2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.
Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.
“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.
Viņš norāda, ka vājais gada sākums pavēris ceļu stabilam finanšu tirgus samazinājumam, izgaismojot bažas par ASV Federālo rezervju sistēmas stingrāku monetāro politiku, Krievijas-Ukrainas situāciju un uzņēmumu peļņas pieauguma augtākā punkta sasniegšanu. Gada sākumā aptuveni 25% no S&P 500 indeksa uzņēmumiem bija paziņojuši savus ceturkšņa rezultātus, kas esot iezīmējis vienotu tendenci - samērā pesimistiskus komentārus par šā gada perspektīvām. Ieguldītājus ļoti interesē uzņēmumu vadības nākotnes prognozes, un jaunākā informācija šajā jautājumā raisost bažas.
“Visi ir satraukušies par inflāciju, kas uzņēmumiem apgrūtina skaidru nākotnes prognožu izteikšanu. Ir pieaugušas enerģijas un elektrības cenas. Pēc jaunākā 12. janvārī fiksētā rādījuma ASV inflācija sasniegusi 7% robežu, pieaugot rekordaugstā tempā pēdējo 12 mēnešu laikā, kāds pēdējoreiz piedzīvots gandrīz pirms 40 gadiem. Visur ekonomikā ir vērojama reālo algu izmaksu inflācija. Tas, ka algas palielinās, pats par sevi nav slikti. Tomēr tas var kļūt par akciju tirgum nelabvēlīgu faktoru, ja inflācija liek samazināties uzņēmumu peļņas maržai vai izraisa cenu celšanos. Tirgi ir nobažījušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu palielināt savu bāzes procentu likmi laikā, kad darbaspēka piedāvājums joprojām ir nepietiekams, liekot maksāt lielākas algas, lai piesaistītu un noturētu kvalificētus darbiniekus. Naftas cenas ir sasniegušas septiņu gadu augstāko atzīmi un piegādes ķēžu uzlabošanos kavē Covid-19 vīrusa omikrona paveida straujā izplatīšanās. Goldman Sachs izteica prognozi, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu sākt mazināt savu gandrīz 9 triljonu ASV dolāru lielo bilanci par 100 miljardiem ASV dolāriem mēnesī. Tas varētu sākties jūlijā, šim procesam turpinoties vairāk nekā divu gadu garumā un samazinot bilanci līdz 6,1 - 6,6 triljoniem ASV dolāriem, kas joprojām ir paaugstināts līmenis,” skaidro R. Zauls.
Politikas maiņa
Vai investoriem ir pamats bažīties par augstākām procentu likmēm? R. Zauls teic, ka Bloomberg vēsturiskie dati ļauj pieņemt, ka 2022. gadam vajadzētu noslēgties daudz labāk, nekā tas ir iesācies. Proti, ASV akcijām vēsturiski esot sekmējies labi periodos, kad ASV Federālo rezervju sistēma ir cēlusi procentu likmes, jo augoša ekonomika parasti veicina uzņēmumu peļņas pieaugumu un nāk par labu akciju tirgiem. Kā norāda Truist ieguldījumu speciālists Kīts Lerners, vēsturiskajos datos redzams, ka ASV akciju cenas ir kāpušas vidēji par 9% gadā līdzšinējos 12 ASV Federālo rezervju sistēmas likmju celšanas ciklos kopš 1950-ajiem gadiem, un 11 šādos gadījumos tās ir uzrādījušas pozitīvu atdevi. Viens izņēmums bija 1972. - 1975. gada periods, kas sakrita ar 1973. - 1975. gada recesiju.
“Šī gada 26. janvāra sapulcē ASV Federālo rezervju sistēma saglabāja stabilas īstermiņa procentu likmes un deva signālus par nodomu tās palielināt marta vidū, lai bremzētu paaugstināto inflāciju. Krass darba algas pieaugums un viens no vēsturiski zemākajiem bezdarba līmeņa samazinājumiem pagājušā gada otrajā pusē ir mudinājis ASV Federālo rezervju sistēmas amatpersonas paziņot, ka to ar nodarbinātību saistītais mērķis ir sasniegts. ASV Federālo rezervju sistēma minēja, ka sāks sava aktīvu portfeļa samazināšanas procesu 2022. gada otrajā pusē, ļaujot pienākt vērtspapīru beigu termiņam un no tiem saņemtos līdzekļus ne-reinvestējot jaunos vērtspapīros. Šīs iestādes vadītāja Džeroma Pauela uzrunas laikā notika neparasta akciju pārdošana, un 10 gadu termiņa valsts kases vērtspapīru ienesīgums strauji pakāpās, investoriem paredzot agresīvāku likmju palielināšanas dinamiku, nesenos notikumus atceras R. Zauls.
Kopumā Swedbank eksperts izceļ, ka īstermiņā pastāv liela iespējamība, ka akciju tirgos būs ievērojamas svārstības. Bloomberg dati liecinot, ka kopš 1964. gada ir bijušas 29 reizes, kad SP500 indekss ir sarucis par 10-20% (vienu reizi katrā 2,5 gadu periodā). Sarukumi 20-40% apmērā ir notikuši deviņas reizes (ik pēc 8,5 gadiem) un 40% vai lielākā apmērā – trīs reizes (ik pēc 25 gadiem). Lielākā daļa kritumu apmērā virs 20% ir bijuši saistīti ar recesijām, lai gan šobrīd ekonomika joprojām ir pieauguma fāzē. Vēsturiski laikā, kad ASV Federālo rezervju sistēma ir cēlusi procentu likmes, vislabākos rezultātus uzrādījuši enerģētikas uzņēmumi un bankas. Savukārt nekustamajam īpašumam, mazumtirdzniecībai un obligācijām esot klājies vājāk.
Tirgi atalgo pacietību
“Jaunajiem un topošajiem investoriem šādos tirgus svārstību brīžos vienmēr ir vērts atcerēties, ka finanšu tirgi novērtē pacietīgos jeb tos investorus, kas nekrīt panikā par katru akcijas cenas vai tirgus svārstību, bet gan konsekventi un periodiski iegulda finanšu tirgos, lai sasniegtu savus ilgtermiņa finanšu mērķus. Ieguldījumi ir ilgtermiņa krāšanas risinājums, kas sniedz iespēju nopelnīt vai saglabāt naudas esošo vērtību, pretstatā tās glabāšanai kontā, kur tās vērtība sarūk līdz ar inflācijas pieaugumu,” atgādina R. Zauls.
Tāpat esot arī jāatceras, ka tirgus kritumi sniedz iespēju veikt papildus ieguldījumus un gūt no tā labumu. “Ja tiek veikti regulāri ikmēneša ieguldījumi vai arī papildinātas vienreizējās iemaksas ilgtermiņā, gūstam labumu arī brīžos, kad tirgus cenas krīt, jo tad ieguldījumi kļūst viegli pieejami par zemāku cenu. Citiem vārdiem - no kritumiem nav jābaidās. Tas ir arī iespēju laiks, kad var izvērtēt papildu ieguldījumu veikšanu par zemākām vērtspapīru cenām, jo finanšu tirgos pēc kritumiem parasti seko kāpumi. Turklāt, lai sagaidītu lielāku ienesīgumu, jārēķinās ar garāku noguldījuma termiņu (ieteicamais vidējais ieguldījumu termiņš ir no pieciem gadiem). Jo ilgāk ieguldīsi, jo vieglāk būs pārciest tirgus svārstības, un, īstenojot periodisku investīciju stratēģiju, ieguldījuma vērtība svārstīsies mazāk,” noslēdz Swedbank pārstāvis.