Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Vai novērosim piespiedu biroju izpārdošanas krīzi? - Pasaulei piezagusies biroju ēku īpašumu krīze, kurai viens katalizators var būt notikumi tālajā Ķīnā

Liepāja sāk vilināt mājokļu attīstītājus - pēdējo septiņu gadu laikā Liepājā uzbūvētas 24 jaunas ražotnes, kas kopā ar loģistikas centriem un noliktavām veido gandrīz 200 000 m2 jaunu platību un, saprotams, liecina par attīstību uzņēmējdarbības jomā. Pie pilsētas attīstības iespējām strādā gan pilsētas dome, kura tieši saskaras ar jaunu dzīvokļu nepieciešamību, gan Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, kas paredz vēl lielāku darbinieku pieplūdumu pilsētā

Latvija vienīgā Baltijā iekasē nodokli no atlīdzības par atsavināto. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā tiek piemērots kapitāla pieauguma (iedzīvotāju ienākuma) nodoklis par atlīdzību, kura saņemta par sabiedrības vajadzībām atsavinātajiem īpašumiem

Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu. Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušā restorāna Max Cekot Kitchen šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem

Ilgtspējīgas būvniecība. Ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas aizsācēji Latvijā ir starptautiskās kompānijas un investori, kā arī to prasa Eiropas Savienības uzstādījumi jaunievēlētā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētāja Maija Dzirkale

Lielākais koka logu ražotājs mērķē uz durvju ražošanu. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Degradētā teritorijā rada uzņēmējdarbības kvartālu. Savu otro elpu pamazām iegūst bijušais Cēsu Neredzīgo biedrības ražošanas bloks. Degradēto ēku atdzimšana ir iekustējusies, šogad atklājot pirmo kvartāla renovēto ēku – Radošo un digitālo industriju centru. Nākotnē paredzēts, ka pārvērtības piedzīvos arī blakus esošās ēkas, lai kopumā Raiņa kvartāls apvienotu uzņēmējdarbību, mākslu, kultūru un izglītību

Centrāltirgus kļūs kompaktāks, Rīgas Modes var kļūt par domes biroju ēku, Splendid Palace kino funkcija rada zaudējumus – saruna ar Rīgas namu valdes priekšsēdētāju Baibu Beatrisi Sleži.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls no 16.aprīļa nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

  • Augstās likmes atdzesēs mājokļu tirgu. Izsīkstot rezervēm un procentiem saglabājoties augstiem ilgāk, mājokļu tirgu pasaulē var gaidīt daži grūti gadi.
  • Koka būvmateriālu pieprasījums iedrošina miljona investīcijām. Neraugoties uz ekonomikas recesiju, Eiropas Zaļais kurss veicina tieši koksnes arvien plašāku izmantošanu nekustamā īpašuma būvniecības projektos. Arī pieprasījuma apmērs no potenciālajiem ārvalstu pasūtītājiem masīvkoka paneļu ražotnes SIA Cross Timber Systems lielāko īpašnieku Andri Dlohi iedrošina investīcijām, kuras vērstas uz lielākiem ražošanas apjomiem.
  • Attīstības nākotni redz dzīvojamo māju celtniecībā. Industriālo parku attīstītājs PICHE jau tuvākajos gados grasās uzsākt daudzdzīvokļu namu būvniecību Rīgā, cerot ar laiku mainīt attīstītāju TOP3 nozarē, intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns
  • Īres tirgus uzņem apgriezienus. Augsto procentu likmju radītā situācija mājokļu kreditēšanas jomā rosina interesi par jaunu projektu attīstību īres segmentā, kopš 2022. gada ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1000 īres dzīvokļi un būvniecības stadijā ir vēl vairāki īres nami
  • Būvniecība nav pievilcīga jauniešiem. Jaunā paaudze sevi neredz būvniecībā, kas iezīmē nākotnes krīzi, ja vien nekavējoties netiks veikts komplekss pasākumu kopums, kur galvenais uzdevums būtu lauzt izveidojušos stereotipus par nozari. To rāda BDO sadarbībā ar neatkarīgu pētniecības konsultāciju kompāniju Meridian West veiktais pētījums starp lēmumu pieņēmējiem būvniecības nozarē, studentiem un citiem Z paaudzes (dzimuši deviņdesmito gadu beigās) pārstāvjiem viņu karjeras sākumā.
  • Spēriens biroju attīstībā. Biroju vide kļūst arvien daudzveidīgāka. Pandēmija un attālinātā darba izplatīšanās kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā. Biroji – vieta, kur ne tikai strādāt, bet arī pavadīt labu laiku ar kolēģiem.
  • Attīstītājiem investēt elektroauto uzlādes infrastruktūrā ir izdevīgi. Šobrīd ir īstais brīdis, lai uzņēmēji, tajā skaitā daudzdzīvokļu un komercobjektu attīstītāji investētu elektroauto infrastruktūras attīstībā.
  • Būvniecības izmaksas stabilizējas. Lai gan pēdējā pusgada laikā būvniecības izmaksas nav piedzīvojušas būtisku pieaugumu, attīstītāji nesagaida, ka tuvākajā laikā būvmateriālu cenas kritīsies.
  • Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem. "Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību," intervijā stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.
  • Pils iegāde kā mecenātisms. Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.
  • Vieta pasaka priekšā. Bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai. Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem

Armanda Vilciņa, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību, intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.

Brīvo zemes gabalu piedāvājums Rīgā ir limitēts, tāpēc attīstītājiem un pašvaldībai būtu kopīgi jāmeklē risinājumi, kā sakopt pilsētu un veicināt jaunu namu būvniecību galvaspilsētā, domā V.Siliņš.

Tepat Grupa tirgū darbojas kopš 2014. gada. Kā jums šo gadu laikā ir veicies?

Kopumā jāsaka, ka mums veicies labi. Pēdējie gadi nenoliedzami ir bijuši gana izaicinoši, taču mēs spējām pielāgoties jaunajiem apstākļiem un strādājām ar peļņu. Pandēmijas un kara ietekmē peļņas rādītāji gan, protams, samazinājās, jo būvniecības izmaksas strauji auga. Parasti mūsu mājās dzīvokļi tiek rezervēti ļoti laicīgi, un mēs nebijām paredzējuši tādu izdevumu kāpumu. Principā mēs namus uzbūvējām par jau salīdzinoši augstu cenu, bet dzīvokļus pārdevām par zemu cenu. Tajā pašā laikā mēs veiksmīgi spējām realizēt visus iecerētos projektus un šobrīd ar pozitīvu skatu raugāmies uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vieta pasaka priekšā

Monta Šķupele, 28.12.2023

Pitraga īpašuma saimnieki

sākotnēji nekustamajam

īpašumam saskatījuši pavisam

citu izmantošanas mērķi, atzīst

Uldis Iltners (no kreisās), Paula

Tisenkopfa un Edgars Ražinskis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

PNB banka atkārtotā cenu aptaujā ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 11, Rīgā, sastāv no zemesgabala, uz kura atrodas bankas ēka, noliktava pagraba stāvā un pagrabs zem pagalma. Nekustamais īpašums ir iznomāts ilgtermiņa nomniekiem. Tīrie nomas ieņēmumi gadā ir 200 000 eiro.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 4,65 miljoni eiro, kamēr iepriekš rīkotajās cenu aptaujās īpašuma sākumcena bija 5,5 miljoni eiro, kā arī 4,85 miljoni eiro. Cenā neietilpst kustamā manta, kas atrodas īpašumā.

Interesenti pieteikties cenu aptaujai var līdz 2024.gada 19.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 31.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki. Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.oktobra numurā lasi:

Statistika

Ražotāju cenas nepriecē

Nekustamais īpašums

Izaicinājumi nekustamo īpašumu tirgū turpināsies. Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis

Tēma

Pašvaldību izdevumi vairāk atbilst valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem

Aktuāli

Ārstu, policistu un skolotāju dzīves līmenis rūk

Finansējums

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Nekustamais īpašums

Vasarnīcu ciemats mūsdienīgās vēsmās

Pasaules ekonomika

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.

Pērnā gada septembrī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa Limbažu novadā izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents – SIA Palleteries, kura vienīgais īpašnieks ir Edijs Ošs. Viņš, veicot vienu soli, par 915 000 eiro ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrāt - metru zemes – iegādi. Kopumā Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

E.Ošs atzīst, ka pirmais uzrāviens pie pils attīstības bijis darbu pilns: “Kad pārņēmām pils atslēgas, protams, gribējās izjust, padzīvot, lai saprastu to vidi, bet uzreiz redzējām ļoti daudz darba, līdz ar to intensīvi ķērāmies klāt un ziemas, pavasara laikā esam ļoti daudz ko paveikuši”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 5 miljonu eiro finansējumu Mikroķirurģijas centra slimnīcas būvniecībai

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā Latvijas Mikroķirurģijas centram jaunas specializētas slimnīcas būvniecībai Rīgā.

Topošā slimnīca sniegs iespēju vienuviet veikt augstas kvalitātes diagnostiku un rokas, estētiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumus, nodrošinot to lielāku pieejamību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Baltijas valstīs, kas Latvijā nodrošina pasaules līmeņa mikroķirurģijas pakalpojumus. Pieaugot gan sniegto pakalpojumu klāstam, gan arī pacientu skaitam, ārstniecības iestādei ir nepieciešamas plašākas telpas, kas ļautu apkalpot pastāvīgi augošo klientu plūsmu. Šim nolūkam iegādāts nekustamais īpašums Brīvības gatvē, Rīgā, kuru pārbūvējot un paplašinot līdz 1750 m2, plānots izbūvēt specializēto slimnīcu, tai skaitā ambulatoro medicīnas iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB, 06.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties. Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.februāra numurā lasi:

Statistika

IKP kā svārsts ap nulli

Klimatneitralitāte

Meži nevar būt par plāksteri klimata neitralitātes sasniegšanai

Tēma

Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3-1,9 miljonus eiro lielu IKP

Nekustamais īpašums

Investīcijas nekustamajos īpašumos būtiski samazinājušās

Finanses

Pelnošākie Latvijas ministri – ienākumu TOP15

Nodokļi

Igaunijā ceļ nodokļu likmes, Somijā palielina tēriņus pētniecībai

Valūta

Eiro savā jubilejā vēl joprojām īsti visus nepārliecina

Pasaulē

Imigrācijas krīze arī dīķa otrā pusē

Portrets

Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 8. marta izsludina Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Interesenti, kuri vēlas apskatīt šo vēsturisko objektu un piedalīties pils nomas tiesību izsolē, tiek aicināti iesniegt pieteikumus.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Jānis Goldbergs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 16.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskākais uzdevums — iedarbināt noslāpēto ekonomikas motoru

Māris Ķirsons, 21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada pavasarī ir mazliet zemāka, nekā pērn rudenī un veido 38,2 punktus.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 49,2% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar rudens aptauju.

Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs un veido 13,4%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 25,8%, kas ir mazliet vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 11,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 73%, kas ir ne tikai augstākais procents, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bet arī pieaugums par 10 procentpunktiem kopš rudens aptaujas. Tad seko Latgale, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 58% iedzīvotāju, Kurzeme (46,5%) un Vidzeme (44,7%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Rīgas reģionā (43,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 07.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Komentāri

Pievienot komentāru