«Nav skaistā stāsta par to, kā man sapnī atnāk biznesa ideja. Uzņēmums radās ļoti racionālu apsvērumu dēļ,» DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta ventspilnieks Gvido Grīnbergs, kurš prot pārdot interaktivitāti

Interaktivitātes nozare pasaulē ir ļoti plaša un zinātnes centru ir ārkārtīgi daudz, bet nedz Latvijai, nedz Lietuvai sava zinātnes centra kā nav, tā nav, kamēr Igaunijā jau ilgstoši darbojas Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais AHHAA.

Aspired strādā piecus gadus, un šajā laikā izkristalizējušies trīs darbības pamatvirzieni. Galvenais – ražot interaktīvus eksponātus muzejiem un zinātnes centriem. Vēl tiek organizētas tehniski radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem – visā Latvijā. Aspired klāstā ir ap 30 radošo darbnīcu, to saturu izstrādājusi uzņēmuma komanda. Pērn darbnīcās piedalījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Trešais virziens ir muzeju un zinātnes centru konsultēšana par to, kā veidot interaktīvus eksponātus – kā ar eksponātiem pilnvērtīgāk uzrunāt apmeklētāju. Gvido uzņēmuma mājaslapā, skaidrojot, kas īsti ir interaktivitāte, citē kādu konfūcisma atziņu: «Pastāsti, un es aizmirsīšu, iemāci, un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu».

Šogad īpašām nominācijām un galvenajai – 2014. gada balvai Rīgas arhitektūrā – izvirzītas 13 būves, informēja Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

«Šogad turpinām pērn aizsākto tradīciju, kad gada balvai Rīgas arhitektūrā nominēto objektu vērtēšanā iesaistījām plašāku sabiedrību, kas guva ļoti lielu atsaucību. Mēs aicinām ikvienu interesentu iepazīties ar balvai izvirzītajiem objektiem un paust savu –gan cildinošu, gan arī kritisku viedokli un vērtējumu mūsu sociālajos kontos. Arī šogad sabiedrības viedoklim un vērtējumam būs nozīmīga loma lēmuma pieņemšanā par būvi, kas pelnījusi saņemt 2014. gada balvu Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Gada balvai Rīgas arhitektūrā nominētos objektus vēl vērtēs un par tiem diskutēs Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, savukārt gala lēmumu par atzinībām un galveno – 2014. gada balvu Rīgas arhitektūrā – pieņems Rīgas pilsētas arhitekts septembra beigās, ņemot vērā gan ekspertu atziņas, kas gūtas, iepazīstoties ar objektiem klātienē, gan Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas, ko veido nozares profesionāļi, viedokli, gan arī rīdzinieku viedokli.

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Pasaules arhitektūras dienā 3.oktobrī jau 11.reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kas 2016.gadā piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi, informē Rīgas dome.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Izsludināts atklāts konkurss uz Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora amatu. Amata pretendentu vērtēšanai Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi izveidot darba grupu, kurā iekļauti visi komitejas deputāti, kā arī pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Pilsētas attīstības departamenta un pilsētas būvvaldes.

Jāatgādina, ka pagājušā gada pavasarī bijušā Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Jāņa Dripes darba līguma termiņš beidzās, un Rīgas dome nolēma to nepagarināt vēl uz pieciem gadiem, bet rīkot konkursu uz šo amata vietu. Tomēr gandrīz gadu šajā lietā nekāda virzība nenotika.

Šobrīd, atbilstoši sagatavotajam konkursa nolikuma projektam, arhitekta biroja direktora kandidātam jābūt augstākajai izglītībai arhitektūrā, darba pieredzei vadošā administratīvā amatā, labām zināšanām par būvniecības un plānošanas normatīvo regulējumu, kā arī svešvalodu zināšanām un nevainojamai reputācijai

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītāja, pilsētas galvenā arhitekta amatā līdz jauna vadītāja atrašanai no 23.maija iecelta pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, informē Rīgas domē.

Līdz šim Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, pilsētas galvenais arhitekts bija Gvido Princis, kurš šajā amatā bija iecelts uz pieciem gadiem. Prinča pilnvaru termiņš beidzās 20.maijā.

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere 

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai...

Tāpat Princis vairs neturpinās darbu Rīgas domes Pieminekļu padomē. Par jauno Pieminekļu padomes sastāvu tika lemts Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē 23.maijā.

Pašvaldībā informē, ka pašlaik turpinās pieteikšanās Pilsētas arhitekta dienesta vadītāja amatam. Ir pagarināta pieteikumu iesniegšana uz šo amata vietu, vienlaikus izvērtējot iepriekš iesniegtos pieteikumus.

Termiņš pagarināts, lai paplašinātu pretendentu loku, informē Rīgas domē.

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apstrīd Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 20.janvāra lēmumu par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, informē VNĪ.

Precizējot projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, 2015. gada 11. maijā VNĪ iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un tehnisko projektu, ņemot vērā 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto objekta skiču projektu.

Būvvalde 2015. gada 9. jūnija vēstulē, administratīvajā aktā, pagarināja būvatļaujas izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta trūkumiem kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par projektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu un nav iebildusi pret Nākotnes nama būvniecību. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis savā atzinumā, kuru Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzis 2015. gada 8. septembrī, ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nama būvniecībai.

Žūrija ir pabeigusi darbu pie Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu novērtēšanas, lemjot, ka šogad uz galveno balvu un Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinībām pretendēs kopumā 11 objekti, teikts paziņojumā medijiem.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina Rīgas pilsētas iedzīvotājus un visus, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība, iesaistīties arhitektūras sasniegumu skates 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzīto objektu vērtēšanā.

Ar arhitektūras sasniegumu skatei 2016. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem, to fotogrāfijām un ekspertu vērtējumiem ir iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā www.arhitekts.riga.lv (http://ejuz.lv/arhitekturasbalva2016), savukārt nobalsot par sev tīkamāko objektu un paust savu vērtējumu vai viedokli iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā www.facebook.com/RigasPilsetasArhitekts.

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau 12. reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra 11 atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai «kārtējā» viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,» akcentē G.Princis.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar žūrijas pārstāvjiem – nozares ekspertiem – ir veikuši sākotnējo atlasi un novērtējumu objektiem, kas pretendēs uz 2015. gada balvu Rīgas arhitektūrā. No vairāk nekā 950 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā tālākai izvērtēšanai ir izvirzītas 24 būves, informē Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

2015. gada balvai izvirzītos objektus vērtēs kompetenta žūrija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. Skatē tiek pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras un veselības aprūpes iestāžu kategorijām.

Ar informāciju par 2015.gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja vietnē www.arhitekts.riga.lv.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēs visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tiks meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Objektu kvalitātei ir jāatbilst skates mērķim – veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Pasaules arhitektūras dienā 1. oktobrī jau 13.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kura par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu piešķirta Grand Poet Hotel by Semarah viesnīcai.

Balvu saņēma projekta arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjera autori Jenny Ahlbäck un Rong Guan.

«Šī gada skatē nominētie balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei. Redzam, ka turpinās attīstība arhitektoniski augstvērtīgu viesnīcu segmentā un Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī, kam piešķirta 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā, ir lielisks piemērs četru vēsturisku ēku atdzimšanai jaunā veidolā. Daudzveidīga funkcionalitāte, apmeklētājus uzrunājošs dizains un cieņa pret vēsturisko mantojumu ir vērtības, kuras novērtē gan galvaspilsētas viesi, gan rīdzinieki un uzņēmēji. Tas ir arī lielisks piemērs komandas darbam, kur starptautiska autoru komanda – pašmāju arhitektu birojs un zviedru dizaineri – balvu godam ir nopelnījuši,» norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Rīgas pašvaldībā apbalvoti aizvadītā gada labākie arhitekti un dizaineri, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā.

Atzinības piešķirtas arhitektūras skatē «2018. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto būvju autoriem un tās pasniedza Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

«Mums jau vairākus gadus izveidojusies laba tradīcija – pasniegt arhitektiem pašvaldības atzinības par izcilu darbu. Pateicoties viņu veikumam, pilsēta iegūst daudz kā jauna,» teica G. Princis.

Rīgas pilsētas pašvaldības atzinība piešķirta ēku pārbūves autoriem Raiņa bulvārī 5 un 6 - arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam un Zanei Pastarei; dienesta viesnīcas jaunbūves autoriem Dārza ielā 5 - arhitektiem Mārim Malahovskim, Lindai Trulei un Arvīdam Līkopam; bijušās Valsts Elektrotehniskās fabrikas Ražošanas korpusa fasāžu restaurācijas un korpusa pārbūves autoriem Brīvības gatvē 214i - arhitektiem Viktoram Valgumam, Viktoram Valgumam junioram, Kasparam Dortānam un Tamārai Stucei.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs, sadarbībā ar skates/konkursa Gada balvai Rīgas arhitektūrā žūriju, izvērtējot vairākus simtus aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotu objektu, vairākās atlases kārtās 2015. gada balvai Rīgas arhitektūrā ir izvirzījis 9 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora vietnieks Ilvars Metnieks.

Tagad objekti nodoti sabiedrības vērtējumam. Ar arhitektūras sasniegumu skatei 2015. gada balva Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem, to fotogrāfijām un ekspertu vērtējumiem ir iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā www.arhitekts.riga.lv, savukārt nobalsot par sev tīkamāko objektu un paust savu vērtējumu vai viedokli iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā www.facebook.com/RigasPilsetasArhitekts.

Pretendentus uz Gada balvu plašāk skatiet raksta galerijā!

Pasaules arhitektūras dienā, 5.oktobrī, jau desmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā piešķirta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tās autoriem: arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu u.c. – par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu, informē Rīgas dome.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta valstiskas nozīmes objektam – objektam, kura devumu baudīs ne tikai šodienas, bet arī nākamās Latvijas paaudzes. Šī objekta nozīme ir nepārvērtējama, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pienācīgi novērtēt un izmantot. Neapšaubāmi, LNB ēka ienes jaunas vēsmas arī mūsu valsts galvaspilsētas vaibstos un panorāmā, un definē noteiktus kvalitātes standartus un kritērijus gan arhitektūras, gan būvniecības nozarē. Vienlaikus jāatzīst, ka objekts atstāj arī zināmus izaicinājumus nākamajai arhitektu, pilsētplānotāju un būvnieku paaudzei, kam vēl būs iespēja dot savu pienesumu objekta un tā apkārtnes virzībai uz absolūti perfektu rezultātu,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.