Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.
"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.
"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.
Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.
LASI ARĪ: Ārvalstu investoru TOP valstis
Politiķi uzsver, ka runāts par darbinieku ievešanu ir daudz, taču vienprātības trūkuma dēļ reāli risinājumi šobrīd vēl nav pieņemti.
"Ņemot vērā šīs koalīcijas dabu, kurā ir izteikti konservatīvi un liberāli spēki, nav brīnums, ka nav vienprātības pret imigrācijas politiku. Mēs iestātos par kontrolētu, viedu imigrāciju, īpaši augsti kvalificētajās profesijās. Vārdos tam piekrīt arī mūsu konservatīvie kolēģi, taču tad, kad nonāk līdz konkrētiem risinājumiem ar grozījumiem MK noteikumos, reāli varam vienoties vien par diezgan kosmētiskiem grozījumiem," situāciju raksturo bijušais ekonomikas ministrs, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Arī deputāts Gatis Eglītis ("JKP") atzīst, ka šajā jomā ir bijis mazs progress, tomēr nav tā, ka pavisam nekas nenotiek - IEM ir mainījusi dažus parametrus darbaspēka imigrācijas lietā. Piemēram, pērn pieņemts lēmums par bezdarbnieku pabalstu saņemšanas perioda saīsināšanu, kas savā ziņā palīdz darbaspēka situācijā.
"Piekrītu par viedas, kontrolētas un gudras imigrācijas iespēju un tādu patlaban uzņēmēji izmanto. Problēma ir darbaspēka ietilpīgajās nozarēs, kur ir problēmas ar atalgojuma līmeni un iespēju piesaistīt atpakaļ remigrācijā esošos iedzīvotājus. Otra problēma saistās ar to darbaspēku, kas vēl ir pieejams Latvijā - tas ir vai nu negatavs vai arī neveselīgs, vai nav pietiekami produktīvs," norāda deputāte Ilze Indriksone ("VL-TB/LNNK").
Arī Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("JV") piebilst, ka sarkanā līnija pašlaik ir mazkvalificēts vai vidēji kvalificēts darbaspēks, savukārt par augstas kvalifikācijas darbaspēku ir lielāka skaidrība. Pašlaik koalīcijā nav vienota skata uz šīs jomas un procesu liberalizāciju. Šobrīd tirgus pats lielā mērā regulējas, un darbaspēks tiek ievests no Polijas.
"Tomēr Latvijā neredzu, ka pie šādas politiskās situācijas varētu gaidīt būtiskas izmaiņas," viņš prognozē.
"Microsoft Latvia" vadītāja, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa diskusijā uzsvēra, ka pērn asociācijas biedri veltīja lielu uzmanību darbaspēka pieejamībai un veikta aptauja par šiem jautājumiem. Apkopojot atbildes, secināts, ka sāpīgākais jautājums saistībā ar migrāciju ir tas, ka nav vienas konkrētas institūcijas, ar ko iet runāt par visiem jautājumiem - sākot pat no elementāriem jautājumiem, kā cilvēks Latvijā var iebraukt, saņemt pakalpojumus un dzīvot šeit - šis ir daudz apspriests jautājums, kas aizvien nav atrisināts. Tāpat uzņēmējam ir jāvēršas daudzās institūcijās, kas apgrūtina darbību un prasa laiku.
Viņai piekrīt A. Ašeradens, uzsverot, ka patlaban faktiski neviena ministrija neatbild par darba tirgu. Labklājības ministrija, kas ir saistīta ar šiem jautājumiem, lielākoties rūpējas par tiem cilvēkiem, kuriem ir grūti, taču darba tirgus kopumā nav neviena pārziņā.
Problēmas iezīmējas arī saistībā ar darbaspēku un digitālajām prasmēm, atzīst eksperti. "Telia Latvija" komercdirektors Mārtiņš Paurs uzsver, ka Latvijā pasliktinās rādītāji, kas raksturo darbaspēku ar pamata digitālajām prasmēm un programmatūras prasmēm - pāris gadu laikā šajā rādītājā vērojams kritums un ES atrodamies vienā no pēdējām vietām. Tajā pašā laikā mums ir ātrs internets, taču nav tā reālo lietotāju, jo izmantotais saturs ir tikai izklaide.
To "Samsung" "Digitālā IQ" pētījumā atzinuši arī skolēni, kuri norādījuši, ka ir iestrēguši izklaidēs, un pietrūkst zināšanu programmēšanā, "Excel", mākoņpakalpojumu lietošanā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka nav skaidrs, kur paliek IKT absolventi. Šajā jautājumā gan viņam oponēja A. Ašeradens, uzsverot, ka aizvien vairāk jauniešu izvēlas iegūt šāda veida zināšanas, tāpat izmaiņas radīs kompetenču izglītības ieviešana, kas daļēji varētu risināt šos jautājumus.
Savukārt IKT studenti ir plaši pieprasīti un konkurence pēc viņiem ir milzīga, tādēļ bieži vien viņus jau no studijām 2.kursā kompānijas izrauj ārā, piedāvājot amatus. Negatīvais faktors - maza daļa turpina studēt maģistra programmās šajā jomā, viņš piebilda.