Jaunākais izdevums

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Tiesībsarga biroja statistika liecina, ka 2019. gadā konsultācijas par sociālā nodrošinājuma jautājumiem (sociālā apdrošināšana: vecuma, invaliditātes pensijas, slimības pabalsti, vecāku pabalsti, utt., sociālā palīdzība: GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, trūcīgas un maznodrošinātas personas statuss u.c.) bijušas 389 gadījumos jeb 6% no kopējo konsultāciju skaita. 2020. gadā bija 545 konsultācijas jeb 10,2% no kopskaita, 2021. gadā - 540 konsultācijas par tēmu jeb 8,9% no kopskaita, bet 2022. gadā - 253 konsultācijas jeb 8,5% no kopskaita. “2020., 2021. un 2022. gadā lielāko konsultāciju īpatsvaru veidoja dažāda rakstura informatīvi jautājumi, otrā tēma – tiesības uz taisnīgu tiesu, un trešā – sociālie jautājumi.

Mazliet atšķirīga bilde ir 2019.gadā – nemainīgi lielāko konsultāciju īpatsvaru veidoja dažāda rakstura informatīvi jautājumi, taču sociālā nodrošinājuma jautājumi ir sestā svarīgākā tēma. Svarīgākas par to bija taisnīgas tiesas, bērnu tiesību, īpašuma tiesību un privātās dzīves tēmas,” norāda R.Koņuševskis.

Proti, pēc 2019. gada palīdzības saucieni par sociālā nodrošinājuma tēmu ir krietni pieauguši. “Sociāla nodrošinājuma tēma pastāvīgi ir bijusi aktuāla, kas, visticamāk, skaidrojams ar vispārējo nabadzības līmeni valstī. Skaitliski līdz ar Covid – 19 pandēmiju iedzīvotāju aktivitāte par sociālo nodrošinājumu kļuva lielāka. Savukārt, pandēmijas ietekmei mazinoties, sociālo jautājumu aktualitāte no Tiesībsarga biroja konsultāciju kvantitatīvo rādītāju viedokļa samazinājās. Tiesībsarga birojā nav pierādījumu, ka Covid-19 pandēmijā izrādītā aktivitāte ir saistīta ar sabiedrības noslāņošanos. Domājams, ka tas izskaidrojams ar Covid -19 pandēmijas ierobežojumiem darba tirgū – daudzi nevarēja strādāt noteiktās jomās, kas attiecīgi radīja pieprasījumu pēc sociālās palīdzības. Vispārīgi var teikt, ka cilvēku vēršanās Tiesībsarga birojā šajā laikā bija saistīta gan ar neskaidrībām normatīvajā regulējumā (tas mainījās visnotaļ bieži), gan ar jautājumu, kādas iespējas ir saņemt sociālo palīdzību, gan ar retoriskiem vaicājumiem - kā izdzīvot?” analizējot situāciju, secina R.Koņuševskis, piebilstot, ka tas, ka pēc pandēmijas konsultāciju daudzums mazinājies, liek domāt, ka cilvēku aktivitāti tieši pandēmijas laikā ir izraisījušas normatīvā regulējuma straujās izmaiņas un darba ierobežojumi. Pašlaik nav analīzes par konsultāciju ņēmēju turības līmeni, līdz ar to nevar tieši saistīt cilvēku palīgā saucienus ar ienākumu samazināšanos.

Eksperts gan nenoliedz, ka vispārīgi cilvēku ienākumu līmenis ietekmē spēju aizstāvēt savas tiesības. Proti, cilvēki ar nelieliem ienākumiem mazāk vēlas aizstāvēt savas tiesības resursu trūkuma dēļ, kaut arī ir informēti par iespējām. Turklāt tieši trūcīgāku cilvēku vidū ir mazāka ticība pozitīvam iznākumam.

Ir atsevišķi diskriminācijas gadījumi sociālā stāvokļa dēļ

Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, un tiesībsarga uzdevums ir jebkādas diskriminācijas izskaušana. Diskrimināciju definē pēc dažādiem ārējiem kritērijiem, piemēram, cilvēks ādas krāsas, reliģiskās pārliecības dēļ nesaņem kādu no valsts pakalpojumiem – tā ir klaja diskriminācija. Par pieminētajām tēmām pārkāpumu, protams, nav, bet sociālais stāvoklis arī ir viens no diskriminācijas veidiem, un tādēļ Dienas Bizness uzdeva jautājumu par kopainu tieši šajā sadaļā, proti, vai diskriminācija pēc sociālā stāvokļa ir sastopama. R.Koņuševskis pirmkārt uzsvēra, ka cilvēktiesības Latvijā tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, jo to nosaka Satversmes 91. pants.

Proti, uz papīra viss ir kārtībā, un mums nav pamata satraukties, tomēr, kā zinām, praksē viss kas gadās, un to arī parāda Tiesībsarga ikdienas darbs. “Būtībā, lai runātu par diskrimināciju sociālā stāvokļa vai kādu citu aizliegto kritēriju dēļ, ir jāanalizē konkrēti apstākļi (faktiskā situācija, tiesību norma) un jāvērtē, vai ir pieļauta atšķirīga attieksme tikai tādēļ, ka cilvēkam ir noteikts sociālais stāvoklis. Ilustrācijai var minēt šādu piemēru: atsaka pieņemt iesniegumu tā iemesla dēļ, ka persona ir bezpajumtnieks, bet vienlaikus iesniegumu pieņem no situēta cilvēka,” norāda eksperts.

No pavisam svaigiem ziņojumiem ir vērts pieminēt diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu dzimuma dēļ, jo pēc CSP statistikas ir skaidri redzams, ka, jo vairāk bērnu, jo vidējie ienākumi mājsaimniecībā ir zemāki. Tiesībsargs konstatēja, ka Latvijas Zinātnes padome, IZM un FM sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes – zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus. Tiešu diskriminācijas lietu mantiskā stāvokļa dēļ īsti nav, tomēr ir sastopamas lietas, ko tiesībsargs skatījis, piemēram, pērn, caurlūkojot bērnu ar īpašām vajadzībām ēdināšanu. Izteiktāka norāde par vienlīdzības un diskriminācijas principa pārkāpumu, tostarp to analīze, ir rodama pēc tiesībsarga iniciatīvas ierosinātajā Satversmes tiesas lietā par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar invaliditāti un senioriem.

2020. gadā Satversmes tiesa arī pieņēma lēmumu, ka norma, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, neatbilst Satversmei. Stāsts bija par tiešām niecīgiem pabalstiem invalīdiem kopš dzimšanas un citiem, kā arī minimālo vecuma pensiju. MK noteikumi darbojās kopš 2009. gada, un ST spriedums tika pasludināts 2020. gada sākumā.

Minimālo ienākumu sliekšņi - aizvainojoši zemi

Jautājums tiesībsargam, vai, cilvēkiem kļūstot nabadzīgākiem, neparādās sūdzības par valstī noteikto bezmaksas pakalpojumu, kā, piemēram, izglītība un medicīna, saņemšanas iespējām, jo līdzmaksājumi tomēr pastāv, ir aktualizēts, un ir bijuši tiesībsarga ieteikumi, kā labāk rīkoties, tomēr, šķiet, būtiskākā lieta ir pavisam nesenā tiesībsarga iniciatīva par minimālo ienākumu līmeņa pārskatīšanu pērnā gada rudenī. Tieši šajā aicinājumā ir norāde ieviest kritērijus, kas mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi. Šā gada janvārī Saeimai izteikti norādījumi 11 steidzami risināmos likumdošanas jautājumos.

“Lai arī var teikt, ka likumdevējs, izpildot Satversmes tiesas spriedumus sociālās drošības jomā, ir veicis nozīmīgus grozījumus likumā Par sociālo drošību, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā Par valsts pensijām, tomēr, piemēram, tiesībsarga aicinājumi pēc jauno minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas ņemt vērā patēriņa cenu straujās izmaiņas, lai minimālais ienākums būtu pietiekams un lai vistrūcīgākie iedzīvotāji varētu segt savas pamatvajadzības cilvēka cieņai atbilstošā veidā, nav ņemti vērā,” norādīja R.Koņuševskis.

Vēl aizvien Satversmes tiesā aktuāls ir strīds, vai Saeima, neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir pienācīgi izpildījusi Satversmes tiesas spriedumus sociālās drošības lietās. Strīda būtība ir par tiešām aizvainojošu ienākumu lielumu. Pieteikuma iesniedzēji – 13. Saeimas deputāti - pauduši uzskatu, ka likumā Par sociālo drošību, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais minimālo ienākumu sliekšņa apmērs 109 eiro, kas aprēķināts kā 20% no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas, neatbilst faktiskajai sociālekonomiskajai situācijai un vēl aizvien nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai (neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam). Tiesībsargs pievienojas šim viedoklim. Neatkarīgi no viedokļiem jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vesela virkne cilvēku dzīvo neapskaužami trūcīgi. Ievērojot, ka šis jautājums tiek risināts arī ES līmenī, tiesībsargs vērsies tieši ES, iesakot izstrādāt direktīvu par adekvātu minimālo algu.

Nodokļi – veicina vai mazina noslāņošanos?

Nav noslēpums, ka valsts realizētā nodokļu politika ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē iedzīvotāju mantisko stāvokli neatkarīgi no pabalstu sistēmas. Tiesībsargs nejaucas nodokļu politikā, kas ir valdības un Saeimas kompetence, tomēr pētījumi par nodokļu politiku ir veikti. Piemēram, 2019.gadā tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem veica pētījumu Nodokļu reforma – neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējums. Problēma, ka šī pētījuma rezultāts nav diez ko patīkams. Proti, galvenais secinājums bija – pirmkārt, ar nodokļu reformu nevienlīdzība nebūt netiek mazināta!

Otrkārt, ieviestā prognozējamā neapliekamā minimuma sistēma ir pārlieku sarežģīta un nodokļu maksātājiem nedraudzīga, turklāt paredz parādu veidošanās risku. Parādi, kā zinām, nozīmē soda procentus, kas personām ar nelielu rocību var kļūt par pamatīgu papildu izdevumu avotu. Visbeidzot, treškārt, pēc ekspertu norādes pētījuma secinājums ir, ka daļa nodokļu maksātāju nevar izmantot piedāvātos atvieglojumus (par apgādājamiem un attaisnotos izdevumus) gluži vienkārši tāpēc, ka viņu ienākumi ir tik zemi, ka nav ar nodokli apliekamā ienākuma. Lielākoties ir runa par vienu vai vairākiem apgādājamiem. Dienas Biznesa uztverē šī ir diskriminācija pret personām ar apgādājamiem, īpašā gadījumā - pret personām ar bērniem! Mūs taču satrauc demogrāfiskā situācija, un tomēr pastāv sistēma, kas ir nelabvēlīga tieši šādā gadījumā.

Tiesībsargs ieteic ilgtermiņā izvēlēties mērķētāku atbalsta sistēmu, lai atvieglojumi sasniegtu tieši tos iedzīvotājus, kam atbalsts vairāk nepieciešams! R.Koņuševskis norāda: no pētījuma izriet, ka VID pamatoti cenšas efektivizēt attaisnoto izdevumu administrēšanas kārtību, tomēr tas netiek pienācīgi sadzirdēts atbildīgajā ministrijā.

“Lai arī tiesībsargs rekomendēja Saeimai un valdībai veikt izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz neapliekamā minimuma un attaisnoto izdevumu sistēmas taisnīgāku un lietotājiem draudzīgāku noregulējumu, tomēr rekomendācijas netika ņemtas vērā,” norādīja eksperts. Jāteic, valdības atbildes vēstulē tiesībsargam vīd viedoklis, ka ar reformu viss ir kārtībā un VID strādā labi, izstrādāti videomateriāli, iedzīvotāji var iepazīties utt. Jāteic, tieši nodokļu lietās tiesībsargs bijis aktīvs, visbiežāk problēmas identificējot konkrētu gadījumu redzējumā. Piemēram, pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa vērtēja likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11. panta vairāku sadaļu atbilstību Satversmes 105. pantam.

Runa ir par normām, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem. Pērnā gada 7. janvāra ST sprieduma noslēgums skan: “Atzīt likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta 3.1daļu un 11.1panta 6.1daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem.” Proti, valsts ražo sliktus likumus, un mūsu pētījuma kontekstā šo likumu vājās puses skar tieši cilvēkus ar nelieliem ienākumiem. Uzskatījumu var turpināt ar tiesībsarga iniciatīvu ST par NĪN Rīgā, kā arī ar vairākiem atzinumiem nodokļu jautājumos. Piemēram, pārbaudes lietā par VID rīcību tiesībsargs konstatēja, ka VID novēloti aizpildījusi iedzīvotāju ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Komentējot šo tiesībsarga atzinumu Dienas Biznesam LR1 raidījumā Krustpunktā šā gada martā, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vien norādīja, ka “tiesībsargs par daudz uzticas saviem juristiem”. Secinājumus par institūciju sadarbību katrs var izdarīt pats.

Nevienlīdzības risku zeme

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības indeksiem Eiropas Savienībā, liecina CSP ziņas par mājsaimniecību ienākumiem, kuras Dienas Bizness publicēja šā gada jūlijā. Esam trešajā vietā pēc nevienlīdzības indeksa ES, tomēr ir jautājums - vai indekss saka, ka pastāv nevienlīdzība, vai ir reāla ietekme vai saikne ar tiesību vienlīdzīgu realizāciju? “Statistika pati par sevi neliecina par nevienlīdzīgu tiesību īstenošanu. Tā var liecināt par riskiem! No tiesībsarga kompetences viedokļa tas ir līdzeklis (arguments) konkrētu tiesību normu konstitucionalitātes vērtēšanā, kas cita starpā ietver vienlīdzības principa vērtēšanas iespējamību. Valstiski tas ir instruments politiku veidotājiem, lai izdarītu secinājumus par jomām, kas pārvērtējamas, pilnveidojamas,” norāda R.Koņuševskis.Noslēdzot šo pētījuma sadaļu, vērotājs no malas viegli secinās, ka nevienlīdzības riski Latvijā realizējas pietiekami daudz un valsts realizētās politikas nereti ir noslāņošanās veicinātājas, nevis ierobežotājas.

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo piecu gadu griezumā, lai uzskatāmi demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 08.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.augusta numurā lasi:

Statistika

IKP samazinās, bet cenas turpina augt

Tēma

Uzkrātā bagātība mīnusos

Izglītība

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre - Santa Šmīdlere

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 25.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Māris Ķirsons, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Komentāri

Pievienot komentāru