Moller Baltic Import aicina pievienoties Ilgtspējīgas mobilitātes alianses veidošanā, kas kļūtu par elektroauto ieviešanas galveno diskusiju platformu ekspertiem un ieteikumu ģenerētāju valdību plāniem un lēmumiem šajā jomā.
Gan par ieceri, gan par uzņēmuma Moller Baltic Import ikdienu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektorei Ilzei Grasei-Ķibildei
Fragments no intervijas
Esat Moller Baltic Import izpilddirektore kopš 2018. gada. Tas iezīmējās ar finanšu reformām, bet vēlāk sekoja pandēmija, kuru dēvēja par krīzi. Tai sekoja īsts cenu jūklis. Tostarp jau kopš 2015. gada spēkā ir Parīzes vienošanās, kas tieši attiecas uz auto pārdošanu, jo sevišķi kopš Volkswagen grupas paziņojuma par pāreju uz elektromotoriem. Kā jūs raksturotu kopumā šo laiku, vadot importēšanas uzņēmumu?
Jā, no 2018. gada vadu Moller Baltic Import uzņēmumu. Kopīgais iespaids par laiku – tas ir bijis ļoti košs! Gan dažādo krīžu sakarā, gan vispārējās transporta industrijas jomā. Starp citu, bez Zaļā kursa auto industrijā norisinās aktīva digitalizācija, kas ir tieša un acīmredzama, to izjūt katrs jauna auto pircējs. Tomēr runa nav tikai par pašu automašīnu un servisu pēc pārdošanas, bet arī par izmaiņām iegādes procesā. Jaunie pārdošanas formāti aizvien vairāk ienāk mūsu sarunās. Mēs plānojam nākotni un redzam, ka atsevišķi zīmoli izmanto daudz netradicionālākas pārdošanas metodes, un mums ir jābūt tām gataviem. Esam kļuvuši daudz fleksiblāki plānošanā, daudz spējīgāki pielāgoties situācijām nekā pirms sešiem gadiem. Iepriekš gadu pārplānojām maksimums divas reizes, patlaban to darām vismaz četras reizes, radām jaunus izmaksu pielāgošanās plānus. Agrāk tie bija lieli budžetēšanas pasākumi, bet šobrīd – ikdiena.
Saprotams, ka tās ir vairāku krīžu pārklāšanās sekas. Bet vai šāda plānošanas prakse paliks arī pēc situācijas stabilizēšanās?
Tā nav slikta prakse. Tas ir izaicinājums – nepārtraukti domāt vairākos virzienos, paredzēt, kas notiek vienā vai citā scenārijā. Proti, cenšamies būt mentāli gatavi jebkurai situācijai, kas var iestāties. Otra lieta ir, ka pat monetāro aspektu stabilizācijas gadījumā ir virkne citu faktoru, kas diktēs straujas pārmaiņas arī turpmāk, piemēram, jaunu zīmolu ienākšana tirgū, kas var mainīt visu cenu politiku lielākajā Eiropas daļā. Līdz ar to mainās arī līdz šim labi zināmā, ierastā kārtība. Mēs esam pieraduši darīt lietas soli pa solim, taču šāda veida izaicinājumi nereti prasa operatīvu pārorientēšanos.
Saprotams, ka pārdevēji visu ko izgudro, bet kā mainās patērētāju tendences Latvijā, Baltijā kopumā?
Kopumā vēl aizvien dominē SUV segments – lielo automašīnu un biznesa klases auto segments. Mēs neesam tā valsts vai reģions, kurā dominē A segments, proti, mazgabarīta pilsētas automašīnas. Taču jāteic, ka pēdējo divu trīs gadu laikā ir vērojama pozitīva attīstība mazo SUV auto segmentā. Baltija ir cenu jutīgs tirgus, tādēļ arī redzam: tiklīdz ir papildu atbalsta subsīdijas, arī elektroauto pērk vairāk. Tieši tādēļ esam tik aktīvi un iniciējam diskusijas šajā virzienā gan par pašām atbalsta sistēmām, gan par to, kuras no tām būtu ilgtspējīgas. Mūsu tirgū reprezentatīvais auto limits ir perfekts piemērs. Kad šo limitu mainīs, pieejamo auto klāsts ievērojami paplašināsies un klienti izvēlēsies izdevīgākos no tiem. Tas pats attiecināms uz elektroauto. Piemēram, Norvēģijā cilvēki pērk elektroauto, jo atbalsta mehānisms kopumā ir labs.
Visu rakstu lasiet 13.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!