Jaunākais izdevums

Uzņēmuma Rīgas Piena kombināts (RPK) valdi pametis Krievijas valstspiederīgais Dmitrijs Zernovs, tāpat arī izdota kopprokūra septiņām personām, liecina jaunākie Lursoft dati.

Kopprokūra 24. janvārī izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs.

A/s RPK dibināta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 13,299 miljoni Ls. Vērtējot pēc apgrozījuma 2011. gadā – 28,88 miljoniem Ls –, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 RPK ierindojas 135. vietā. Uzņēmums pērn nopelnīja 330 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Piena kombināts reģistrējis 10 milj. Ls komercķīlu

Gunta Kursiša, 08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Rīgas piena kombināta un Valmieras piena apvienošanās nav radījusi negatīvas sekas

Gunta Kursiša, 28.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas piena kombināts finanšu gadu noslēdz ar zaudējumiem

Sandra Dieziņa, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) aizvadīto finanšu gadu pabeidzis ar 57 miljonu latu apgrozījumu un 1,49 miljonu latu zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdei pievienojušies jauni valdes locekļi – Sergejs Kuzins un Harijs Panke, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas RPK valdē notikušas 17. oktobrī.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī RPK valdei pievienojās Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs. Tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina Andrejs Beskhmeļņickis, Sergejs Beskhmeļņickis, Konstantīts Docenko, Dmitrijs Sokins, Ivans Losevs, Jānis Sausnīti, Ivans Uvarovs un valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē patlaban darbojas trīs locekļi – Natālija Križanovskaja, Atis Sausnītis, kurš reiz ieņēmis arī RPK valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī Ivars Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā Konkurences padome atļāvusi a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanos vienā uzņēmumā. Jaunizveidotais uzņēmums turpina darbu ar nosaukumu Food Union.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēli uz 100 mililitru saldējuma Ekselence iepakojuma būtiski atšķiras no saldējuma faktiskā izskata, tādējādi ražotāja īstenotā komercprakse ir maldinoša un negodīga, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Savukārt Rīgas piena kombināts (RPK) izskatīs iespēju apstrīdēt PTAC lēmumu.

[Paildināta ar pēdējo rindkopu]

Centrs izpētījis četrus AS Rīgas piena kombināts (RPK) ražotos Ekselence saldējumus - Valrieksti&Brownie, Šokolāde no Javas salas, Šokolāde&lazdu rieksti un Rīgas melnais balzams&brownie. Centrs secinājis, ka uz iepakojuma veidā, kas ir fotogrāfija vai atgādina fotogrāfiju, attēlots saldējums, kas pilnībā atšķiras no saldējuma, kas atrodas iepakojumā.

Faktiski saldējums vizuāli neatšķiras no citiem tirdzniecībā esošajiem saldējumiem, kuru ārējo kārtu veido šokolāde vai citas vielas un kuru saturēšanai saldējumā ievietots kociņš. Saldējums zem šokolādes kārtas ir viendabīga masa (kurā redzama citu sastāvdaļu esamība), nevis kārtains, kā redzams attēlā uz iepakojuma, norāda PTAC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdei pievienojusies jauni valdes locekļi - Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs, liecina informācija Lursoft.

Viņi valdes sastāvu papildina, sākot no 3. septembra. Dati Lursoft liecina, ka šā gada sākumā RPK valdi pametis Viesturs Neimanis, bet šā gada jūnijā – Ints Poškus. Tādējādi patlaban valdē darbu turpina valdes loceklis Andrejs Beshmeļņickis, kurš šo amatu ieņem kopš šā gada 11. maija, Sergejs Beshmeļņickis, Ivans Losevs, Ivans Uvarovs un Konstantīns Docenko, kuri visi valdes locekļa amatā darbojas kopš 2011. gada 21. septembra, Dmitrijs Dokins, kurš uzņēmuma valdei pievienojies pērnā gada dembra otrajā pusē, darbu valdē turpina arī Jānis Sausnītis, kurš valdē darbojas jau ilgus gadus, kā arī valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, kurš uzņēmumu vada kopš 2009. gada maija, liecina Lursoft dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā Rīgas Piena kombināts (RPK) pievienojušies jauni prokūristi – Tatiana Gorkhova, Sergejs Krasilnikovs, Andrejs Rasskazovs un Vasīlijs Gurovs, liecina informācija Lursoft.

Prokūras izdotas šā gada 20. februārī.

Jau rakstīts, ka 24. janvārī kopprokūra izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs. Savukārt valdi pārstāv Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagājušajā nedēļā lielākās ķīlas reģistrējis Riga Bulk Terminal, RPK un Signāls P-Šuja

Gunta Kursiša, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – lielveikalu tīkls Maxima – atteicies no Food Union grupas sastāvā esošā a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvātā Krievijas šķirnes siera. Iemesls – augstā cena un cenšanās pasniegt citā valstī ražoto produktu par Latvijas ražojumu, tā maldinot pircējus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Notikušais ar Igaunijā ražoto Krievijas sieru pievērsis ražotāju un pircēju uzmanību tāpēc, ka jaunie RPK īpašnieki, sākot darbību Latvijā, pozicionēja sevi kā vietējo ražotāju, zemnieku atbalstītājus un godīgus partnerus, norāda laikraksts. Z/s Robežnieki saimniece, Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga norādījusi, ka ar šādu politiku pircējiem, zemniekiem un tirgotājiem vajadzēja rēķināties, kopš uzņēmumu nopirka Krievijas investori.

«Siers, ko mums piedāvāja Rīgas piena kombināts, bija labas kvalitātes, tomēr tā nosaukums – Krievijas siers – liek pircējam domāt, ka viņš pērk Latvijas produktu. Vispārzināms, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien ir gatavi maksāt par mūsu valstī ražoto produktu dārgāk nekā par ievesto preci. Mēs tādas pašas kvalitātes Igaunijas sieru varam Igaunijā nopirkt jūtami lētāk, nekā piedāvāja Rīgas piena kombināts. Tas ir biznesa ētikas jautājums,» aizvadītajā nedēļā izteikto atteikumu Rīgas piena kombinātam pamatojis Maxima veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tiesai būs vēlreiz jālemj par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu Laimas un RPK saldējumu strīdā

Elīna Pankovska, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atcēlusi Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts a/s Laima pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tās strīdā ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) par saldējuma produktu grupas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī par zaudējumu piedziņu.

Jautājums nodots Rīgas apgabaltiesai jaunai izskatīšanai, DB uzzināja Augstākajā tiesā.

A/s Laima vērsās ar prasību tiesā par saldējuma Serenāde un Vāverīte preču zīmes aizsargāšanu, jo RPK preču zīmes vairākiem Ekselences saldējumiem esot ļoti līdzīgas. Laima iepriekš lūdza tiesu nozīmēt pagaidu aizsardzību un aizliegt līdz strīda izšķiršanai RPK ražot minētos saldējumus.

Iepriekš a/s Laima norādīja, ka RPK saldējumu produkcija tirgū atrodas jau kādu laiku, tāpēc uzņēmumam ir grūti aprēķināt peļņas kritumu. Jāmin, ka a/s Laima jau iepriekš uzsvēra, ka, balstoties uz patērētāju aptauju, secināms, ka abu saldējumu iepakojumi esot sajaucami, līdz ar to preču zīmei var tikt nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medijs: RPK investors Beshmeļņickis raugās uz lielāko Igaunijas piena nozares uzņēmumu

Gunta Kursiša, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais investors un viens no Krievijas turīgākajiem cilvēkiem Andrejs Beshmeļņickis ir ieinteresēts investēt Igaunijas piena pārstrādes kompānijās un varētu iegādāties Igaunijas lielāko nozares uzņēmumu Tere, citējot Igaunijas biznesa laikrakstā Äripäev pausto, raksta BBN.

Pašlaik piena pārstrādes kompānija Tere pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam (Oliver Kruuda). Līdzšinējais Tere īpašnieks neapstiprina izskanējušās spekulācijas par A. Beshmeļņicka interesi iegādāties kompāniju, citi piena nozares uzņēmēji apstiprina, ka Krievijas investori aktīvi vēro notiekošo Igaunijā.

Piena nozares uzņēmuma E-Piim izpilddirektors Jānus Murakas (Jaanus Murakas) atzīst, ka pašlaik bieži izskan spekulācijas, ka Krievijas uzņēmēji gatavojas pārņemt Igaunijas piena ražotājus. Komentējot baumas par Tere pārņemšanu, viņš atgādina, ka Igaunijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums ar pārtraukumiem tiek izsludināts pārdošanai jau labu laiku. Viņš norāda, ka grūti prognozēt, vai Krievijas investoru ienākšana Igaunijas piena pārstrādes nozarē būtu labs vai slikts pavērsiens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabatltiesa šodien noraidīja a/s Laima pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tās strīdā ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) par saldējumu produktu grupas preču zīmes atzīšanu par spēkā neeesošu, kā arī par zaudējummu piedziņu.

Tādējādi, kamēr tiesa nebūs pasludinājusi spriedumu šajā strīdā, RPK nekādi ierobežojumi saistībā ar preču zīmju izmantošanu netiks piemēroti.

Šo tiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Iepriekš rakstīts, ka Laima un RPK saķērusies saistībā par Laimas saldējumu Serenāde un Vāverīte preču zīmes aizsargāšanu, jo Rīgas piena kombināta preču zīmes vairākiem Ekselences saldējumiem ir ļoti līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Abdulmuslimovs: Food Union agri vai vēlu pārdos Danone; Latvijā jāveido jauns piena pārstrādes holdings

Nozare.lv, 25.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālās un Austrumeiropas reģionā lielākie uzņēmumi atrodas Polijā, Ungārijā un Rumānijā

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Attēlā - Polijas gāzes nozares monopoluzņēmums Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiG.

Ekrānšāviņš: pgnig.pl

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākās ķīlas pagājušajā nedēļā devis Rīgas Centrālais termināls, Rīgas Piena kombināts un Lielzeltiņi

Gunta Kursiša, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru