Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.
Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.
Latvijas dinamika
Pēdējo desmit gadu laikā Džini koeficients Latvijā ir mainījies līdz ar krīzēm un labiem periodiem ekonomikā. Piemēram, 2005. gadā Džini koeficients Latvijā bija 38,9, kas ir augstākais ienākumu nevienlīdzības punkts valstī. 2008. gadā tas ir 37,5, bet 2010. gadā - 35,1, proti, krities, un varētu domāt, ka lietas iet uz labo pusi. 2016. gadā Džini koeficienta vērtība sasniedz zemāko punktu desmitgadē – 34,5, bet 2020. gadā atgriežas 35,7 punktu vērtībā, kas pielīdzināms 2012. gadam. 2022. gads uz kopējā fona ir straujš Džini koeficienta krituma brīdis, un loģisks ir jautājums – vai tas ir labi vai tomēr slikti, jo sevišķi, raugoties uz iepriekšējās krīzes laiku, kad arī 2010. gadā tiek sasniegts labs vienlīdzības rezultāts pret 2008. gadu. Līdzībai jāpiemin, piemēram, Šveices piemērs, kur Džini koeficients nemitīgi aug – 2022. gadā sasniedzot 31,1 punkta vērtību iepretī 29,7 punktiem 2011. gadā.
Vienlīdzīgi nabadzībā vai bagātībā?
Tieši šāds jautājums ir par Latvijas Džini dinamiku, ja paraugāmies uz šī koeficienta attīstību laikā. Aizgājusī krīze skaidri parāda, ka, aizbraucot krietnam iedzīvotāju skaitam, kas notika 2009. gadā un 2010. gadā, Džini koeficients uzrāda, ka cilvēku ieņēmumi kļuvuši vienlīdzīgāki. Proti, no valsts ir aizbraucis liels skaits cilvēku, kuru ieņēmumi bija zemi vai niecīgi, un valsts kopumā sāk izskatīties labi. Šobrīd vēl nav pamata apgalvot, ka pašreizējie uzlabojumi 2023. gadā ir akurāt pielīdzināmi 2008. gada krīzes rezultātiem, tomēr tendence ir pamanāma. Otra 2008. gada krīzes mācība ir krasa nodokļu sloga palielināšana, kas noved pie ieņēmumu izlīdzināšanās oficiālā līmenī. Arī šobrīd nodokļu slogs Latvijā tiek celts, otrkārt, tas ir orientēts uz mazo algu saņēmējiem, savukārt lielāku algu saņēmējiem ir izdevīgāk tās saņemt kaimiņvalstīs. Proti, nodokļu politika ir vienlīdzību veicinošs faktors, tomēr šī procesa praktiskā puse ir, ka Džini koeficients parāda mūsu vienlīdzību nabadzībā, nevis kļūstot turīgākiem. Izteikts pretmets ir Šveice, kas spēj akumulēt bagātus cilvēkus ar lieliem pasīvajiem ienākumiem, kas pasliktina Džini koeficienta vērtību, tomēr kopumā Šveices iedzīvotāji nevar sūdzēties par turības trūkumu, vienkārši valstī ir daudz ļoti turīgu cilvēku, kuri palielina koeficienta vērtību, un par Šveici varam teikt, ka viņi kļūst nevienlīdzīgi savā bagātībā.
Kopvērtējumā tik un tā ir slikti
Neraugoties uz jūtamu uzlabojumu, Latvija vēl aizvien ir nevienlīdzīgo valstu TOP galvgalī, un mēs uz Dāniju, Zviedriju vai Vāciju varam raudzīties vien kā uz pozitīvo piemēru, tomēr, lai sasniegtu šo valstu situāciju, būtu jāņem vērā pašreizējās izmaiņas nevis kā kaut kas priecējošs, bet drīzāk kā bēdīgs notikums, jo iedzīvotāju ieņēmumu novienādošanās nenotiek valsts ekonomikas izaugsmes laikā, bet gan lejupslīdē, kas liecina par ne visai patīkamiem procesiem darbaspēka tirgū un atalgojuma dinamikas jomā, kas, visticamāk, atklāsies 2024. gada otrajā pusē. Lietuvas Džini rādītājs šobrīd ir virs 36 punktiem, un nevienlīdzība valstī pieaug, tomēr caurmērā Lietuvas vidējā alga ir lielāka par Latvijas vidējo algu, kas vien norāda uz to, ka Lietuvā aug lielo algu saņēmēju skaits, kas veido disonansi un palielina koeficienta vērtību, tomēr notiekošais kaimiņvalstī īstermiņā, iespējams ir neatņemama valsts attīstības sastāvdaļa. Igaunijā vienlīdzības koeficients līdzinās Šveicei, un mums pat vairs nav adekvātu iespēju sevi salīdzināt ar ziemeļu kaimiņvalsti un koeficienta dinamiku Igaunijā. Bulgārija un Lietuva ir valstis, kas mūs apsteidz nevienlīdzības ziņā, tomēr katrā no tām ir savi makroekonomiskie iemesli, kas būtu jāpēta atsevišķi, mēģinot nolikt valstis blakus. Rumānijā situācija skaitļos ir nedaudz labāka nekā Latvijā, tomēr jāņem vērā valsts politiskā pozīcija un līdz ar to ekonomiskā pozicionēšanās, kas neapšaubāmi ietekmē kopējo situāciju valstī tieši pēdējos divos gados.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
