Pakalpojumi

Ja koncertzālē Rīga atslēgs elektrību, Millers ir gatavs izmantot ģeneratorus

LETA,29.12.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Tieslietu ministrijā Millers guvis apliecinājumu, ka šis Civillikuma pants dod tiesības prasīt līguma izbeigšanu, bet nedod tiesības uzskatīt, ka līgums ir izbeigts. Vismaz līdz brīdim, kad savu verdiktu paziņos tiesa.

Pēc Millera teiktā, turpinot uzskatīt, ka līgums LZA vairs nav saistošs, LZA terorizē koncertzāles apmeklētājus. Redzot, ka tās mēģinājums «izsaldēt» koncertzāli ir izgāzies, jo koncertzāle šobrīd tiek apkurināta ar elektrību, kas izmaksā divas reizes dārgāk par centrālo apkuri, tā vēlas atslēgt elektrību, ko par nepieņemamu ir nosaukusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, klāstīja Millers.

Viņš arī informēja, ka pirms Ziemassvētkiem koncertzālē Rīga norisinājās grupas Iļģi koncerts, taču koncerta apmeklētāji netika ielaisti koncertzālē pa galveno ieeju, tādēļ bija jāizmanto sānu ieeja, kas aizkavēja koncerta sākumu par vairāk nekā 20 minūtēm.

Millers tomēr cer, ka LZA valde nerealizēs rakstveidā izteiktos draudus, taču gadījumā, ja elektrība tiks atslēgta, plānoto pasākumu norise tiks nodrošināta ar ģeneratoriem.

Kā ziņots, LZA jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli Rīga. Līguma laušanas pamats bija telpu nomas un siltumenerģijas parādi. Zinātņu akadēmija vairākkārt pieprasījusi atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle Rīga turpina šajās telpās veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.

LZA norāda, ka koncertzālei Rīga pašlaik nav nedz tiesiska pamata, nedz faktiskas iespējas rīkot publiskus pasākumus Zinātņu akadēmijas telpās.

Septembrī Zinātņu akadēmija atzina, ka necer ātri atrisināt konfliktu ar koncertzāli Rīga.

Koncertzāle Rīga tika atklāta 2014.gada 20.septembrī, par privātiem līdzekļiem pilnībā atjaunojot Zinātņu akadēmijas Lielo zāli, kuras skatuve tika aizmūrēta pēc 1972.gadā notikušā ugunsgrēka. Lielās zāles atjaunošanā tika ieguldīti aptuveni 500 000 eiro.

Millers vēstīja, ka ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti tika panākta rakstveida vienošanās, ka no 2015.gada 1.janvāra LZA pakāpeniski kompensēs telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus, pārņemot tos savā bilancē un samazinot nomas rēķinus. «Lai izvairītos no šī pienākuma, LZA viltoja dokumentus, ko izmantoja savas rīcības attaisnošanai, kā arī nepatiesi apvainojot koncertzāli Rīga radiatoru nozagšanā, centās uzteikt līgumu. Par šiem LZA meliem pret to ir uzsākts kriminālprocess. No jebkādām konstruktīvām sarunām LZA un tās valde ir atteikusies kopš 2015.gada janvāra,» pauda koncertzāles vadītājs, piebilstot, ka LZA prettiesisko darbību rezultātā koncertzālei Rīga ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Millers koncertzālē Rīga pasākumus turpinās rīkot; skatītājus aicina ģērbties silti

LETA,15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Internetveikals About You varētu būt atvērts arī Latvijas zīmoliem

Lelde Petrāne,09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes veikalā "About You", kas ienācis arī Latvijas tirgū un kurā patlaban pārstāvēti vairāk nekā 800 zīmoli, konceptuāli iespēja pārdot savas preces tiek dota ne vien starptautiskajiem, bet arī vietējiem zīmoliem, biznesa portālam db.lv sacīja Tareks Millers (Tarek Müller), "About You" līdzdibinātājs un līdzizpilddirektors.

"Protams, ir nosacījumi, tomēr barjeras, lai arī vietējie zīmoli un ražotāji varētu pārdot savus produktus, cenšamies padarīt pēc iespējas zemākas," viņš sacīja.

Vienlaikus T. Millers atzīst: "Mūsu veikalā šobrīd nav neviena Latvijas zīmola. Mēs vienmēr izskatām jaunu zīmolu iespējamu ienākšanu mūsu piedāvājumā, tomēr patlaban īstermiņā un vidējā termiņā mēs neplānojam pievienot nevienu vietējo zīmolu. Mūsu tiešais mērķis ir iegūt tirgus pozīcijas Latvijā un pēc tam sākt strādāt pie vietējo zīmolu pievienošanas mūsu sortimentam."

Tiešsaistes modes veikals About You ienāk Latvijā 

Tiešsaistes modes veikals "About You" turpina starptautisko paplašināšanos un 2020. gada 3....

Kā vēstīts, "About You" darbību Latvijā uzsāka jūnija sākumā.

"Tā kā Latvija ir 14. tirgus, kurā mēs ieejam, mums jau ir izstrādāts ļoti progresīvs ienākšanas process. Mums veikala izveidei jaunā valstī ir nepieciešami tikai trīs mēneši. Mēs plānojām ienākšanu Latvijas tirgū vēl pirms Covid-19 krīzes, bet reaģējām uz to, pielāgojot savu atklāšanas kampaņu digitālajai videi, nevis kā ierasts, rīkojot lielus atklāšanas pasākumus ar slavenībām un influenceriem," skaidro T. Millers.

"Covid-19 uzliesmojums visās valstīs paātrina pāreju no iepirkšanās tradicionālajos veikalos uz iepirkšanos tiešsaistē, tāpēc tā mums drīzāk ir izdevība, nevis risks," akcentē T. Millers.

Investīciju apjomu, kas bija nepieciešams darbības uzsākšanai Latvijas tirgū, viņš neatklāj. Jautāts, vai Latvijā ir atvērts birojs vai noliktava, T. Millers atbild noliedzoši: "Nē, mēs visu biznesu veicam no Vācijas, un līdz ar to mēs nenodarbinām cilvēkus Latvijā. Mūsu birojā Hamburgā ir Latvijas tirgus menedžeris, un plānojam pieņemt darbā vairāk latviešu. Arī mūsu noliktava atrodas Vācijā, bet mūsu preču atgriešanas centrs - Čehijā."

T. Millers uzskata, ka konkurence Latvijas tirgū modes interneta veikaliem nav pārāk izteikta salīdzinājumā ar citiem tirgiem, kuros "About You" darbojas, tāpēc viņš Latvijas tirgū saredz lielu potenciālu. "Mēs esam pārliecināti, ka varēsim ātri kļūt par tirgus līderi tiešsaistes modes iepirkšanās segmentā, jo mūsu sortimentā ir vairāk nekā 100 000 produktu no vairāk nekā 800 starptautiskiem zīmoliem - tas ir daudz vairāk nekā jebkuram no mūsu konkurentiem Latvijā!" viņš teic.

"About You" mērķauditorija ir sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 49 gadiem. "Mūsu lielākais tirgus ir vāciski runājošais reģions. Turklāt mēs esam tiešsaistes modes e-komercijas tirgus līderi Čehijā, Slovākijā un Rumānijā ar ļoti augstiem pieauguma tempiem," stāsta T. Millers.

"Tā kā mums ir izplatīšanas centrs Vācijā, produktu piegāde uz Latviju aizņem vienu līdz četras darba dienas," viņš informē.

"About You" nodrošina gan bezmaksas piegādi, kurai nav minimālās pirkuma summas, gan preču atgriešanu 100 dienu laikā bez maksas. "Pēc mūsu domām, preču atgriešana ir daļa no iepirkšanās tiešsaistē, un tā nebūt nav slikta lieta. Mēs pat mudinām klientus pasūtīt tik daudz drēbju ar bezmaksas piegādi, cik viņi vēlas, tās ērti izmēģināt mājās un pēc tam atdot tās, kuras nepatīk."

"Mēs uzskatām, ka tiešsaistes modes biznesam ir liels potenciāls, neskatoties uz situāciju, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Drīzumā plānojam paplašināties vēl vairākos citos tirgos," pauž T. Millers.

Db.lv jau vēstīja, ka "About You" ir Eiropas modes un tehnoloģiju uzņēmums ar galveno biroju Hamburgā, Vācijā. To 2014. gadā izveidojuši digitālie uzņēmēji Sebastians Becs (Sebastian Betz, 29), Tareks Millers (Tarek Müller, 31) un Hanness Vīze (Hannes Wiese, 38). Sešu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Eiropā ar gada ieņēmumiem 742 miljonu eiro apmērā (2019./2020. gadā).

"About You" ir dibināts kā "Otto Group" meitasuzņēmums un pašlaik ir daļa no grupas portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors,08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Millers atver jaunas izrāžu telpas, kuru iekārtošana izmaksājusi 50 000 eiro

LETA,06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Investējot īres tirgū, nākamajā gadā ar Porsche Cayenne vēl nevar braukt

Ingrīda Drazdovska,29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts metu konkurss Dzintaru koncertzāles lielās zāles atjaunošanai

Zane Atlāce - Bistere,13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» otrdien paziņoja, ka apsver iespējas veikt izmaiņas valdē, un uzņēmuma vadītājs Matiass Millers varētu tikt nomainīts, lai gan konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.

Uzraudzības padomes vadītājam Hansam Dīteram Pečam ir «pārrunas ar dažādiem uzraudzības padomes pārstāvjiem un valdes pārstāvjiem», un «grupas vadības struktūras attīstība būs saistīta arī ar izmaiņām valdes sastāvā un valdes locekļu atbildības jomu maiņu», vēsta autoražotājs, piebilstot, ka valdes priekšsēdētājs Millers norādījis, ka ir «gatavs piedalīties šajās izmaiņās».

Biznesa laikraksts «Handelsblatt» ziņo, ka Millera vietu varētu ieņemt «Volkswagen» zīmola vadītājs Herberts Dīss, kurš sāka strādāt «Volkswagen» 2015.gadā neilgi pirms izmešu skandāla sākuma, bet iepriekš bija konkurenta BMW valdes loceklis.

Bijušais «Volkswagen» struktūrvienības «Porsche» vadītājs Millers 2015.gadā tika pieaicināts, lai aizstātu Martinu Vinterkornu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA Heavy Cranes, izmantojot Citadele Leasing finansējumu smagās mobilās pacēlājtehnikas iegādei, veiksmīgi attīsta un paplašina pakalpojumu eksportu Skandināvijā un šobrīd būvē vienu no lielākajiem vēja parkiem Norvēģijā, kurā vairāk nekā 35 kilometru garumā plānots uzstādīt 72 vēja ģeneratorus.

Piešķirtā finansējuma apmēru darījuma puses pagaidām neatklāj.

Darbu vienā no topošajiem Norvēģijas lielākajiem vēja parkiem , kas izvietots vairāk nekā 30 km platā kalnu joslā, Latvijas uzņēmums veiks līdz gada beigām netālu no Mušjēnas pilsētas valsts vidienē. Lai arī vēja parks vēl nav gatavs, tā saražotais elektroenerģijas apjoms nākamo 15 gadu nogrieznī jau ir izpirkts.

“Darbs noris sarežģītos un specifiskos apstākļos - vēja ģeneratorus uzstādām kalnu apvidū, kur neaug nedz krūmi, nedz zāle. Topošā parka saražoto elektroenerģiju ir nopircis vietējais alumīnija ražotājs, tādejādi nodrošinot sevi ar vienu trešo daļu no rūpnīcas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs nodrošinām smagu konstrukciju un vēja ģeneratoru detaļu pārvietošana un uzstādīšanu. Vēja ģeneratoru elementi ir apmēram 100 tonnas smagi un tie jāpaceļ 104 metru augstumā – salīdzinājumam, tas ir teju trešdaļa no Latvijas Televīzijas torņa augstuma. Nav daudz uzņēmumu pasaulē, kuriem ir tehnika un iespējas veikt šāda veida darbus,” teic Heavy Cranes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 27. martā veikusi izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas uz ārkārtējas situācijas laiku atceļ lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā.

Tas darīts, lai mazinātu pasažieru plūsmu un ierobežotu vīrusa Covid-19 tālāko izplatību.

LASI ARĪ: Pie luksoforiem atslēgs gājēju izsaukuma pogas

Ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, satiksmes ministra rīkojumu vīrusa izplatības ierobežošanai transportā, kā arī salīdzinoši lielo pasažieru plūsmu situācijā, kad cilvēkiem ir fiziski jādistancējas, izmaiņas saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā paredz atcelt pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Millers: Izmešu skandāla ietekmēto automašīnu atsaukšana varētu sākties janvārī

LETA,07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerna Volkswagen jaunais vadītājs Matiass Millers trešdien paziņoja, ka to dīzeļautomašīnu atsaukšana, kuras ietekmējis izmešu datu falsificēšanas skandāls, varētu tikt sākta janvārī un noslēgties līdz 2016.gada beigām.

«Mēs šonedēļ prezentēsim savus tehnisko risinājumu priekšlikumus Federālajai motorizēto transportlīdzekļu aģentūrai KBA,» intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādīja Millers. «Ja tie tiks pieņemti, tad mēs pasūtīsim detaļas. Ja viss norisināsies, kā plānots, mēs varētu sākt remontus janvārī.»

Viņš piebilda, ka darbs pie visām ietekmētajām automašīnām varētu tikt pabeigts līdz nākamā gada beigām.

Volkswagen septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nav pamata uzskatīt, ka Swedbank Igaunijā varētu piemeklēt Danske Bank liktenis

LETA/BNS,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129

LETA—AFP/BBC/REUTERS/THE LOCAL/DPA,14.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem

Kaspars Strautmanis, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis,04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru