Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.
Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.
Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.
Pieejamās koksnes formula
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka, lai saprastu kāda ir situācija ar koksnes pieejamību Latvijā, ir jāparaugās no vairākiem skatpunktiem. «Pēc Valsts meža reģistra datiem apmēram 180 000 ha pašlaik ir tādas audzes, kuras sasniegušas galvenās cirtes vecumu.
Tiesa, no šī apjoma ir jāatskaita tās platības (apmēram 27% no audzēm, kuras sasniegušas galvenās cirtes vecumu), kurās jau pašlaik ir noteikti kādi saimnieciskās darbības aprobežojumi,» skaidro A. Muižnieks. Viņš norāda, ka ietekme uz dažādu koku sugu audzēm ir dažāda. «Visvairāk aprobežojumu ir skujkoku (priedes, egles) audzēs,» tā A. Muižnieks. Nākamais analīzes elements koksnes pieejamībai ir tā dēvētie piesliešanās nosacījumi — Latvijā noteikts, ka, nocērtot kādu koku audzi, tā ir jāatjauno un līdzās esošo var cirst līdz jaunā audze sasniedz trīs gadu vecumu. «Šis faktors liek atņemt apmēram 7% ciršanas vecumu sasniegušajām audzēm,» tā A. Muižnieks. Viņš norāda, ka šogad īsi pirms Jāņiem likumdevējs izmainīja galvenās cirtes caurmēra rādītājus, tos pietuvinot Igaunijā esošajiem, tādējādi palielinoties teorētiskajam ciršanas apjomam.
«Analizējot Valsts meža reģistra datus, redzam, ka 36% ir tās audzes, kuras sasniegušas ciršanas caurmēru, kaut arī nav vēl sasniegušas galvenās cirtes vecumu,» stāta A. Muižnieks. Viņš vērš uzmanību, ka tādai koku sugai kā baltalksnim nav noteikts ciršanas vecums. «Kopumā pašlaik saimnieciskajai izmantošanai ir pieejami nedaudz vairāk kā 215 milj. m3, protams relatīvi liela daļa no šī apjoma veido baltalkšņa audzes — vairāk nekā 30 milj. m3, taču pārējais 180– 185 milj. m3 ir fiziski pieejamās koksnes daudzums, taču līdztekus tam vēl ir jautājums par šo audžu īpašnieku lēmumu - kad iegūt šo resursu,» tā A. Muižnieks.
Viņš norāda, ka 2022. gada vasarā visiem, it īpaši mazvērtīgajiem sortimentiem, bija labas cenas, kādas iepriekš nekad nebija bijušas. «Baltalksnim, un tiem sortimentiem, kuri tiek izmantoti enerģētikā,» uz jautājumu, kuriem ir bijušas labākās cenas, atbild A. Muižnieks. Viņš gan piebilst, ka neviens nezina kā cenu līmenis mainīsies perspektīvā un kā uz to reaģēs meža īpašnieks.
Austrumu importa izsīkuma un biotopu ietekme
Nenoliedzami, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa «upes» izsīkums ietekmēs pieprasījumu, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. «Ja kaut kas samazinās, tad rūpniecība vēlas iztrūkstošo apjomu iegādāties citviet un tas attiecas uz visām valstīm. Rezultātā koksnes resursu pieejamība no kokrūpnieku puses arvien vairāk tiek minēta kā faktors, kurš ietekmē attīstību visā Eiropā,» skaidro A. Muižnieks. Viņš atzīst, ka minētā faktora rezultātā pieaug kokrūpnieku interese par koksnes resursiem, tostarp arī Latvijā. «Paralēli notiek politikas plānošana Eiropā. Visi ir dzirdējuši par ES Zaļo kursu, Latvijā ir pabeigta biotopu skaitīšana, bet vēl nav sagatavots ziņojums, ko darīt ar atrastajiem biotopiem, jo teju 100 000 ha no pieaugušajām audzēm atrodas platībās, kurās atrasti Eiropas nozīmes biotopi un ja šīs platības tiek «izņemtas» no saimnieciskās darbības, tad nākotnē būtiski samazināsies koksnes resursu pieejamība,» skaidro A. Muižnieks. Viņš uzsver, ka it īpaši būtiska pieejamības samazināšanas var būt tieši uz konkrētām koku sugām — egli. «Egļu audžu struktūra jau ir tāda, ka nākotnē to pieejamība samazināsies. Bet tā kā biotopi lielākoties atrasti skujkoku mežos, tad, ja patiešām tos visus nolems izņemt no saimnieciskās aprites, perspektīvā gaidāmas lielas problēmas ar skujkoku, jo īpaši egles koksnes pieejamību,» skaidro A. Muižnieks. Viņš uzsver, ka pagaidām nekādi lēmumi vēl nav pieņemti un darba grupās visi minētie argumenti vēl tiks pārrunāti.
Dīvains laiks
«2022. gada rudens ir dīvains laiks, jo mežistrādei ir salīdzinoši labi klimatiskie apstākļi — nav bijis ilgstošu lietavu, bet, izņemot kurināmās koksnes tirgu, visi pārējie ir stabilizējušies — klienti vairs nav spējīgi maksāt tik augstas cenas, kādas tās bija iepriekš, piemēram, par bērza saplāksni un pat sākuši meklēt alternatīvas šim produktam. Vai pat tirgus ir krītošs, vai pat jau sarucis, kā, piemēram, ar skujkoku zāģmateriāliem, kur Eiropas, Lielbritānijas un ASV tirgus «neprasa» apjomus un līdz ar to arī sarūk šo produktu realizācijas cenas,» situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka nerunājot par kurināmas koksnes segmentu, kurā «viss notiek», tad skujkoku zāģmateriālu tirgū saruka pieprasījums un tas samazina vajadzību arī pēc baļķa.
«Tā kā gala produktu cenas sarūk, tad loģiski būtu jānotiek šīs tendences pārnesei uz skujkoku zāģbaļķi, taču tas nav iespējams, ja malka maksā 80-90 eiro/m3, bet bērza papīrmalka maksā pat ap 150 eiro/m3. Rezultātā skujkoku pārstrādātāji to spiesti pirkt par cenām, kas nav adekvātas tam izmaksu līmenim, kādas ir produktu realizācijas cenas, kas arīdzan saistīts ar elektroenerģijas pieaugumu. Par zāģbaļķiem pašlaik tiek pārmaksāts, bet cita risinājuma nav,» tā K. Klauss.
Minēto faktoru ietekmē ir sarukusi Latvijā strādājošo ražotāju konkurētspēja. «Ja šāda situācija saglabāsies ilgstoši, tad būs problēmas, taču ir cerības, ka tie apjomi, ko eiropieši iegādājas no Krievijas un Baltkrievijas, zinot, ka tos vairāk nevarēs importēt noteikto sankciju dēļ (Latvija šajā importa iepirkumā nepiedalījās), būs pārdoti, noliktavas tukšas un iestāsies cita situācija,» prognozē K. Klauss. Viņš atzīst, ka karā iesaistīto valstu īpatsvars skujkoku zāģmateriālu segmentā bija apmēram 10%. «Jautājums, vai recesija būs bijusi lielāka un tā būs samazinājusi patēriņu par šiem pašiem 10%, tad atgūšanās būs daudz lēnāka, vai arī otra situācija, kad recesija nebūs tik dziļa un būs mazāka par 10%, tad atgūšanās varētu būt straujāka, jo tirgū vairs nebūs pieejami sankcijām pakļautie Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumi un ierobežotos apjomos arī Ukrainā ražotie zāģmateriāli, tā K. Klauss. Viņš norāda uz cerībām, ka pēc 2023. gada pirmā ceturkšņa situācija uzlabosies.
Vairāk mežu, produktīvākas audzes
A. Muižnieks uzskata, ka Latvijā noteikti varam mežus audzēt produktīvāk, tādējādi kompensējot tajās mežu platības, kurās ierobežota vai liegta saimnieciskā darbība, izaugušās koksnes izņemšanu no saimnieciskās aprites. «Tas noteikti nav iespējams ne nākamajos piecos un pat ne desmit gados, jo izkoptajās jaunaudzēs atdeve ir iespējama pēc vairākiem desmitiem gadu,» tā A. Muižnieks. Viņš uzsver, ka Latvijā var un vajag stādīt mežus, šim mērķim izmantojot mazražīgās un lauksaimniecībā neizmantojamas zemes. «Tādējādi gan palielinot CO2 piesaisti, gan arī nākotnē palielinot pieejamo koksnes resursu apmērus, bet tas nav īstermiņa risinājums,» uzsver A. Muižnieks.
Viņaprāt, būtiskākais ir, kādi lēmumi tiks pieņemti Latvijā. «Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas,» stāsta A. Muižnieks. Viņš atgādina, ka Ministru kabinets savdabīgu norādi devis ar lēmumu par papildus līdzekļu piešķiršanu mežsaimniecības atbalsta pasākumiem, tostarp apmežošanai. Tiesa, ir atruna, ka ik gadu, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, tiek noteikta arī konkrētā summa, kāda šīm darbībām tiks piešķirta. «Neesmu gan dzirdējis, ka šis jautājums būtu aktualizēts» tā A. Muižnieks. Viņš cer, ka Ministru Kabineta noteikumi, kuri paredz mežsaimniecības atbalsta pasākumu ieviešanu no ES atbalsta fondiem jau no 2023. gada, tiks savlaicīgi pieņemti un varēs īstenot apmežošanu, izmantojot ES atbalstu un arī jaunaudžu kopšanu, kas paaugstina nākotnes koksnes ražu, kas būtu gan izejmateriāls kokrūpniekiem, gan arī enerģētikas sektoram.
