Jaunākais izdevums

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Atalgojuma solījumi - mazākā bēda

Negodprātīga atalgojuma politika atbilstoši aptaujas datiem ir retāk izplatīta prakse, diemžēl arī tiek piekopta. 12% aptaujāto norāda, ka darba samaksa realitātē bijusi zemāka par darba sarunās norādīto vai līgumā fiksēto. Ja šis fakts veicina kopēju vilšanos par visu darba tirgu un cilvēks atkārtoti to piedzīvo pie vairākiem darba devējiem, neizbēgami seko darba meklējumi citās valstīs. Proti, uzskats, ka darbaspēks nav zaķis un nekur jau nespruks, jo viņam šeit ir ģimene, dzīvoklis un nav, kur likties, ir maldīgs, to pierāda ilgstoša migrācijas statistika. Cilvēki no Latvijas aizbrauc! Lielākā problēma Latvijas darba tirgū ir vispārējs uzticības trūkums darba devējiem. Proti, pilnībā darba devēju solījumiem uzticas vien 5% valstī strādājošo. Runa ir par solītiem bonusiem, kurus saņemt ir apgrūtinoši, neatbilstošiem darba apstākļiem, ierobežotas izaugsmes iespējām. Pēdējais jo īpaši grauj gados jaunāku darba ņēmēju uzticību darba tirgum Latvijā.

Piesardzīgākie – vīri pēc 40

Atbilstoši pētījuma datiem pret darba devēju solījumiem imūnākā strādājošo daļa ir Pierīgā vai Latgalē dzīvojošs vīrietis vecumā no 40 līdz 49 gadiem – mazkvalificēts strādnieks, kurš strādā rūpniecības vai tirdzniecības nozarē. Šī profila pārstāvja bruto ienākumi ir no 501 līdz 700 eiro. Nav arī noslēpums, ka tieši šajās profesiju grupās ir vērojama augsta darbaspēka migrācija un nepārtraukti labākas dzīves meklējumi. Visaugstākā uzticība darba devēju solījumiem ir vērojama informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošo sieviešu vidū. Atbilstoši Dienas Biznesa veiktai miniaptaujai emigrējušo Latvijas vīriešu vidū tieši vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem visbiežākā norāde ir, ka izbraukšanas pamatiemesls savulaik bijis ģimenes pieaugums, bet kā otrā tiek norādīta darba devēju absolūta nevēlēšanās izprast darbinieka jauno situāciju vai arī solījumu nepildīšana, proti, atalgojums vai papildu iespējas nopelnīt ir bijušas nepietiekamas, lai uzturētu vismaz divu bērnu ģimeni. Mūsu aptaujā visi izbraukušie no Latvijas ir laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam, proti, pamatīgas krīzes laikā, kad uzņēmējiem bija grūti laiki. Šajā laikā algas tika samazinātas bez īpaša brīdinājuma, dažkārt pat divas reizes. Pieņemot darbā, solījumi ir pieticīgi, tomēr arī tie netiek pildīti. Rezultātā Latvijas darba tirgus īslaicīgi zaudēja milzīgu skaitu darbaspējīgu cilvēku, no kuriem liela daļa nav atgriezusies vēl šobrīd.

Darba apstākļi un bonusi

Samērā liels skaits aptaujāto Kantar pētījumā norāda uz vilšanos solītajos darba apstākļos, un te ir būtiski izšķirt, kur par to ir visvairāk sūdzību. Stāsts ir par kvalificētiem vai mazkvalificētiem strādniekiem reģionos, nevis biroju darbiniekiem Rīgā. Proti, tieši par tiem, kas ražo produkciju, nodrošina tās nonākšanu līdz transportēšanai un eksportam. Var būt lieliski apstākļi un darbinieki pārdošanā, var būt labi aprīkoti nodokļu inspektoru kabineti, tomēr, ja gatera strādniekam jābīstas no baļķu kalna, ja graudu kaltē ir nemitīgs caurvējš un netiek nodrošināts atbilstošs apģērbs – var būt, ka viņi meklēs citu darbavietu. Tāpat piemaksas par labu darbu ir sava vieda postpadomju plānošanas garā. Nav noslēpums, ka normas var mainīties un tikt palielinātas, ja aug darbinieku darba ražīgums. Nelaime, ka tas noved pie bezcerības un ar to saistītām sekām. Brīnumainā kārtā šāda tipa uzņēmumi vēl aizvien pamanās eksistēt un bojāt kopainu.

Darvas piliens medus mucā

Atliek vien atcerēties tautas parunu: “Viens darvas piliens sabojā visu medus mucu!” Proti, pat daudz mazāks mānīšanās gadījumu skaits vēl aizvien grautu darba tirgus reputāciju kopumā. Latvijas gadījumā pagaidām gan ir stāsts par trešdaļu no mucas, kas nozīmē, ka problēma ir ievērojama un, visticamāk, arī institūcijām atsevišķos gadījumos ir pamats rīkoties. Dienas Biznesa ieskatā, raugoties uz uzticības krīzi visas valsts mērogos, tai ir ietekme arī uz iedzīvotāju noslāņošanos, jo darbinieki, kas vairs necer atrast labāku vietu, nonāk pie izvēles – pamest valsti vai samierināties. Tie, kas samierinās, daļēji arī ir labklājības plaisas pamats, turklāt ir arī citas sekas, par ko plašāk Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes viedoklī.

Cēloņi - novēlotā valsts politikā

Kā zināms, pašreizējās krīzes ievads meklējams jau 2020. gadā, sākoties Covid-19 pandēmijai, dažādos darba tirgus ierobežojumos, kas izrietēja no kopīgiem tirgus ierobežojumiem, un, par laimi, jau ir pieejami OECD dati par valstu ieguldījumiem darba tirgus attīstībā, kas aprēķināti procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020. gadā, kad ķeza sākās, Latvija šajā parametrā ierindojās absolūti pēdējā vietā no OECD apskatītajām ES valstīm. Jāteic, arī citām valstīm starpkrīžu periodā ieguldījumi darba tirgū ir svārstīgi, tomēr 2020. gadā praktiski visas ES valstis savus ieguldījumus palielina. Piemēram, Lietuva palielina izdevumus no 0,64% no IKP 2019. gadā līdz 2,85% no IKP 2020. gadā, turpretī Latvijas palielinājums ir tikai no 0,57% no IKP uz 0,66% no IKP. Zviedri, kas vispār uz pandēmiju reaģēja samērā rezignēti, ieguldījumus darba tirgū palielināja par veselu procentu no IKP. Arī Igaunijā līdzīgs pieaugums kā Lietuvā. Proti, visas ES valstis centās reaģēt uz problēmu, kas ietekmēs darba tirgu nākotnē, iespējams, tūdaļ, turpretī Latvijas izdevumi pirmajā pandēmijas gadā palika praktiski nemainīgi. Līdzībās ar sportu runājot, Latvija skrējienā startēja ar pamatīgu novēlošanos. OECD apkopo visus valsts izdevumus darba tirgus programmām, kas ietver mācības, subsīdijas darbā, tiešās darba vietas radīšanas valsts sektorā, arī bezdarbnieku pabalstus. Tāpat ir runa par darbā iekārtošanas pakalpojumiem, pabalstu administrēšanu un citiem izdevumiem. Nodarbinātības stimuli ietver arī darbā pieņemšanas stimulus, nodarbinātības saglabāšanas stimulus, kā arī darba rotāciju, darba dalīšanu, dažāda tipa bezdarbnieku pabalstus un citādu ietekmi uz darba tirgu. Dati ir balstīti galvenokārt uz informāciju par atsevišķām darba tirgus programmām, kas parādās valsts budžetos, un to institūciju pārskatiem un gada pārskatiem, kuras īsteno programmas un mērījumu veic procentos no IKP.

Kļūdas nav, esam nokavējuši!

Varētu iedomāties, ka ir kādas kļūdas OECD metodoloģijā attiecībā pret Latviju, diemžēl 2019. gadā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā ir tuvi, gandrīz līdzīgi, bet 2020. gadā atšķirības ir milzīgas. Jāteic, ka uzņēmēju uzvedība krīzēs vienmēr kļūst labilāka un valstis ar to rēķinās visur, visur, izņemot Latviju. Dienas Biznesa rīcībā nav salīdzinošo datu par 2021. gadu, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka šāda novēlota reakcija uz krīzi noteikti ir pastiprinājusi strādājošo uzticības kritumu pašmāju darba tirgum, jo apgrūtinātu naudas plūsmu gadījumā uzņēmēji rīkojas izdzīvošanas režīmā un solījumi tiek upurēti. Savukārt vēlāk šāda prakse var kļūt par ieradumu, ja valsts nenotur dabisko balansu tirgū. Ja krīzes laikā mežonīgie Rietumi sāktos visā Eiropā, mēs varētu satraukties vien par uzticības krīzi un viss, bet šajā gadījumā ir pamatots satraukums, ka novēlota valsts politika ir radījusi darbaspēka zaudējumus. Savukārt Kantar 2022 aptauja parāda, ka problēma šobrīd padziļinās un reaģēt uz darba tirgus prasībām krīzē ir arī Latvijas pienākums.

VIEDOKLIS

Uzticības krīze Latvijas darba tirgū

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja:

Darbinieku, kā arī klientu, sadarbības partneru un sabiedrības kopējā uzticība ir viens no galvenajiem jebkuras organizācijas ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumiem. Lai arī to nevar nopirkt veikalā vai iegūt kādā novērtējumā, mums joprojām ir virkne organizāciju, kuras, veidojot attiecības ar ietekmes pusēm, īpaši darbiniekiem, apzināti vai neapzināti īsteno maldināšanas taktiku. Iespējams, īstermiņā šī taktika tiešām atmaksājas, tomēr ilgtermiņā noteikti rada tikai riskus.

Šķiet, jāsāk ar to, ka sabiedrības uzticēšanās dažādām organizācijām šobrīd ir ļoti zemā līmenī, turklāt konstanti turpina samazināties. Piemēram, saskaņā ar Uzticības barometra datiem sabiedrības bažas par viltus ziņu izmantošanu dažādu organizāciju korporatīvo mērķu īstenošanai ir sasniegušas līdz šim augstāko slieksni – 76%. (Edelman, 2022) Protams, pasaule nepārstās griezties arī tad, ja šis uzticamības līmenis nokritīsies līdz 0. Tomēr manā skatījumā šie dati uzskatāmi parāda, ka maldināšana nav un nevar būt īstais un vienīgais ceļš, kā veicināt organizācijas konkurētspēju, tostarp risināt ar darbaspēka deficītu saistītos jautājumus.

Šobrīd konkurence par talantīgiem un spējīgiem darbiniekiem dažādu iemeslu dēļ ir sīvāka nekā jebkad iepriekš. Ņemot vērā, ka darba tirgu aizvien vairāk diktē darba ņēmēji, labākus panākumus šajā cīņā uzrāda darba devēji, kuri veido ar esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem atklātas un godīgas attiecības, nostādot savā prioritāšu sistēmā cilvēku augstāk par peļņas rādītājiem.

Jā, tas ir drosmīgi. Jā, tas prasa laiku, kā arī zināmus cilvēku un finanšu resursus. Arī jaunā realitāte – darbs attālināti un tā dēvētajā hibrīddarba režīmā – šajā ziņā nav darba devēju sabiedrotais, jo tie savus darbiniekus klātienē satiek aizvien retāk. Tomēr šīs pūles ilgtermiņā atmaksājas, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt šajās attiecībās augstāko iespējamo uzticēšanās līmeni, kam ir ļoti liela vērtība. Kā nekā līdz ar darbinieku uzticēšanās pieaugumu uzlabojas viņu motivācija, lojalitāte, produktivitāte un citi organizācijas izaugsmei nozīmīgi faktori.

Diemžēl mani līdzšinējie novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz darba devēju, kuri ir gatavi veidot ar darbiniekiem kvalitatīvas attiecības. Iemesls – tikai retais par saviem esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem domā kā par savu primāro ietekmes pusi. Tādējādi ir tikai likumsakarīgi, ka darba devēju attiecībās ar darba ņēmējiem sāk iezīmēties nopietnas uzticības krīzes pazīmes. Diemžēl tas nav tikai pieņēmums.

Mēs regulāri gan personīgajā komunikācijā, gan ar Ilgtspējas radara starpniecību saņemam signālus no strādājošajiem par darba devējiem, kuru vārdi nesaskan ar darbiem. Salīdzinoši biežāk šīs sūdzības ir saistītas ar negodprātīgu atalgojuma politiku, nesamērīgu darba slodzi un neatbilstošiem darba apstākļiem.

Tāpat uz krīzes pazīmēm norāda pētījumu dati. Piemēram, vai zinājāt, ka esošo un potenciālo darba devēju solījumiem uzticas vien 5% strādājošo Latvijas iedzīvotāju? (Kantar, 2022)

No vienas puses, šie dati ir šokējoši, jo atklāj Latvijas darba tirgus ēnas puses, par ko līdz šim ir aizdomājies vien retais. No otras puses, tie atklāj zināmas likumsakarības.

Pirmkārt, fakts, ka pēdējā gada laikā negodprātīgu attieksmi no darba devēja puses personīgi piedzīvojis katrs trešais strādājošais, izgaismo problēmas sakni ļoti uzskatāmi. Darba devējiem ir jāsaprot, ka darbinieku uzticības kredītu nevar iegūt, īstenojot personāla pārvaldības procesu pēc principa – darbinieks nav zaķis, nekur neaizbēgs. Savukārt darbiniekiem ir jākļūst drosmīgākiem un jāpieprasa no darba devējiem atbildība aktīvāk.

Otrkārt, ja cilvēka uzticība organizācijai gan kā darba devējam, gan arī kā pakalpojumu sniedzējam u.tml. ir kopumā augsta, iespējamība, ka viņš ticēs negatīvajām ziņām, būs zema. Savukārt, ja šī cilvēka emocionālā uzticība organizācijai būs zema, pat datos un faktos balstīti lēmumi tās faktiskā snieguma atspoguļošanai publiskajā telpā nesniegs vēlamo rezultātu.Protams, negodprātīga uzņēmējdarbības prakse Latvijas korporatīvajā vidē nav nekas jauns. Un ir maz ticams, ka mums izdosies to izskaust pavisam, jo cilvēku bažas par nākotni, ko veicina ģeopolitiski un ekonomiski satricinājumi, ir laba augsne maldināšanas taktikas īstenošanai. Tomēr mēs varam būtiski mazināt negodprātīgu darba devēju skaitu, mācot cilvēkus atpazīt maldinošas situācijas un iedrošinot viņus runāt par tām. Pieredze rāda, ka tieši reputācijas krīzes visnopietnāk motivē darba devējus pārskatīt to nodarbinātības politiku.

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Jānis Goldbergs, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.

Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no plašāk izmantotajiem valsts un tās iedzīvotāju turības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju, un, atbilstoši Pasaules bankas pieejamajiem datiem, Latvija kopš 1995. gada, kad valsti bija pametuši Krievijas bruņotie spēki, ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, līdztekus atpaliekot no kaimiņiem.

Skaidrojot metodoloģiju, dati ņemti no Pasaules bankas statistikas vietnes, kur apskatīts IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts aktuālajos starptautiskajos dolāros, konvertējot pēc pirktspējas paritātes (PPP) konversijas koeficienta. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā, cik preču par konkrēto dolāru iespējams nopirkt noteiktā valstī. Savukārt IKP ir visu valsts rezidentu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot visus produktu nodokļus un atņemot nost subsīdijas, kas nav iekļautas produktu vērtībā. Konversijas koeficients ir telpisks cenu deflators un valūtas konvertētājs, kas kontrolē cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Kopējais iedzīvotāju skaits ir gada vidus iedzīvotāju skaits, kas balstīts uz de facto iedzīvotāju definīciju, kurā tiek skaitīti visi iedzīvotāji neatkarīgi no juridiskā statusa vai pilsonības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā

Db.lv, 16.07.2024

"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 08.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.augusta numurā lasi:

Statistika

IKP samazinās, bet cenas turpina augt

Tēma

Uzkrātā bagātība mīnusos

Izglītība

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre - Santa Šmīdlere

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 20.02.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.februāra numurā lasi:

Statistika

Visvairāk pērk lietotas Tesla

Tēma

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Bankas

Bankas - lielas, mazas, nozīmīgas

Digitalizācija

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Veselība

Valsts nav sagatavojusies zāļu nepārtrauktai pieejamībai krīzēs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi

Finanses

Likmju ziņā aktīvi gaidītais var iekrist maciņā vien vēlāk

Investors

Ja ne lieliskais septiņnieks, tad lieliskais piecinieks tāpat pavelk visu tirgu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 19.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Inflācijas beigas

Meža nozares dzinējspēks

Latvija kokmateriālu eksporta līderos

Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Aktuāli

Nodarbinātie – valsts stūrakmens

Dabas aizsardzība

Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Izaugsme uz pasaules fona jānovērtē

Izglītība

Vesela paaudze jāatstāj uz otro gadu

Enerģētika

Izskatās, ka Eiropa nenosals ne šajā, ne arī nākamajā ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 25.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 24.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.oktobra numurā lasi:

* Statistika

Lietoto auto tirgus būs noteicošais parka nomaiņā uz elektroauto

* Tēma

Rezultāti pasliktinās, bet dala naudu jaunām prioritātēm

* Bankas

Populisms var apdraudēt kreditēšanu kopumā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere

* Mežsaimniecība

Mežsaimniecībā šogad strauju izmaiņu laiks

* Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Laimīgās planētas indekss – Latvija 136. vietā

* Atjaunojamā enerģija

Latvijai ir jāizmanto vēja enerģijas potenciāls. Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 03.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru