Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Tiesībsarga biroja statistika liecina, ka 2019. gadā konsultācijas par sociālā nodrošinājuma jautājumiem (sociālā apdrošināšana: vecuma, invaliditātes pensijas, slimības pabalsti, vecāku pabalsti, utt., sociālā palīdzība: GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, trūcīgas un maznodrošinātas personas statuss u.c.) bijušas 389 gadījumos jeb 6% no kopējo konsultāciju skaita. 2020. gadā bija 545 konsultācijas jeb 10,2% no kopskaita, 2021. gadā - 540 konsultācijas par tēmu jeb 8,9% no kopskaita, bet 2022. gadā - 253 konsultācijas jeb 8,5% no kopskaita. “2020., 2021. un 2022. gadā lielāko konsultāciju īpatsvaru veidoja dažāda rakstura informatīvi jautājumi, otrā tēma – tiesības uz taisnīgu tiesu, un trešā – sociālie jautājumi.

Mazliet atšķirīga bilde ir 2019.gadā – nemainīgi lielāko konsultāciju īpatsvaru veidoja dažāda rakstura informatīvi jautājumi, taču sociālā nodrošinājuma jautājumi ir sestā svarīgākā tēma. Svarīgākas par to bija taisnīgas tiesas, bērnu tiesību, īpašuma tiesību un privātās dzīves tēmas,” norāda R.Koņuševskis.

Proti, pēc 2019. gada palīdzības saucieni par sociālā nodrošinājuma tēmu ir krietni pieauguši. “Sociāla nodrošinājuma tēma pastāvīgi ir bijusi aktuāla, kas, visticamāk, skaidrojams ar vispārējo nabadzības līmeni valstī. Skaitliski līdz ar Covid – 19 pandēmiju iedzīvotāju aktivitāte par sociālo nodrošinājumu kļuva lielāka. Savukārt, pandēmijas ietekmei mazinoties, sociālo jautājumu aktualitāte no Tiesībsarga biroja konsultāciju kvantitatīvo rādītāju viedokļa samazinājās. Tiesībsarga birojā nav pierādījumu, ka Covid-19 pandēmijā izrādītā aktivitāte ir saistīta ar sabiedrības noslāņošanos. Domājams, ka tas izskaidrojams ar Covid -19 pandēmijas ierobežojumiem darba tirgū – daudzi nevarēja strādāt noteiktās jomās, kas attiecīgi radīja pieprasījumu pēc sociālās palīdzības. Vispārīgi var teikt, ka cilvēku vēršanās Tiesībsarga birojā šajā laikā bija saistīta gan ar neskaidrībām normatīvajā regulējumā (tas mainījās visnotaļ bieži), gan ar jautājumu, kādas iespējas ir saņemt sociālo palīdzību, gan ar retoriskiem vaicājumiem - kā izdzīvot?” analizējot situāciju, secina R.Koņuševskis, piebilstot, ka tas, ka pēc pandēmijas konsultāciju daudzums mazinājies, liek domāt, ka cilvēku aktivitāti tieši pandēmijas laikā ir izraisījušas normatīvā regulējuma straujās izmaiņas un darba ierobežojumi. Pašlaik nav analīzes par konsultāciju ņēmēju turības līmeni, līdz ar to nevar tieši saistīt cilvēku palīgā saucienus ar ienākumu samazināšanos.

Eksperts gan nenoliedz, ka vispārīgi cilvēku ienākumu līmenis ietekmē spēju aizstāvēt savas tiesības. Proti, cilvēki ar nelieliem ienākumiem mazāk vēlas aizstāvēt savas tiesības resursu trūkuma dēļ, kaut arī ir informēti par iespējām. Turklāt tieši trūcīgāku cilvēku vidū ir mazāka ticība pozitīvam iznākumam.

Ir atsevišķi diskriminācijas gadījumi sociālā stāvokļa dēļ

Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, un tiesībsarga uzdevums ir jebkādas diskriminācijas izskaušana. Diskrimināciju definē pēc dažādiem ārējiem kritērijiem, piemēram, cilvēks ādas krāsas, reliģiskās pārliecības dēļ nesaņem kādu no valsts pakalpojumiem – tā ir klaja diskriminācija. Par pieminētajām tēmām pārkāpumu, protams, nav, bet sociālais stāvoklis arī ir viens no diskriminācijas veidiem, un tādēļ Dienas Bizness uzdeva jautājumu par kopainu tieši šajā sadaļā, proti, vai diskriminācija pēc sociālā stāvokļa ir sastopama. R.Koņuševskis pirmkārt uzsvēra, ka cilvēktiesības Latvijā tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, jo to nosaka Satversmes 91. pants.

Proti, uz papīra viss ir kārtībā, un mums nav pamata satraukties, tomēr, kā zinām, praksē viss kas gadās, un to arī parāda Tiesībsarga ikdienas darbs. “Būtībā, lai runātu par diskrimināciju sociālā stāvokļa vai kādu citu aizliegto kritēriju dēļ, ir jāanalizē konkrēti apstākļi (faktiskā situācija, tiesību norma) un jāvērtē, vai ir pieļauta atšķirīga attieksme tikai tādēļ, ka cilvēkam ir noteikts sociālais stāvoklis. Ilustrācijai var minēt šādu piemēru: atsaka pieņemt iesniegumu tā iemesla dēļ, ka persona ir bezpajumtnieks, bet vienlaikus iesniegumu pieņem no situēta cilvēka,” norāda eksperts.

No pavisam svaigiem ziņojumiem ir vērts pieminēt diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu dzimuma dēļ, jo pēc CSP statistikas ir skaidri redzams, ka, jo vairāk bērnu, jo vidējie ienākumi mājsaimniecībā ir zemāki. Tiesībsargs konstatēja, ka Latvijas Zinātnes padome, IZM un FM sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes – zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus. Tiešu diskriminācijas lietu mantiskā stāvokļa dēļ īsti nav, tomēr ir sastopamas lietas, ko tiesībsargs skatījis, piemēram, pērn, caurlūkojot bērnu ar īpašām vajadzībām ēdināšanu. Izteiktāka norāde par vienlīdzības un diskriminācijas principa pārkāpumu, tostarp to analīze, ir rodama pēc tiesībsarga iniciatīvas ierosinātajā Satversmes tiesas lietā par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar invaliditāti un senioriem.

2020. gadā Satversmes tiesa arī pieņēma lēmumu, ka norma, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, neatbilst Satversmei. Stāsts bija par tiešām niecīgiem pabalstiem invalīdiem kopš dzimšanas un citiem, kā arī minimālo vecuma pensiju. MK noteikumi darbojās kopš 2009. gada, un ST spriedums tika pasludināts 2020. gada sākumā.

Minimālo ienākumu sliekšņi - aizvainojoši zemi

Jautājums tiesībsargam, vai, cilvēkiem kļūstot nabadzīgākiem, neparādās sūdzības par valstī noteikto bezmaksas pakalpojumu, kā, piemēram, izglītība un medicīna, saņemšanas iespējām, jo līdzmaksājumi tomēr pastāv, ir aktualizēts, un ir bijuši tiesībsarga ieteikumi, kā labāk rīkoties, tomēr, šķiet, būtiskākā lieta ir pavisam nesenā tiesībsarga iniciatīva par minimālo ienākumu līmeņa pārskatīšanu pērnā gada rudenī. Tieši šajā aicinājumā ir norāde ieviest kritērijus, kas mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi. Šā gada janvārī Saeimai izteikti norādījumi 11 steidzami risināmos likumdošanas jautājumos.

“Lai arī var teikt, ka likumdevējs, izpildot Satversmes tiesas spriedumus sociālās drošības jomā, ir veicis nozīmīgus grozījumus likumā Par sociālo drošību, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā Par valsts pensijām, tomēr, piemēram, tiesībsarga aicinājumi pēc jauno minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas ņemt vērā patēriņa cenu straujās izmaiņas, lai minimālais ienākums būtu pietiekams un lai vistrūcīgākie iedzīvotāji varētu segt savas pamatvajadzības cilvēka cieņai atbilstošā veidā, nav ņemti vērā,” norādīja R.Koņuševskis.

Vēl aizvien Satversmes tiesā aktuāls ir strīds, vai Saeima, neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir pienācīgi izpildījusi Satversmes tiesas spriedumus sociālās drošības lietās. Strīda būtība ir par tiešām aizvainojošu ienākumu lielumu. Pieteikuma iesniedzēji – 13. Saeimas deputāti - pauduši uzskatu, ka likumā Par sociālo drošību, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais minimālo ienākumu sliekšņa apmērs 109 eiro, kas aprēķināts kā 20% no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas, neatbilst faktiskajai sociālekonomiskajai situācijai un vēl aizvien nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai (neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam). Tiesībsargs pievienojas šim viedoklim. Neatkarīgi no viedokļiem jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vesela virkne cilvēku dzīvo neapskaužami trūcīgi. Ievērojot, ka šis jautājums tiek risināts arī ES līmenī, tiesībsargs vērsies tieši ES, iesakot izstrādāt direktīvu par adekvātu minimālo algu.

Nodokļi – veicina vai mazina noslāņošanos?

Nav noslēpums, ka valsts realizētā nodokļu politika ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē iedzīvotāju mantisko stāvokli neatkarīgi no pabalstu sistēmas. Tiesībsargs nejaucas nodokļu politikā, kas ir valdības un Saeimas kompetence, tomēr pētījumi par nodokļu politiku ir veikti. Piemēram, 2019.gadā tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem veica pētījumu Nodokļu reforma – neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējums. Problēma, ka šī pētījuma rezultāts nav diez ko patīkams. Proti, galvenais secinājums bija – pirmkārt, ar nodokļu reformu nevienlīdzība nebūt netiek mazināta!

Otrkārt, ieviestā prognozējamā neapliekamā minimuma sistēma ir pārlieku sarežģīta un nodokļu maksātājiem nedraudzīga, turklāt paredz parādu veidošanās risku. Parādi, kā zinām, nozīmē soda procentus, kas personām ar nelielu rocību var kļūt par pamatīgu papildu izdevumu avotu. Visbeidzot, treškārt, pēc ekspertu norādes pētījuma secinājums ir, ka daļa nodokļu maksātāju nevar izmantot piedāvātos atvieglojumus (par apgādājamiem un attaisnotos izdevumus) gluži vienkārši tāpēc, ka viņu ienākumi ir tik zemi, ka nav ar nodokli apliekamā ienākuma. Lielākoties ir runa par vienu vai vairākiem apgādājamiem. Dienas Biznesa uztverē šī ir diskriminācija pret personām ar apgādājamiem, īpašā gadījumā - pret personām ar bērniem! Mūs taču satrauc demogrāfiskā situācija, un tomēr pastāv sistēma, kas ir nelabvēlīga tieši šādā gadījumā.

Tiesībsargs ieteic ilgtermiņā izvēlēties mērķētāku atbalsta sistēmu, lai atvieglojumi sasniegtu tieši tos iedzīvotājus, kam atbalsts vairāk nepieciešams! R.Koņuševskis norāda: no pētījuma izriet, ka VID pamatoti cenšas efektivizēt attaisnoto izdevumu administrēšanas kārtību, tomēr tas netiek pienācīgi sadzirdēts atbildīgajā ministrijā.

“Lai arī tiesībsargs rekomendēja Saeimai un valdībai veikt izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz neapliekamā minimuma un attaisnoto izdevumu sistēmas taisnīgāku un lietotājiem draudzīgāku noregulējumu, tomēr rekomendācijas netika ņemtas vērā,” norādīja eksperts. Jāteic, valdības atbildes vēstulē tiesībsargam vīd viedoklis, ka ar reformu viss ir kārtībā un VID strādā labi, izstrādāti videomateriāli, iedzīvotāji var iepazīties utt. Jāteic, tieši nodokļu lietās tiesībsargs bijis aktīvs, visbiežāk problēmas identificējot konkrētu gadījumu redzējumā. Piemēram, pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa vērtēja likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11. panta vairāku sadaļu atbilstību Satversmes 105. pantam.

Runa ir par normām, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem. Pērnā gada 7. janvāra ST sprieduma noslēgums skan: “Atzīt likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta 3.1daļu un 11.1panta 6.1daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem.” Proti, valsts ražo sliktus likumus, un mūsu pētījuma kontekstā šo likumu vājās puses skar tieši cilvēkus ar nelieliem ienākumiem. Uzskatījumu var turpināt ar tiesībsarga iniciatīvu ST par NĪN Rīgā, kā arī ar vairākiem atzinumiem nodokļu jautājumos. Piemēram, pārbaudes lietā par VID rīcību tiesībsargs konstatēja, ka VID novēloti aizpildījusi iedzīvotāju ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Komentējot šo tiesībsarga atzinumu Dienas Biznesam LR1 raidījumā Krustpunktā šā gada martā, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vien norādīja, ka “tiesībsargs par daudz uzticas saviem juristiem”. Secinājumus par institūciju sadarbību katrs var izdarīt pats.

Nevienlīdzības risku zeme

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības indeksiem Eiropas Savienībā, liecina CSP ziņas par mājsaimniecību ienākumiem, kuras Dienas Bizness publicēja šā gada jūlijā. Esam trešajā vietā pēc nevienlīdzības indeksa ES, tomēr ir jautājums - vai indekss saka, ka pastāv nevienlīdzība, vai ir reāla ietekme vai saikne ar tiesību vienlīdzīgu realizāciju? “Statistika pati par sevi neliecina par nevienlīdzīgu tiesību īstenošanu. Tā var liecināt par riskiem! No tiesībsarga kompetences viedokļa tas ir līdzeklis (arguments) konkrētu tiesību normu konstitucionalitātes vērtēšanā, kas cita starpā ietver vienlīdzības principa vērtēšanas iespējamību. Valstiski tas ir instruments politiku veidotājiem, lai izdarītu secinājumus par jomām, kas pārvērtējamas, pilnveidojamas,” norāda R.Koņuševskis.Noslēdzot šo pētījuma sadaļu, vērotājs no malas viegli secinās, ka nevienlīdzības riski Latvijā realizējas pietiekami daudz un valsts realizētās politikas nereti ir noslāņošanās veicinātājas, nevis ierobežotājas.

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo piecu gadu griezumā, lai uzskatāmi demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.