2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par 2 punktiem līdz 38.3 punktiem (jūnijā indikatora vērtība bija 40.3 punkti). Gandrīz puse aptaujāto (47%) ir noskaņoti optimistiski un sagaida, ka nekustamais īpašums nākamo 12 mēnešu laikā kļūst dārgāks. Cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits veido 30% no kopējā respondentu skaita. 14% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Pēdējā ceturkšņa laikā pieaudzis iedzīvotāju optimisms attiecībā uz mājokļu vērtību – cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā jūnijā prognozēja 49% aptaujāto, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā ceturksni iepriekš.

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits ceturkšņa laikā samazinājies par diviem procentpunktiem, secināts jaunākajā SEB Mājokļu cenu indikatora apskatā.

Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9% iedzīvotāju (iepriekšējā ceturksnī šādu atbildi sniedza nedaudz vairāk nekā 11% aptaujas dalībnieku). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits sarucis par trim procentpunktiem, veidojot 25% no kopējā respondentu skaita (iepriekš – 28%). 17% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

«Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu kļuvušas pozitīvākas – Mājokļu cenu indikatora vērtība sasniegusi augstāko atzīmi pēdējo divu gadu laikā. Iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos pozitīvi ietekmējis ienākumu pieaugums un pirktspējas uzlabošanās. Turklāt bankas turpina realizēt labvēlīgo kreditēšanas politiku, bet valsts darbojas, lai netrūktu līdzekli atbalsta garantiju programmai ģimenēm ar bērniem. Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzam, ka attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāk noskaņoti vairumā respondentu grupu,» norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.