk – uz Eiropu. Es vēlos konkurēt ar TOP restorāniem, pat ar Michelin novērtētajiem. Kāpēc gan ne? Daudz jāstrādā, nepārtraukti jāattīstās, nevajag kautrēties pastāstīt par Latviju un par sevi skaļāk. Neviens nepamanīs, ja mēs te kaut ko klusi darīsim un cerēsim, ka kāds atnāks un iedos zvaigzni.

Ar komandu Austrijā piedalīšos konferencē, kur stāstīšu par Latviju, ka pie mums ir kulinārija un tā attīstās, par savu filozofiju, ko mēģinu īstenot savā restorānā. Tas ir liels izaicinājums un neliels solis, lai tiktu pamanīts, lai arī ārzemēs zinātu, kur atrodas Latvija.

Kurš, jūsuprāt, ir šā brīža labākais restorāns Rīgā?

Ja atbildētu provokatīvi, tad šis. Protams, es novērtēju pavārus un tos cilvēkus, kuriem ir savs bizness, – tāpēc, ka es saprotu, ka tas ir ļoti grūts darbs. Ja ir savs bizness, tad jādara viss – jābūt šefpavāram, menedžerim, biznesmenim, trauku mazgātājam. Visiem pavāriem, kuriem ir savs bizness, cepuri nost, jo tas ir ļoti grūts darbs. Es nevaru atbildēt, kurš ir labākais restorāns, tas ir jautājums cilvēkiem, kuri iet uz restorāniem. Esmu mākslinieks un domāju par savu darbu. Restorānos ir gan labi, gan ne tik labi ēdieni.

Domāju, ka būtu labāk, ja restorānu būtu mazāk un cilvēki ietu uz tādiem, kur taisa labu ēdienu. Vienalga, cik tas maksā. Normāls šefpavārs nedomā – es pagatavoju ideālus Cēzara salātus, uzlikšu 25 eiro, jo tie ir ideāli. Nē, mēs aprēķinām pašizmaksu un pieliekam nedaudz, lai varētu dzīvot. Kad strādāju, fokusējos uz savu darbu un nedomāju par tituliem. Protams, bijām pagodināti saņemt titulu Labākais jaunais restorāns, jo visi vēlas atzinību. Neesmu izņēmums.

Ja es vēlos kaut ko interesantu, braucu uz ārvalstīm. Uz turieni, kur neizmanto tādus pašus produktus kā es. Uzskatu, ka visiem šefpavāriem vajadzētu aizbraukt citur, – nevis tādēļ, lai atrastu jaunu recepti, bet lai saprastu filozofiju. Ne visiem restorāniem šobrīd tāda ir. Gribētu, lai visi pavāri Latvijā būtu vienoti, jo šis ir grūts bizness. Mēs nepērkam kaut ko gatavu un tad pārdodam.

Cik bieži cilvēki varētu atļauties atnākt uz šāda veida restorānu?

Uzskatu, ka cilvēkiem ir nauda, studentiem arī. Ja viņi saprastu, cik daudz tērē par negaršīgu ēdienu vai aiziet uz restorānu paēst tikai tāpēc, ka kaut kur ir lētāk! Cilvēki pārtikai mēnesī iztērē vairāk nekā 300 eiro. Ja maksā ar karti, vispār nezina, cik viņi iztērē. Piemēram, liels kapučīno maksā vairāk par četriem eiro, bet tur ir tikai piens un mazliet kafijas, savukārt vienas kafijas porcijas pašizmaksa ir maksimums 48 centi. Sasaldēta kruasāna pašizmaksa ir septiņi centi, bet cilvēki tos pērk par 1,50 vai pat diviem eiro.

Atnākot uz šādu restorānu kā manējais, cilvēki nepārmaksā, jo saņem kvalitāti. Nav dārgi, aprēķinot produkta un restorāna izmaksas, mēs neņemam daudz naudas. Šāda ēdienkarte Londonā vai kādā citā vietā maksātu 150 vai 250 eiro. Tas, ko darām šeit, ir tiešām lēti.

Sākumā mūsu piedāvājums maksāja mazāk, jo neizmantojām dārgus produktus. Tagad vismaz pusgadu cenu nemainīsim. Ja es izmantotu melnos ikrus, baltās trifeles, ēdienkartes cena būtu 150 eiro, bet mana pieeja nav izmantot dārgākos produktus. Tagad baltās trifeles maksā aptuveni 5000 eiro kilogramā.

Šis nevarētu būt dārgākais restorāns, jo, ejot uz jebkuru citu, var samaksāt vairāk.

Cik bieži ieteiktu apmeklēt šādas vietas?

Ja uz parastu restorānu nedēļā iet 2–3 reizes, šurp varētu atnākt reizi divās nedēļās. Tas gan ir atkarīgs no tā, vai vēlaties tikai paēst vai arī pasēdēt, pagaršot kaut ko jaunu, gūt jaunu pieredzi. Šāda ēdienkarte, kāda ir, piemēram, šodien, pēc mēneša vairs nebūs. Protams, daži ēdieni cilvēkiem ir iegaršojušies, tāpēc, iespējams, atvērsim dienas restorānu, kurā visi labākie ēdieni tiks apkopoti ēdienkartē.

Ja es aizeju uz jaunatvērtu restorānu un ieraugu piedāvājumā šokolādes fondantu vai siera kūku, rodas jautājums, kāpēc šāda vieta ir atvērta? Man tas nav pieņemami. Vai arī ir lasis, zandarts, steiks un burgers. Katram restorānam tagad piedāvājumā ir burgeri. Nopietni? No kurienes mēs esam? Burgerus var nogaršot Amerikā, un tur pamatā ir filozofija. Man garšo burgeri, bet negribu katrā jaunā restorānā tos redzēt. Tas nav latviešu ēdiens. Nesen desertā ieliku pelēkos zirņus, bet cilvēki jautā – kāpēc? Kāpēc ne, kāpēc jūs domājat, ka pelēkie zirņi ir paredzēti tikai kopā ar bekonu? Un tas ir viss? Vai arī kefīrs – es no tā varu pagatavot saldējumu.

Man šķiet, ka iet uz restorānu un nezināt, ko tur saņems, ir ideāli. Atverot restorānu, gribēju, lai cilvēkiem ir pārsteigums.

Vai jums nemaz nav bail, ka interese par jūsu restorānu kādā brīdī varētu noplakt un tas būtu jāslēdz?

Nav bail, jo dzīve mainās visu laiku un neviens nevar zināt, kas būs tālāk. Ja beigsies interese, sāksies kaut kas jauns. Nekad tā nenotiek, ka vieta paliek tukša. Pārmaiņas ir visu laiku un tikai uz labu, bet to mēs saprotam nedaudz vēlāk. Pašlaik vēl daudz kas jāizdara, lai Max Cekot Kitchen strādātu ar pilnu jaudu, lai par mums uzzinātu arī ārzemēs, par mūsu vērtībām un idejām. Ja es baidītos, tad vispār nebūtu Max Cekot Kitchen. Katru dienu izdarām izvēles, un katra diena mums dod kaut ko jaunu. Mans plāns ir attīstīties un mainīt tagadējo situāciju kulinārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas pusē tiks atvērts ziemas pop-up restorāns «Tas nav tas, ko tu domā», biznesa portālam db.lv pastāstīja organizatori.

«Tas nav tas, ko tu domā» piedāvās maltīti meža vidū, esot harmonijā ar dabu. Organizatoru piedāvājumā būs «spirgtais ziemas gaiss, sniegotas koku galotnes, gaismu spēles un sildošas uguns liesmas krāsniņā». Mežā rosīsies Latvijā populāri šefpavāri, kuri turpat uz vietas gatavos.

Kā atklāj pasākuma organizatori, radošā apvienība #VIEDI, no aukstuma nebūšot jābaidās, jo pop-up restorāns atradīsies apsildāmā kupolveida teltī. Telts ir caurspīdīga, kas ļaus vērot apkārt esošo ziemas ainavu.

Pirmais pasākums plānots 5.janvārī, un tajā piedalīsies šefpavārs Dzintars Kristovskis, kas ikdienā darbojas «Annas Design Hotel & Spa» virtuvē.

Pop-up restorāna nosaukums - «Tas nav tas, ko tu domā», liecinot, ka pasākuma tematikā būs jaušama neliela mistērija un noslēpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. līdz 13.oktobrim Rīgā norisināsies gadskārtējā Restorānu nedēļa. Tā ir jau sešpadsmitā Live Rīga organizētā Restorānu nedēļa, kurā šoreiz pieteikušies 40 galvaspilsētas restorāni.

Kā ierasts, pasākumā piedalās vairāki desmiti labāko pilsētas restorānu ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā vismaz pusei jābūt Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiem. Tāpat ir padomāts par apmeklētājiem ar ēdienu ierobežojumiem.

Šefpavāri priecēs ar tādiem ēdieniem kā kūpināts baklažāns ar pelēko zirņu humusu, cidonijām un sēņu buljona mērci, uz oglēm cepts asaris ar kaņepju sviestu, pasniedz ar marinētu rudens sakņu salātiem, kūpināta sama fileja, cidoniju biezenis, marinētas cidonijas, diļļu emulsija, ogu marmelādes ar lazdu riekstu biskvītu un skuju saldējumu u.c.

Rudens Rīgas restorānu nedēļā piedalās šādi restorāni un kafejnīcas: AC Lounge, Amber, Annas dārzs, Astor, Atelpa, Avalon, B-Bārs restorāns, Bon vivant, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s Pub, Elements, Equus, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Laivu centrs, Mielotava, Mio, Moltto Grill&Wine, Muzeja restorāns, Osta, OZO restorāns, Piramīda, Sokrāts, Steiku Haoss un Tinto. Tāpat arī 3 Pavāru restorāns «Tam labam būs augt!», Bibliotēka No.1 Restorāns, Dome, Entresol, Garage, Gutenbergs terase, Kaļķu vārti, Kolonāde. Mūsu stāsti.., MUUSU, Restorāns 3 un Stage 22.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz laiku slēgts restorāns 36.līnija

Zane Atlāce - Bistere, Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārais Jūrmalas restorāns "36.līnija" (SIA Lauris Restaurant Service) ir slēgts, liecina informācija restorāna mājaslapā.

Restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs Db.lv apliecināja, ka restorāns slēgts uz laiku, lai vēlāk atgrieztos turpat un turpinātu darbu.

Viņš uzsvēra, ka risina radušos situāciju, lai restorāns atkal tiktu atvērts.

"Vēlamies informēt mūsu restorāna pastāvīgos viesus, mūsu uzticamos piegādātājus – ar kuriem kopā esam pārdzīvojuši krīzes brīžus, kuri vienmēr ir uzticējušies mums un atbalstījuši katrs kā varējis, lojālos darbiniekus – kuri ir uzticīgi mums līdz pēdējam un nav pametuši mūs šajā situācijā, bez kuriem mēs nekad nebūtu sasnieguši savus panākumus un atzinību no vairāku ārzemju valsts tūrisma ceļvežiem, par apstākļiem, kuru ietekmē esam spiesti pret savu gribu aizvērt restorānu. Gribam vērst Jūsu uzmanību, ka esam kopā ar Jums, risinām esošo situāciju un cīnīsimies par mūsu restorānu, darīsim visu, lai nepieviltu savus mīļos viesus un ilggadīgos piegādātājus, kurus vairāk uztveram kā partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Godīgas cenas restorāna izveidē Rīgā investēti 65 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra pirmajās dienās durvis vērs Baltijā pirmais godīgo cenu koncepta restorāns, kurā ēdienus un dzērienus klienti varēs baudīt par pašizmaksas cenām, teikts paziņojumā medijiem.

Tiesa, jebkuram apmeklētājam (izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam) būs jāiegādājas ieejas biļete divu līdz piecu eiro apmērā, atkarībā no dienas un laika, kad restorāns tiek apmeklēts, liecina informācija topošā restorāna mājaslapā.

Restorāns ATVĒRTS veidots kā godīgas cenas restorāns ar vīziju, ka klientam jāmaksā tikai par maltīti. Koncepta izstrādē ieguldīti 65 000 eiro, un viens no koncepta autoriem Pēteris Ozols apliecina, ka jaunā restorāna atvēršana Latvijā ir tikai pirmais solis iecerētā koncepta attīstībā.

Restorāns ATVĒRTS vēlas paskatīties uz restorānu biznesu no jauna skatu punkta. «Apzināmies, ka restorānu un ēdināšanas industrija darbojas pēc viena pārbaudīta biznesa modeļa, bet ir pienācis laiks iepazīstināt šo sfēru ar citādāku pieeju. Ienākt šajā nozarē ar vēl nebijušu konceptu ir liels risks, taču mēs esam gatavi pierādīt, ka arī, viesiem nepārmaksājot, restorāns var sniegt kvalitatīvu ēdienkarti un patīkamu atmosfēru,» tā viens no jaunā restorāna koncepta autoriem Pēteris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības nozares restartam rīkos divas Rīgas restorānu nedēļas

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tallinas restorāns 180° by Matthias Diether saņemis divas Michelin zvaigznes

LETA/ERR, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuvis par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes, liecina jaunākais "Michelin" ceļvedis Igaunijai,

Kopumā ceļvedī iekļauti 35 Igaunijas restorāni.

"Michelin" eksperti atzinīgi novērtēja "180° by Matthias Diether" ēdiena gatavošanas sarežģītību, kā arī dažādu elementu mijiedarbību restorānā.

Vienas "Michelin" zvaigznes statusu saglabājis šefpavāra Tenisa Sīguri vadītais Tallinas restorāns "NOA Chef's Hall".

"Michelin" zaļo zvaigzni par īpaši ilgtspējīgu darbību šogad saņēma restorāns "Soo", kas pirmo reizi iekļauts "Michelin" ceļvedī, un otro gadu saglabāja restorāns "Fotografiska".

Tallinas restorāns "Tuljak" saņēmis "Michelin Bib Gourmand" atzinību, kas tiek piešķirta restorāniem, kuri piedāvā augstas kvalitātes ēdienu par saprātīgu cenu. Šo atzinību saglabājuši arī pērn saņēmušie Igaunijas restorāni: "Fellin" Vīlandē un "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten" un "NOA" Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šefpavārs Valters Zirdziņš: Viss vēl ir tikai priekšā

Ilze Žaime, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni mēneša Rundāles pils apkārtnē atvērts restorāns «Rezidence», kas saviem viesiem piedāvā baudīt ne vien ēdienu, bet arī industriālu interjeru un mākslas galeriju.

Ideja par restorāna izveidošanu pieder «Rezidences» īpašniekam Guntim Celmam, kura īpašumā ir ēka, kurā šobrīd atrodas restorāns. Savukārt ar pieredzi viesmīlības nozarē piesaistīti Kristīne Lazdiņa un Andis Levītis. G.Celms norādīja, ka nams ilgstoši bijis neizmantots un atradies sliktā stāvoklī.

Šobrīd restorāns vēl nestrādā pilnā režīmā, taču to jau apmeklē nelielas ārzemju tūristu grupas, kā arī interesi izrāda vietējie iedzīvotāji.

Db.lv pastāstīja K.Lazdiņa, restorānā izveidots industriāls interjers, kas nozīmē, ka tas nav pārāk romantisks, tika saglabātas ķieģeļu sienas, koka konstrukcijas. Tāpat restorānā izveidota mākslas galerija, kurā iespējams aplūkot un iegādāties mākslinieces Gundegas Dūdumas mākslas darbus. Nākotnē plānots organizēt arī mākslas plenērus un meistarklases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Vastint Latvia” attīstītajā projektā – biroju kompleksā “Business Garden Rīga” - durvis vēris restorāns “Brunch Garden”, kura vizītkarte ir augiem bagātīgais interjers.

Restorāna piedāvājumā apvienota klasiskā un street food virtuve, veselīgs uzturs un ātra apkalpošana.

“Restorāns “Brunch Garden” atšķiras no klasiskā pusdienu kafejnīcas formāta. Restorāna viesiem piedāvājam daudzveidīgu ēdienu klāstu, pasniedzot to gan no ēdienkartes, gan iepriekš sagatavotos dienas piedāvājumos. Savukārt Chef Special ēdieni, līdzīgi kā klasiskajos restorānos, tiks pagatavoti katram individuāli,” stāsta restorāna attīstītājs un interjera risinājumu autors Oskars Skara.

Restorāna koncepts balstīts idejā par zaļu dārzu, kurā, pateicoties interjera iekārtojumā izmantotajiem dzīvajiem telpaugiem un pat kokiem, tiek nojauktas robežas starp interjeru un ārtelpu. Restorāns var lepoties arī ar vienu no lielākajām dzīvo augu sienām Latvijā – gandrīz 20 m garumā sienas ir pilnībā nosegtas ar dažādiem augiem, kopējai zaļās sienas platībai sasniedzot vairāk nekā 45 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdiens nav tikai vajadzība – tas ir rituāls, kura baudīšanai nepieciešami dažādi nozīmīgi elementi. Lai arī liela to daļa rodama mājās, ir patīkami būt vietās, kur jūties īpaši gaidīts. Tieši tāds ir Fish House Brasserie de Luxe –Franču Brasserie tipa restorāns Rīgas sirdī, kurā atradīsies vieta jebkuram gardēdim.

Restorāns atrodas klusā, mājīgā un viegli sasniedzamā vietā – Skolas ielā 29. Gardēžiem pieejams plašs klāsts ar izmeklētiem zivju ēdieniem. Tomēr, ja neesi jūras velšu cienītājs, restorānā Fish House atradīsi arī izsmalcinātus gaļas ēdienus. Visi ēdieni top šefpavāra Pjotra Danilovavadībā, kuram nozīmīga ir ne tikai regulāra prasmju attīstīšana, bet arī jaunu garšu meklējumi.

Tieši savas augstās viesu uzņemšanas, nodrošinātā komforta un izcilā ēdiena dēļ Fish House ir saņēmis TripAdvisorbalvu, ierindojot izsmalcināto ēdiena baudīšanas vietustarp TOP 10% labākajiem restorāniem visā pasaulē.

Fish House moto ir Kvalitātē nav kompromisu, ko restorāns ne tikai realizē savā darbībā, bet arī sniedz īpašas kvalitātes baudījumu saviem viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu ķēdes Burger King franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Tallink Grupp atvēris pirmo Burger King restorānu ārpus Igaunijas, informē uzņēmumā.

310 kvadrātmetru plašais restorāns ar 112 vietām atrodas iepirkšanās centrā Akropole.

Pandēmijas ierobežojumu dēļ ēdieni sākotnēji būs pieejami tikai līdzņemšanai vai piegādei uz mājām.

Burger King nolūkojis vietas vēl diviem restorāniem Latvijā 

Līdz ar trīs restorānu atvēršanu Latvijā, globālā zīmola Burger King franšīzes īpašnieki...

Komentējot globālās ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes darbības uzsākšanu Latvijā, Tallink Grupp mazumtirdzniecības biznesa attīstības vadītāja Katre Kevaska sacīja, ka "neraugoties uz šķēršļiem, ar kuriem esam saskārušies šogad, mēs priecājamies par iespēju piedāvāt garšas no Burger King ēdienkartes arī Latvijas ātrās ēdināšanas cienītājiem".

"Esam gandarīti par pirmā Burger King restorāna Latvijā atvēršanos tieši pie mums. Burger King ir zīmols, kas Latvijā raisījis plašu interesi," piebilst Zane Kaktiņa, iepirkšanās un izklaides centra Akropole vadītāja.

Restorāns Burger King Akropolē ir pirmais starptautiskā zīmola restorāns, kas atvērts ārpus Igaunijas, un kopumā sestais restorāns Baltijas valstīs, kas atvērts šogad. Jaunajā restorānā Rīgā strādās aptuveni 30 cilvēku.

Līdz 2020.gada beigām uzņēmums plāno atvērt vēl divus restorānus Baltijas valstīs: vienu Viļņā, Lietuvā, un otru Tallinā, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro

Db.lv, 27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa “Apollo Group” ieguldījusi vairāk nekā 11 miljonus eiro, informē “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Tajos ietilps kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, batutu parks “Apollo Skypark”, itāļu restorāns “Vapiano”, suši restorāns “MySushi” un “KFC” restorāns.

1.oktobrī tirdzniecības centrā “Riga Plaza” tiks atklāti kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, itāļu restorāns “Vapiano”, “KFC” un “MySushi”. Izklaides centra kopējā platība ir 8500 m2.

Savukārt tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, kurā grupa darbojas 7900 m2 platībā, oktobra vidū tiks atklāts batutu parks “Apollo Skypark” un “Apollo Kino”. Tajā restorānu zonu pārvaldīs “Lido”.

"Mēs ticam izklaides industrijas nākotnes perspektīvai. “Apollo Group” mērķis ir turpināt strauju izaugsmi, sasniedzot lielākās un labākās izklaides kompānijas pozīciju Baltijā, vienlaikus paplašinot savu darbību arī Somijā. Protams, mūsu izaugsme neapstājas ar šīm divām grandiozajām atklāšanām šoruden Rīgā, un mēs turpinām meklēt vēl jaunas paplašināšanās iespējas," teic I. Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru