Transports un loģistika

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Armanda Vilciņa, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Dati runā paši par sevi

Arī Volkswagen pēdējo piecu gadu pārdošanas rezultāti liecina, ka pieprasījums pēc elektroauto ir pakāpeniski audzis. “Ja 2019. gadā no Volkswagen pārdotajām jaunajām automašīnām Baltijā elektroauto veidoja vien 5,9%, tad gadu vēlāk, 2020. gadā, tie bija jau 26,2%, bet 2021. gadā – 29,6%. Pērn procentuālais iedalījums gan bija vien 9,2%, kas skaidrojams ar piegādes ķēdes problēmām globālo notikumu kontekstā un tam sekojošu pasūtījumu kavējumiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz jūlijam ieskaitot Volkswagen pārdoto elektroauto skaits atkal palielinājies,” atzīmē Justs Nekrošus (Justas Nekrošius), Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs. Viņš stāsta, ka no visiem Volkswagen modeļiem ar 464 reģistrētām vienībām Baltijā pārdotākais ir kompaktās klases ID.3.. “Tam uz papēžiem min arī SUV ID.4, kas piedāvājumā parādījās vien gadu pēc ID.3, bet ir jau paspējis iegūt lielu popularitāti, tas skaidrojams ar iedzīvotāju vēlmi ikdienas gaitām iegādāties tieši kompaktu apvidus automašīnu,” skaidro J.Nekrošus. Arī Audi elektroauto pieprasījuma izaugsme ir pozitīva. Pirms pieciem gadiem, 2019. gadā, tika iegādāti 27 elektroauto, pērn - 216, bet šogad, līdz jūlijam ieskaitot, iegādāti 174 Audi elektroauto. “Audi Latvijas un Lietuvas pārdoto elektroauto apkopojumā ar 279 pārdotiem auto joprojām latiņu tur pirmais šī zīmola pilnībā elektriskais SUV modelis Audi e-tron. Šis modelis ir noteicis standartus savā segmentā gan gaitas un salona komforta ziņā, gan arī klienti ir atzinīgi novērtējuši Baltijā pieejamo īpašo piedāvājumu, kas vairākām klientu grupām lika pārdomāt alternatīva iekšdedzes dzinēja modeļa izdevīgumu un lemt par labu tieši e-tron. Otro vietu savukārt ieņem Audi Q4 e-tron ar 128 vienībām, kas nu atguvies no ražošanas ierobežojumiem un ir pieejams klientiem,” skaidro Ilgvars Ļubka, Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā.

Individuālā atbildība

Joprojām ir gana daudz skeptiķu, kuri neizprot nepieciešamību pārstāt lietot jau ierasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un tā vietā izmantot elektroauto, neslēpj Matīss Zemītis, Moller Baltic Import e-mobilitātes vadītājs. “Šajā gadījumā galvenajai motivācijai vajadzētu būt atbildībai samazināt ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības (ES) līmenī izstrādāta programma Fit for 55, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 55%. Šī iniciatīva galvenokārt ietekmēs enerģētikas nozari, taču svarīgs ir arī katra personīgais ieguldījums. ES iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstīm, taču tai pievienojas arī privāti uzņēmumi. Volkswagen Group un Moller Baltic Import mātesuzņēmums Moller Mobility Group ir starp uzņēmumiem, kas apņēmušies sasniegt šos emisiju samazināšanas mērķus. Svarīgi, ka šie mērķi ir noteikti, lai ne tikai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību,” skaidro M.Zemītis, uzsverot, ka atbildība par oglekļa emisiju samazināšanu gan būtu jāuzņemas ne tikai galalietotājiem vai pārstrādes rūpnīcām. “Mums ir jāņem vērā arī piegādes ķēdes ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, vai tā ir ražošana, degvielas vai enerģijas piegāde. Tam seko konkrēti pasākumi – detaļas rūpnīcām piegādā ilgtspējīgi uzņēmumi, mēs efektīvi izmantojam elektrību no atjaunojamiem resursiem, kas ideālā gadījumā būtu jānodrošina arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādei,” atzīmē M.Zemītis.

Progresīvi modeļi

Salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, elektrisko automašīnu nepārprotama priekšrocība ir to mehāniski daudz vienkāršākā konstrukcija, norāda M.Zemītis. Ja tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, tad elektromobilim ir tikai aptuveni 200. Tas ļauj ražotājiem vienkāršot automašīnu montāžu un nodrošina to, ka tās ekspluatācijas laikā zaudē ievērojami mazāk enerģijas. Visprogresīvākie jaunie elektriskie automobiļi ir tie, kas ir izstrādāti pilnībā no nulles. Volkswagen ID modeļu saime, kā arī Audi Q4 e-tron modeļi nav izņēmums – to pamatā ir modulārā elektromobiļu konstrukcijas sistēma jeb MEB. Elektriskie automobiļi var nebūt identiski, taču tiem visiem ir tādi galvenie komponenti kā uzlādes ligzda, viens vai vairāki elektromotori, vadības bloki, invertori, dzesēšanas un apsildes sistēmas, kā arī akumulators. Arī to izkārtojums lielā mērā paliek nemainīgs.Elektromobiļa svarīgāko daļu – akumulatoru – savukārt veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Nelieli negadījumi nerada risku elektromobiļu akumulatoriem, lai gan šādas baumas izskan jau sen. Volkswagen arī garantē, ka akumulators saglabās vismaz 70% no sākotnējās neto ietilpības astoņus gadus vai 160 000 kilometru.

Kļūs vēl zaļāki

Tieši akumulatori bieži radījuši lielākās diskusijas par to, cik zaļš tad patiesībā ir elektromobilis, taču zināms, ka šobrīd ES gatavojas noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz visu veidu akumulatoru ražošanu un pārstrādi. Tuvākajā nākotnē akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai. Līdz 2031. gadam pakāpeniski jāpārtrauc arī neuzlādējamo akumulatoru izmantošana. Vienlaikus būs obligāti jānodrošina informācija par oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada elektromobiļa akumulatora ražošana. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO2 izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga. “Materiālu piegāde un elektriskā automobiļa ražošana patērē vairāk enerģijas nekā ar iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas montāža, taču ir jāņem vērā viss automašīnas dzīves cikls. Piemēram, ja auto tiek lādēts, izmantojot enerģiju no tādiem atjaunojamiem avotiem kā saules elektrostacijām, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas ir pat par 65% zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju,” stāsta M.Zemītis.

Vairāki risinājumi

Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektromobiļu akumulatoriem netiek veikta vietējā pārstrāde, bet citās Eiropas valstīs tā jau ir gadiem. Ir mīts, ka akumulatori, kas vairs nav izmantojami automašīnā, glabājas servisa partneru noliktavās. Patiesībā importētājam ir pienākums atdot vecos akumulatorus ražotājam. Atkarībā no akumulatoru stāvokļa iespējami divi risinājumi – atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Pirmajā gadījumā akumulatorus var izmantot, piemēram, enerģijas uzkrāšanai uzlādes punktos. Tas vienlaikus dod iespēju uzlādēt elektroauto ar lielāku jaudu, nekā piedāvā tīkls, kā arī samazināt elektrotīkla noslodzi pīķa patēriņa laikā. Rūpīga lietotu akumulatoru savākšana ir svarīga ne tikai procesu uzturēšanai, bet tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus. 400 kilogramus smagā akumulatorā ir 126 kilogrami alumīnija, 71 kilograms grafīta, 41 kilograms niķeļa, 22 kilogrami vara, 12 kilogrami mangāna un daudzi citi noderīgi izejmateriāli. Volkswagen norāda arī uz vēl vienu priekšrocību – akumulatoru ražošana no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem patērē pat mazāk enerģijas nekā ražošana no jauniem izejmateriāliem.“Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmums BatteriRetur atzīmē, ka tehnoloģija ir tik ļoti uzlabojusies, ka, pārstrādājot vienu lietotu 35,8 kWh Volkswagen e-Golf akumulatoru, tagad var saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Tas ir iespaidīgs piemērs īsā laikā sasniegtajam progresam. Tas arī parāda, ka katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam, vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt,” secina M.Zemītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai Baltijā varētu pāriet uz elektroauto?

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Møller Baltic Import un Elektrum Drive paplašinās elektroauto uzlādi Baltijā

Db.lv, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs un Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā Møller Baltic Import parakstījis sadarbības vienošanos ar energouzņēmumu Elektrum, kas Baltijas valstīs izstrādā elektrisko automobiļu uzlādes infrastruktūru “Elektrum Drive”.

Sadarbības ietvaros vairāk nekā 100 uzlādes punkti 28 Volkswagen un Audi dīleru centros visā Baltijā (izņemot Audi Igaunijā) būs redzami Volkswagen “We Charge” un Audi “Audi Charging” platformā, kā arī automobiļu navigācijas sistēmās un “Elektrum Drive” lietotnē. Uzlādes punkti tiks pakāpeniski papildināti 2023. gada laikā.

Baltija piedzīvo elektroauto bumu 

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%,...

“Tuvāko gadu laikā paredzam būtisku mūsu elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma pieaugumu, tāpēc vēlamies klientiem nodrošināt ilgtspējīgus un elastīgus uzlādes risinājumus par pieņemamu cenu. Šī iemesla dēļ Møller Baltic Import izvēlējies Elektrum kā uzticamu sadarbības partneri mūsu uzlādes pakalpojumu darbības nodrošināšanai un to izvēršanai nākotnē. Mūsu mērķis ir padarīt publisko uzlādi vēl vienkāršāku un pieejamāku gan mūsu esošajiem klientiem Baltijā, gan simtiem tūkstošu Volkswagen un Audi elektromobiļu īpašniekiem visā Eiropā, kuri varēs izmantot šīs uzlādes stacijas, ceļojot pa Baltiju,” skaidro Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis piebilst, ka uzņēmums turpina izvērst darbību visā Baltijā: “Elektromobilitātes jomā mēs strādājam atbilstoši dinamiskajai tirgus situācijai un pieprasījumam, meklējot un radot inovatīvus sadarbības veidus. Sadarbība ar Moller Baltic Import sniedz mums jaunas iespējas, tostarp dalīties “Elektrum Drive” uzlādes servisa pieredzē un zināšanās. “Elektrum Drive” lietotne sniegs iespēju visiem elektromobiļu lietotājiem norēķināties un veikt uzlādi šajās uzlādes stacijās, ļaujot ērti un droši ceļot, plānot galamērķus visā Baltijā, kā arī apmeklēt dīleru centrus. Esam gandarīti, ka mums uzticas tāds sadarbības partneris kā Moller Baltic Import.”

Pirms sadarbības ar “Elektrum Drive” 28 uzlādes stacijas un vairāk nekā 100 uzlādes punkti, kas atrodas Møller Baltic Import dīleru tīklā, galvenokārt tika izmantoti dīleru darbības nodrošināšanai. Jaunās sadarbības rezultātā šie uzlādes punkti būs redzami arī “We Charge” un “Audi Charging” platformā, kā arī “Elektrum Drive” mobilajā lietotnē, tādējādi teju dubultojot “Elektrum Drive” apkalpoto uzlādes vietu skaitu. Šo uzlādes vietu iekļaušanu “Elektrum Drive” sistēmā plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Tādējādi arī tiks nodrošināts, ka Volkswagen un Audi elektrisko automobiļu navigācijas sistēmās būs pieejama šo jauno uzlādes vietu redzamība un informācija par to noslodzi.

“We Charge” un “Audi Charging” ir abonēšanas pakalpojums, ko Volkswagen vai Audi klienti var izmantot, lai uzlādētu savus elektriskos automobiļus visā Eiropā vairāk nekā 500 000 uzlādes punktos, tostarp Ionity ātrās uzlādes tīklā. Šie pakalpojumi galvenokārt paredzēti privātajiem, bet ir pieejami arī biznesa klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dibinās Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes aliansi

Jānis Goldbergs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moller Baltic Import aicina pievienoties Ilgtspējīgas mobilitātes alianses veidošanā, kas kļūtu par elektroauto ieviešanas galveno diskusiju platformu ekspertiem un ieteikumu ģenerētāju valdību plāniem un lēmumiem šajā jomā.

Gan par ieceri, gan par uzņēmuma Moller Baltic Import ikdienu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektorei Ilzei Grasei-Ķibildei

Fragments no intervijas

Esat Moller Baltic Import izpilddirektore kopš 2018. gada. Tas iezīmējās ar finanšu reformām, bet vēlāk sekoja pandēmija, kuru dēvēja par krīzi. Tai sekoja īsts cenu jūklis. Tostarp jau kopš 2015. gada spēkā ir Parīzes vienošanās, kas tieši attiecas uz auto pārdošanu, jo sevišķi kopš Volkswagen grupas paziņojuma par pāreju uz elektromotoriem. Kā jūs raksturotu kopumā šo laiku, vadot importēšanas uzņēmumu?

Jā, no 2018. gada vadu Moller Baltic Import uzņēmumu. Kopīgais iespaids par laiku – tas ir bijis ļoti košs! Gan dažādo krīžu sakarā, gan vispārējās transporta industrijas jomā. Starp citu, bez Zaļā kursa auto industrijā norisinās aktīva digitalizācija, kas ir tieša un acīmredzama, to izjūt katrs jauna auto pircējs. Tomēr runa nav tikai par pašu automašīnu un servisu pēc pārdošanas, bet arī par izmaiņām iegādes procesā. Jaunie pārdošanas formāti aizvien vairāk ienāk mūsu sarunās. Mēs plānojam nākotni un redzam, ka atsevišķi zīmoli izmanto daudz netradicionālākas pārdošanas metodes, un mums ir jābūt tām gataviem. Esam kļuvuši daudz fleksiblāki plānošanā, daudz spējīgāki pielāgoties situācijām nekā pirms sešiem gadiem. Iepriekš gadu pārplānojām maksimums divas reizes, patlaban to darām vismaz četras reizes, radām jaunus izmaksu pielāgošanās plānus. Agrāk tie bija lieli budžetēšanas pasākumi, bet šobrīd – ikdiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēcība kā līderības stūrakmens

Ilze Grase-Ķibilde, Volkswagen Baltijā un Audi Latvijā un Lietuvā vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru