Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Pandēmijas īpatnība – aug pabalstu ietekme

Kopš 2020. gada ienākumi visstraujāk palielinājās mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi pieauga par 13,8% - no 441 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 502 eiro 2021. gadā, pāriem ar trim un vairāk bērniem – par 10,5 % (no 448 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 495 eiro mēnesī 2021. gadā) un vientuļajiem (vismaz 65 gadus veciem) senioriem – par 14,5 % (no 473 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 542 eiro mēnesī 2021.gadā). Jāpiebilst, ka daļēji ieņēmumu palielinājums trūcīgākajiem ir saistāms ar pandēmijas laika pabalstiem.

Valsts atbalsts tika piešķirts, lai mazinātu Covid-19 ierobežošanas pasākumu radīto negatīvo ietekmi uz šo mājsaimniecību ienākumiem. 2021. gadā no 1. marta līdz 6. aprīlim mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu tika izmaksāts vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, savukārt pensionāriem, kā arī personām, kuras saņēma pensijas vai pabalstus saistībā ar invaliditāti, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu vai bērna invalīda kopšanu – vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā. 2022.gadā, starp citu, bija valsts atbalsts energoresursiem, tā šogad vairs nav, un kopumā var sagaidīt, ka trūcīgo stāvoklis 2023. gadā tik strauji neuzlabosies. Valsts atbalsts ir ietekmējis arī mājsaimniecību ienākumu struktūru.

Pandēmijas laikā samazinājās algotā darba ienākumu īpatsvars kopējo mājsaimniecību ienākumu struktūrā. 2021. gadā ienākumi no algota darba veidoja 67,6 % no kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, kad šo ienākumu īpatsvars bija 69,2 %. Savukārt sociālo transfertu loma turpina augt, 2021. gadā veidojot 26,1 % no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem (kopš 2020. gada pieaugums par 2 procentpunktiem un kopš 2019. gada – par 3,3 procentpunktiem).

Pabalsti bremzēja straujāku noslāņošanos

Atbilstoši CSP pētījuma datiem ir redzams, ka pandēmijas laika pabalsti ir bremzējuši straujāku sabiedrības noslāņošanos, tomēr ķeza ir, ka daļa no atbalsta bija nepastāvīga. Redzams, ka turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algas veidoja 76,4 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, savukārt vistrūcīgākajām mājsaimniecībām – tikai 42,8 %. Turklāt vairāk nekā pusi (54,7 %) no trūcīgāko mājsaimniecību ienākumiem veido sociālie transferti vai pabalsti. Līdzīga sakarība ir arī vērojama, analizējot ienākumus pa mājsaimniecību tipiem: darbspējas vecuma personām (vecumā līdz 64 gadiem), kuras dzīvoja vienas, ienākumi no algota darba veidoja 82,0 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, pāriem ar vienu bērnu – 80,7 %, un pāriem ar diviem bērniem – 76,6 %. Savukārt ienākumi joprojām bija zemāki mājsaimniecībām, kuras paļāvās uz sociālajiem transfertiem.

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem algota darba ienākumi veidoja tikai 64,1 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem, un ievērojamu daļu no šo mājsaimniecību ienākumiem veidoja sociālie transferti (22,1 %) un citi ienākumi, t.sk. palīdzība no citām mājsaimniecībām, alimenti no bijušā laulātā vai kopdzīves partnera u.c. maksājumi (12,3 %). Pāriem ar trim un vairāk bērniem ienākumi no algota darba veidoja 71,9 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem un sociālie transferti – 22,1 %. Vientuļajiem senioriem virs 65 gadiem lielāko daļu (81,8 %) no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja pensijas vai pabalsti jeb sociālie transferti un tikai 15,3 % – ienākumi no algota darba.

Līdzās rumāņiem un bulgāriem

Neraugoties uz to, ka pabalsti pandēmijas laikā krietni uzlaboja trūcīgāko mājsaimniecību stāvokli un plaisu starp trūcīgajiem un bagātajiem mazināja, Latvija tik un tā ierindojas pirmajā trijniekā ar lielāko plaisu ES valstu vidū. 2021. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija vidēji 232 eiro mēnesī, turpretī visturīgākajās mājsaimniecībās – vidēji 1 475 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 412 eiro mēnesī līdz 801 eiro mēnesī. Proti, 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi - 2020. gadā šī attiecība bija 6,6. Savukārt Džini koeficients, izteikts procentos, 2021. gadā bija 34,3 %, 2020. gadā – 35,7 %. (DB: Džini koeficientu visbiežāk lieto ienākumu nevienlīdzības mērīšanai. Ja 0 ir ideāls sadalījums, visiem vienādi ienākumi, tad skaitlim 1 atbilst absolūta noslāņošanās. Piemēram, Dānijā koeficients ir ap 0,27, bet Namībijā aptuveni 0,7. Reizinot ar 100, koeficientu izsaka %).

Iespējams, ka tieši nevienlīdzības rādītāji ir tie, kas visveiksmīgāk parāda ekonomisko modeļu kļūmes. Redzams, ka arī Austrumeiropas zemēs ir iespējams panākt mazāku ienākumu plaisu. Manuprāt, mūsu politiķiem un birokrātiem būtu vērts palūkoties uz Čehijas modeli, kur Džini koeficients ir viens no labākajiem, vai arī tepat uz kaimiņvalsti Igauniju. Proti, ne tikai - kādus pabalstus maksā, bet arī - kā nonāk līdz situācijai, ka tos ir iespējams maksāt, kā funkcionē ekonomika kopumā. Turpmākajās publikācijās Dienas Bizness mēģinās noskaidrot gan pārliekas nevienlīdzības ietekmi uz ekonomiku, gan valsts struktūru kopumā, kā arī meklēs risinājumus, kurus jau gatavi piedāvāt Latvijas eksperti.

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.