Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Raimonda Fūrmaņa un Ata Vīna uzņēmuma specializācija – SPA procedūra virsmām .

«Tas, ko darām šobrīd, sākās ar projektu vadību celtniecībā,» atskatu vēsturē iesāk viens no Garkalnes novada SIA Brangi līdzīpašniekiem un sodablaster (virsmu tīšanas ar sodu) pakalpojuma izveidotājiem Raimonds Fūrmanis. «Saskārāmies ar sarežģītiem jautājumiem ēku tīrīšanā un restaurācijā – pirmkārt, tās ir milzīgas izmaksas un, otrkārt, process ir laikietilpīgs,» viņš turpina.

Nolūko ASV

Iespējamais uzņēmējdarbības virziens «pieteicās» 2010.gadā, kad kolēģis Atis Vīns aizbrauca uz ASV, atgriezās sajūsmināts, stāstīdams, ka «tur ir tāda lieta kā sodablaster, tur tīra ar sodu visu, ko vien var iedomāties – fasādes, baseinus, mašīnas, jebko.» Grūtāk esot nosaukt virsmu, ko nevarot šādi notīrīt. «Kolēģis mierā nelikās, sapratu, ka jāmeklē iespējas šo tehnoloģiju atvest uz Latviju, un pagājušā gada pavasarī atradām kontaktus arī Eiropā,» stāsta Raimonds. Sistēma ir radīta ASV jau septiņdesmitajos gados, kad pēc dažādiem mēģinājumiem, ar zināmajām metodēm neveiksmīgi tīrot Brīvības statuju (mīkstas vara plāksnes, ko smilšu strūkla deformē), atklāja procesa ziņā līdzīgu tīrīšanu ar sodas granulām, skaidro Atis. Tīrīšanai tiek lietota parastā dzeramā soda, kas ir videi draudzīga, bet cietības ziņā esot maigāka par smiltīm. «Šobrīd ASV gandrīz katrā ciemā ir pa sodas tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Aizgājuši jau tik tālu, ka pievēršas arī citiem dabas materiāliem,» viņš turpina.

Raimonds Čivkulis tirgū piedāvā jaunu izklaides veidu – Tautas bultu, kas ir tautas bumbai līdzīga spēle ar lokiem un bultām

Tautas bulta ir sporta un izklaides spēle ar lokiem un bultām, tiesa gan, bultas ir bez asa uzgaļa. «Šis ir tautas bumbas un loka šaušanas apvienojums,» saka Raimonds Čivkulis, Tautas bultas radītājs. Pirms idejas par Tautas bultu Raimonds bija spēlējis peintbolu, tomēr vairāk par «kariņu» viņam patīk tieši šaušana ar loku. Līdzīgi kā peintbolā, arī Tautas bultā ir dažādas stratēģijas un spēļu veidi. «Ir dueļi, klasiskā, Bada spēļu variants, kad skrien pēc ieročiem, cietokšņa ieņemšana u.tml.,» saka Raimonds. Viņš atzīst, ka šaušana ar loku ir nedaudz sarežģītāka nekā šaudīšanās peintbolā. «Cita tehnika, grūtāka notēmēšana. Šāviens nav atkarīgs no spēka, bet gan no loka, un tie visiem ir vienādi. Cik atvelc, tik tā bulta lido,» saka Raimonds. Viņš piebilst, ka bulta lido lēnāk nekā peintbola šāviens – peintbola bumbiņa lido ar ātrumu 80 līdz 90 m/s, bet bulta – 20 līdz 25 m/s. Līdz ar to, ja Tautas bultas spēlētājs laikus pamana, ka bulta lido, var paspēt no tās izvairīties. Ideju par šādu izklaidi viņš pasmēlies video no Austrālijas.

Par piesavināšanos lielā apmērā aizdomās tiek turēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, ziņo portāls Delfi.

Raimonds Munkevics (Foto: Ritvars Skuja, Db)Jūrmalas mērs tiek turēts aizdomās par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, atsaucoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi ziņo Delfi. Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta. Lietā turpinās izmeklēšana.

R. Munkevics Db norādīja, ka izskanējusī informācija esot provokācija un neatbilst patiesībai, jo «man nav uzlikts nekāds aizdomās turamā statuss – citādi es par to būtu zinājis». R. Munkevics arī uzsver, ka «jaunumus» uzzinājis vien pirms stundas, kad viņam sākuši zvanīt žurnālisti.

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

«Mūsu ekonomika turpina mīņāties strupceļā un zaļo domāšanu patiesi uzskata par nevajadzīgu,» atzīmē vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Latvijā joprojām ir ļoti deformēta izpratne par to, kas ir un kas nav svarīgs. Arī ja runājam par reformām... Skolas, slimnīcas - tas skar ikkatru, ļoti tieši un uzreiz. Bet to, ka piesārņotā vide kā bumerangs arī sitīs pilnīgi visas sabiedrības veselību, cilvēki nesaskata. Arī sociālie partneri diemžēl vides jautājumus neuzskata par pietiekami svarīgiem. Īpaši laikā, kad tautsaimniecība nīkuļo,» intervijā lv.lv norāda R. Vējonis.

«Vides jautājumi ir horizontāli, tie skar visu tautsaimniecību, tāpat kā reģionālā attīstība. Nu kā lai mēs vides aspektus integrējam kādā citā nozarē, ja valstī viss tiek skatīts partiju un merkantilo interešu griezumā? Kā lai attīstām atjaunojamos energoresursus līdz 40 %, ko noteikusi ES, ja Ekonomikas ministrijai un vadošajiem uzņēmumiem ir pilnīgi cits viedoklis - jāizmanto fosilais kurināmais, kas šobrīd ir lētāks. Es pat nespēju iedomāties, ko un kā var izmainīt, kā varētu attiecīgajiem cilvēkiem likt paskatīties uz procesiem ilgtermiņā... Bezcerīgi!» saka R. Vējonis.

«Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilv.) strādājošo, ir par 62% (17 milj. Ls) kopumā samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997. gada pozīcijās,» skaidro R. Vējonis. Viņaprāt, vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ. Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka ES un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Ceturtdien Lielvārdē notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām - tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas, informē Aizsatrdzības ministrija.

Pēc lidlauka atklāšanas pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas - divas Portugāles F-16 un divas Kanādas CF-188.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai Aliansei – Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība Aliansē,» ar šādiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Komandieris atgādināja, ka lidlauks jau ir pārbaudīts pirms trim nedēļām - septembra sākumā te notika mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā Lielvārdē nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas no Ramšteinas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas. «Tas ir svarīgākais pierādījums mūsu un Alianses spējām nodrošināt strauju sabiedroto spēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā mums māca Ukrainas krīze - laiks šādās situācijās ir izšķirošs - un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga aizsardzības spēja,» sacīja ģenerālleitnants R.Graube.

Meklējot jaunus noieta tirgus savām precēm un pakalpojumiem, Latvija ir ieinteresēta ekonomisko sakaru paplašināšanā un attīstībā ar Āfrikas valstīm. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 12. janvārī, uzsvēra, akreditējot Senegālas, Dienvidāfrikas un Kongo vēstniekus, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Senegālas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Maimūnu Diopu Sī (Maymouna Diop Sy), Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra iespējas paplašināt abu valstu sadarbību tirdzniecības, izglītības, kultūras, transporta un loģistikas jomā. Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi vides jomā, tāpēc ir iespējama zināšanu apmaiņa un sadarbība vides tehnoloģiju jautājumos. Abas amatpersonas pārrunāja arī drošības situāciju reģionā, tostarp Senegālas kaimiņvalstī Mali, kurā Latvija šogad plāno piedalīties savā pirmajā ANO miera uzturēšanas misijā.

Valsts prezidents, apsveicot jauno Dienvidāfrikas vēstnieci Feitu Dorīnu Radebu (Faith Doreen Radebe) ar iecelšanu amatā, norādīja, ka Dienvidāfrika ir viens no svarīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem Āfrikā. Raimonds Vējonis uzsvēra Latvijas ieinteresētību tirdzniecības sakaru veicināšanā, kā potenciāli nozīmīgāko minot lauksaimniecības produktu eksportēšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. novembrī pieņemto likumu Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Raimonds Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

«Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmainās un jākļūst par uzticamu palīgu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, trešdien tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Nodokļi jāmaksā ikvienam, savukārt VID jāstrādā, lai augtu iedzīvotāju un uzņēmumu motivācija nodokļus maksāt, uzsvēra Valsts prezidents.

Tikšanās laikā Raimonds Vējonis akcentēja, ka svarīgs uzdevums dienestam būs atvērtā un godīgā darbā atjaunot pēdējā laikā cietušo VID reputāciju, jo tas ietekmē uzticību dienesta darbam un iekasētās nodokļu naudas izlietošanu visas sabiedrības vajadzībām.

«Valsts pienākums ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politika, taisnīgi iekasēt nodokļus un budžeta ieņēmumus izlietot sabiedrības interesēm. Ar darbiem valstij jāpierāda, ka veselības aprūpe iedzīvotājiem tiek nodrošināta vajadzīgajā apjomā, ka ikviens strādājošais var būt drošs par pensiju nākotnē,» sacīja Raimonds Vējonis.

Pirmdien, 2017. gada 10. oktobrī, Rīgas pilī Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā darbam Latvijā akreditēja Beļģijas, Gvatemalas un Jaunzēlandes vēstniekus.

Tiekoties ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hugo Brauversu (Mr Hugo Brauwers), Valsts prezidents uzsvēra, ka Beļģija ir svarīgs divpusējo un daudzpusējo attiecību partneris, it īpaši iestājoties par kopīgajām interesēm Eiropas Savienībā un NATO. Raimonds Vējonis izteica pateicību par Beļģijas ieguldījumu reģionālajā drošībā, iesaistot savus karavīrus NATO daudznacionālo spēku bataljonos Baltijas valstīs un Polijā, kā arī piedaloties NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijas valstīs. Valsts prezidents arī atzina, ka notiek aktīvs daudzpusējo attiecību dialogs Baltijas un Beniluksa valstu formātā, kas ir svarīga viedokļu apmaiņas platforma.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien oficiālā vizītē apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parku.

Raimonds Vējonis apmeklēja NP Jelgavas Biznesa parks nesen rekonstruēto 22 tūkstošus kvadrātmetru lielo ražošanas ēku, kuras rekonstrukcijā piesaistīti Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Jelgavas Biznesa parks šobrīd investēti 8, 6 miljoni eiro, no kuriem, pēc ERAF programmas kritēriju izpildes, uzņēmums saņems ERAF līdzfinansējumu 45% apmērā no kopējām projekta izmaksām.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja komentē: «Mums nereti uzdod jautājumu, kāpēc nolēmām rekonstruēt vecos RAF korpusus. Protams, šis bija ļoti sarežģīts darbs, jo rekonstruēt industriālu mantojumu, to pielāgojot ražošanas vajadzībām, ir daudz sarežģītāk kā uzbūvēt jaunu ēku. Taču konkrēti šī rūpnīcas ēka bija celta 70. gados, ievērojot augstus kvalitātes standartus. Līdz ar to tādi ēkas funkcionālie elementi kā pamati un nesošās konstrukcijas bija labi saglabājušās. Tāpēc, izvērtējot ekspertu atzinumus, secinājām, ka mums ir būtiski maksimāli saglabāt vēstures stīgas šai objektā.»

Jāsaglabā starptautiskā solidaritāte un vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu, jo tas ir svarīgs atbalsts Ukrainas centieniem stabilizēt situāciju reģionā un veicināt ilgtspējīgu mieru savā valstī. Mūsu un visas Eiropas interesēs ir demokrātiska un ekonomiski spēcīga Ukraina, otrdien paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos.

Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes, teica Raimonds Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, īstenojot valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

V. Antonovs atbrīvots pret 75 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 60 tūkstoši lati), bet Raimonds Baranauskis pret 250 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 200 tūkstoši lati) lielu drošības naudu, vēsta Lietuvos Rytas. Lietu izskatīja tiesnese Karolīna Tabsa.

Iepriekš tika vēstīts, ka, ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad izdošanas procedūra varētu ievilkties 60 - 90 dienas, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stājās Londonas tiesas priekšā.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis.

Ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

Ādažu poligonā no 11.jūnija līdz 21.jūnijam notiek starptautisko militāro mācību Saber Strike lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 2100 karavīru no ASV, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Polijas.

Pirmdien, 13.jūnijā poligonā notika viesu un mediju diena, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī ASV armijas Eiropā komandiera vietnieks ģenerālmajors Timotijs Makgīrs, Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnaiss, kā arī ASV 4. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Džeimss Mingus un 127.aviobrigādes komandieris brigādes ģenerālis Džons Slokums, kā arī citas augstas amatpersonas.

Viesi novēroja uzbrukuma un aizstāvības uzdevumu, kurā piedalījās Polijas un Norvēģijas karavīri, kā arī kaujas šaušanu, ko veica tanki Abrams, un tuvā gaisa atbalstu, ko nodrošināja ASV Gaisa spēki.

Pirmdien Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienībā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalījās svinīgajā piemiņas kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā, atklājot Speciālo uzdevumu vienības kazarmas būvniecību, informē Aizsardzības ministrija.

Speciālo uzdevumu vienība ir mūsu bruņoto spēku lepnums un viena no attīstības prioritātēm. 25 gados Speciālo uzdevumu vienība ir apliecinājusi spēju profesionāli veikt valstiski un starptautiski svarīgus uzdevumus plecu pie pleca ar citu valstu elitārāko vienību kaujiniekiem. Lai jūsu zināšanas, iemaņas, spējas un gara stiprums ir ar Jums. Es ticu, ka mums priekšā ir daudz darāmā, bet ar jūsu sīkstumu un gara pārliecību esmu pārliecināts, ka mēs to paveiksim, uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Es zinu un esmu pārliecināts, ka sadzīves apstākļu uzlabošana vēl vairāk stiprinās jūsu jau tā augsto morāli. Viss jau sākas galvās – mēs varam nopirkt ieročus, mēs varam nopirkt sakaru līdzekļus, bet ir nepieciešama ticība, pārliecība un novērtējuma sajūta, ko jūs karavīri šeit Specialo uzdevumu vienībā esat pelnījuši. Šis ir novērtējums Jums un novērtējums nepieciešamībai iet līdzi laikam, uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) nākamgad plānoto finansiālo atbalstu lauksaimniecības produktu veicināšanas programmām, tomēr cer, ka tiks rasti papildu ceļi, kā Eiropa var palīdzēt Latvijas lauksaimniecībai, sevišķi piena sektoram, kurš piedzīvo sarežģītu laiku pēc jūtama eksporta apjoma samazinājuma Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ.

To tikšanās laikā ar ES Lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka tieši jaunu tirgu apgūšana piena nozarei ir īpaši aktuāla, lai atgūtos pēc zaudētā Krievijas tirgus.

Valsts prezidents pateicās komisāram, ka EK reaģējusi uz grūtībām, ar ko saskārušies lauksaimnieki, un pasākumiem krīzes situācijas risināšanai tirgū, tajā skaitā arī 2016.gadā atvēlēto finansējumu. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi atvieglot birokrātiskās procedūras atbalsta saņemšanai, jo novilcināta palīdzības saņemšana var būt izšķiroša mazu saimniecību dzīvotspējai.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 9. februārī, Phjončhanā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs», norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.