2/3 no lielākajiem Latvijas TOP 100 uzņēmumiem pērn palielinājuši savu rentabilitāti, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies; peļņa ir augusi

Tā liecina DB apsekojums pēc Lursoft datiem, no kā var secināt, ka uzņēmumi pārskata izmaksas un domā par efektivitāti. Runājot par to, ko darīt uzņēmumam, lai paaugstinātu rentabilitāti, nodokļu eksperts Mārtiņš Vanags DB norāda, ka tas ir ļoti individuāls jautājums un atkarīgs no nozares. «Pēc manām domām, pats galvenais ir strādāt vēl efektīvāk un ar lielāku ražību. Citādi augstu rentabilitāti nav iespējams saglabāt. Protams, ja tas vienīgi nav ļoti inovatīvs uzņēmums,» novērojis M. Vanags. Jautāts, kādas ir tās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, mēģinot celt rentabilitāti, viņš min ietaupījumu nākotnes investīciju jomā vai apgrozījuma nepalielināšanu. Īstermiņā tas varētu dot rezultātus, bet galu galā uzņēmums saēdīs sevi pats no iekšpuses.

Pērnā gada dati

Kopumā, analizējot finanšu rādītājus par 2014. gadu, Lursoft apskatījis 106,5 tūkst. uzņēmumu (neskaitot biedrības). Šo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2014. gadā bija 51,29 miljardi eiro, bet kopējā peļņa (pēc nodokļu nomaksas) – 1,71 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2014. gadā apgrozījuma ziņā vērojams kritums par 1,77 miljardiem eiro jeb 3,34%, turpretī peļņa attiecībā pret 2013.gadu ir pieaugusi par 50,65%. Salīdzinot četru gadu (2011.–2014.g.) periodu, kopumā apgrozījuma un peļņas jomā vērojams pieaugums (vidēji gadā apgrozījums pieaudzis par 3,69%, peļņa – par 31,88%). Vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu ir 481 tūkst. eiro, vidējā peļņa – 16,02 tūkst. eiro, kas uzrāda kāpumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Aizvadītajā gadā Lursoft analizētajos uzņēmumos strādāja 698,6 tūkst. darbinieku. Vidējais darbinieku skaits vienā uzņēmumā 2013. un 2014. gadā bijis nemainīgs – 6,5 darbinieki, 2012.gadā – 6,7, bet 2011. gadā – 6,9. Pērn vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku bija 73 tūkst. eiro, bet vidējā peļņa – 2,44 tūkst. eiro. Vērtējot top 15 Latvijas pelnošākos uzņēmumus, Lursoft aprēķinājis, ka tie kopā nopelnījuši 609,24 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka analīze veikta, neiekļaujot sarakstā bankas un apdrošināšanas kompānijas.

Ostu termināļu atrašanās rentablāko uzņēmumu topā rāda to, ka Latvijas tranzīta nozares potenciāls nebūt nav izsmelts. Zīmīgi, ka pirmajā vietā ir konteinerizēto kravu apkalpotājs galvaspilsētā Baltic Container Terminal, aiz sevis atstājot finanšu, kreditēšanas un azartspēļu kompānijas. «Es domāju, ka izskaidrojums ir ļoti vienkāršs,» DB par labajiem tranzīta rādītājiem saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Pēc viņa teiktā, lielas peļņas lielākais ienaidnieks ir efektīva konkurence. Ja ir daudz dalībnieku, nepieciešamie ražošanas aktīvi, kā arī nepieciešamās zināšanas ir brīvi pieejamas tirgū, tad lielu peļņu gūt grūti. «Ir acīmredzami, ka ostas termināļu situācija var būt ļoti tālu no šāda teorētiska perfektas konkurences modeļa,» uzsver P. Strautiņš.

Plašāk lasiet rakstā Rentabilitātes rats iegriežas ceturtdienas, 10. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra