Eksperti

Pārtikas ražošanas nozares dilemma

Rolandas Viršilas, Carlsberg Baltic izpilddirektors,13.12.2022

Jaunākais izdevums

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.

Šobrīd jaunākie dati liecina, ka Baltijas valstīs straujš cenu pieaugums ir, piemēram, iesalam – Lietuvā par 54,5%, Latvijā par 60,6%, bet Igaunijā par 55,5%. Latvija un Lietuva izjūt arī izmaksu pieaugumu etiķetēm – par aptuveni 44%. Runājot par stikla taras deficītu, ar ko ražotājiem nākas cīnīties jau vairākus mēnešus, jāuzsver, ka, neraugoties uz centieniem strādāt ar vairākiem piegādātājiem, lai mazinātu deficītu caurspīdīgo stikla pudeļu klāstā, kas savulaik tika iepirktas no Krievijas, un atjaunotu šī stikla taras pudeļu tipa pieejamību, to izmaksas šobrīd Latvijā pieaugušas par 38%. Kā norāda citi nozares pārstāvji, kvalitatīvo produktu ražotāji nonākuši ir īpaši sarežģītā situācijā – laikā kad aug cenas iepakojumiem, izejvielām u.c. svarīgām komponentēm, ražotājam jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu kvalitāti.

Papildu tam ražotājus būtiski turpina ietekmēt arī dabas resursu izmaksas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas ir pieaugušas visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos. Baltijas valstīs elektroenerģijas cena palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Lai gan Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena samazinājās par 2,2%, bet dīzeļdegvielas - par 3,2%, kopējās izmaksas aizvien saglabājas gana augstas.

Kā publiski paudis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, augstās energoresursu, degvielas un izejvielu cenas, neizbēgami atsaucas arī uz pārtikas produktu gala cenām veikalos, jo ražotāji ir iesaistīti ķēdē un šobrīd nonākuši neapskaužamā situācijā. Mēs nevaram upurēt kvalitāti, jo tas gluži vienkārši nebūtu godīgi pret patērētāju, nevaram arī ražot produkciju bez pamata izejmateriāliem vai nodrošināt piegādes bez degvielas.

Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Ar šādu dilemmu šobrīd saskaras ražotāji visā Baltijā, turklāt, vienlaikus nākas domāt arī par konkurētspējas saglabāšanu. Turklāt, jāatceras, ka konkurētspēju nodrošina ne tikai izejvielas, bet arī kvalificēts darbaspēks. Darbiniekiem ir jābūt prioritātei un, ņemot vērā milzīgo inflāciju, atbildīgi darba devēji cenšas sniegt atbalstu, lai darbinieki varētu tikt galā ar izmaksu kāpumu.

Gada beigas atnesa arī apjausmu par to, ka ne visiem ražotājiem izdosies noturēt piespiedu cenu pieaugumu mērenā līknē. Ja līdz šim izvairīties no strauja pieauguma daudziem ļāva līgumi ar piegādātājiem, kas bija noslēgti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tad šobrīd, kad jāpārslēdz līgumi uz 2023. gadu, piegādātāji jau nāk ar jaunām, daudz augstākām cenām.

Diemžēl, no vairākiem nozares uzņēmumiem jau izskanējis, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi turpināsies cenu pieaugums un cik straujš tas būs. Jāapzinās, ka tas viena vai vairāku ražotāju lēmums, bet kopējā ģeopolitiskā situācija un skaidrības trūkums par ražu un resursu sagādi, kas nozarē raisa lielas bažas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaiņas AS Aldaris valdes sastāvā

Db.lv,21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carlsberg grupa parakstījusi līgumu par biznesa pārdošanu Krievijā. Šis ir nākamais solis pēc pērn pieņemtā lēmuma par darbības apturēšanu Krievijas tirgū, kas paredzēja, ka Krievijas tirgus vairs netiek iekļauts koncerna ieņēmumos un pamatdarbības peļņā.

Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka biznesa atdalīšana no pārējās Carlsberg grupas ir sarežģīta, jo darbība attiecīgajā tirgū ietvēra 150 dažādas funkcijas, turklāt alus darītavas aprīkojumā un saistītajā IT infrastruktūrā tirgos ārpus Krievijas tika ieguldīti vairāk nekā 150 miljoni Dānijas kronu. Darījums notiek saskaņā ar Krievijā spēkā esošo normatīvo regulējumu un ietvēra pieteikuma iesniegšanu attiecīgajām valdības institūcijām, lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu.

Pārdošanas procesu sarežģītāku padara arī vairāku jurisdikciju iesaiste, tāpēc darījuma galīgās pabeigšanas termiņš joprojām ir neskaidrs.

Grupa šobrīd nevar sniegt detalizētāku informāciju, lai neapdraudētu veiksmīgu pārdošanas procesa norisi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka pārdošanas līgums neietekmēs 2023. gada peļņas prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Loģistikas nozarē pieaug automatizācijas nozīme, taču mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkus

Edgars Bērziņš, “Carlsberg Group” loģistikas direktors,13.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. novembra apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdei pievienojas speciālisti no tehnoloģiju un jaunuzņēmumu vides – Laura Krastiņa un Ilgvars Girgensons.

Izmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un saņemts saskaņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

“Esmu gandarīts komandā uzņemt ekspertus no strauji augošām nozarēm, kas pēdējos gados piedzīvojušas ievērojamu transformāciju un izaugsmi. Šīs jaunās kompetences Balcia komandai ļaus attīstīt un ieviest jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, inovācijas procesos un pieejā darbā ar klientiem, kā arī stiprinās uzņēmuma iekšējo kultūru, priekšplānā vēl vairāk izvirzot mūsu darbiniekus,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

I.Girgensons līdz šim ieņēma Balcia Tehnoloģiju direktora amatu, un ir sevi pierādījis, demonstrējot spēcīgu nākotnes attīstības vīziju, kā arī to ieviešot. Iepriekš I. Girgensons strādājis tehnoloģiju uzņēmumā Tet. Savukārt L.Krastiņa iepriekš vairākus gadus bija atbildīga par personāla vadību un mārketinga komunikāciju finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā TWINO. Darbojoties Grupas vadības komandā, šīs funkcijas pārraudzīja arī TWINO meitas uzņēmumos ārpus Latvijas. Pirms TWINO L.Krastiņa ir darbojusies Carlsberg Grupas meitas uzņēmumos Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par izmeklēšanas kavēšanu noteikusi vairāk nekā 800 000 eiro sodu Lietuvā lielākajam alus ražotājam "Švyturys-Utenos alus".

Kompānija pārkāpumus atzīst un sola samaksāt sodu, tomēr apsver iespēju apstrīdēt soda apmēru.

Kā secināja Lietuvas Konkurences padome, "Švyturys-Utenos alus" pārbaudes laikā izdzēsa informāciju un nesniedza regulatoram datu kopiju, tādējādi traucējot izmeklēšanu.

Kompānija atzina, ka ar tādu rīcību ir pārkāpusi konkurences likumu un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ tai noteiktais sods samazināts par nepilniem 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, informēja regulators.

"Uzņēmumu rīcība, kas traucē Konkurences padomei savākt izmeklēšanai nepieciešamos datus, kā konkrētajā gadījumā iznīcinot informāciju, pati par sevi ir bīstams procesuāls pārkāpums, jo var novērst Konkurences likuma pārkāpuma atklāšanu, tādējādi kaitējot patērētājiem," paskaidroja Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētāja Jolanta Ivanauskiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv,20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru