Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

“Kad es 2008. gadā ņēmu šo aizdevumu, es nekad nespēju iedomāties, ka būs šāds scenārijs. To tā nedomāja arī banka,” teic minēta kredīta ņēmēja – biznesa konsultante no Lisabonas Paula Kristīna Santosa. Lielie ekonomiskie izaicinājumi nozīmējuši, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāīsteno ļoti sildoša - pat eksperimentāla monetārā politika, lai nepieļautu tautsaimniecības ieslīdēšanu grāvī. Tas nozīmējis gan kvantitatīvo mīkstināšanu (likviditātes drukāšanu), gan procentu likmju dzīšanu arvien zemāk.

Piemēram, eiro refinansēšanas likme šobrīd atrodas pie apaļas nulles, bet depozītu likme komercbankām ir negatīva un atrodas pie -0,5%.Visa rezultātā, piemēram, Lisabonas patērētāju tiesību grupa Deco rēķina, ka Portugālē šādu hipotekāro kredītu skaits ar negatīvu likmi 2019. gadā bija sasniedzis 30 tūkstošus. Savukārt šogad šis skaits esot vairāk nekā dubultojies un pārsniedzis 60 tūkstošu atzīmi.

Pievienotā likme mazāka par starpbanku likmes mīnusiem

Faktiski visās Eiropas valstīs aizdevu likmes mēdz “slīdēt”, un tās ir atkarīgas gan no bankas pievienotās likmes, gan no starpbanku likmes Euribor vērtības izmaiņām. Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā P. K. Santosa atklāj, ka tās bankas pievienotā likme ir 0,29%. Tai savukārt klāt tiek pieskaitīta trīs mēnešu Euribor likme, kas 2008. gadā atradusies 5% atzīmes tuvumā. Lieta tāda, ka šobrīd trīs mēnešu Euribor likme ir negatīva un atrodas pie -0,54% atzīmes. Santosas gadījumā sanāk, ka bankas pievienotā likme ir mazāka nekā Euribor negatīvās likmes ietekme – attiecīgi vienkārša matemātika diktē, ka arī visa kopējā aizdevumam likme ir negatīva. Portugāles valdības kontrolētā finanšu iestāde Caixa Geral de Depositos atklāj, ka aptuveni 12% no tās hipotekārajiem aizdevumiem šobrīd esot ar negatīvu likmi.

Pagājušogad šādu gadījumu skaits esot audzis uz pusi. Savukārt Banco klāstījusi, ka tā līdz šim saviem klientiem par privilēģiju tiem aizdot procentos samaksājusi aptuveni miljonu eiro. WSJ raksta, ka līdzīga aina sākusi pavērties arī Spānijā. Tiesa gan, tur tās valdība ar likumu noteikusi, ka aizdevumu likmes var sarukt vien līdz nullei, bet ne tālāk. “Šādā gadījumā klients nemaksās procentu maksājumus. Tiesa gan, nekādā gadījumā arī banka nemaksās tos aizņēmējam,” klāsta Spānijas aizdevējs Banco Bilbao Vizcaya Argentaria. Šajā ziņā, nosakot attiecīgu likumus, jau minētā Portugāle gājusi citu ceļu.

Arī Latvijas gadījumā, šķiet, par šādu situāciju, kad bankas par kredītiem pārskaita procentu maksājumus, aizdevumu ņēmēji var vien sapņot. Mūsu aizņemšanās noteikumi ir citādāki nekā vecajās Eiropas valstīs. Visupirms, mūsu gadījumā banku pievienotās likmes mēdz būt būtiski augstākas. Arī Latvijas likumi ierobežo aizdevumu likmju slīdēšanu zem nulles. Turklāt jaunie līgumi ar bankām pamatā paredz, ka negatīvo starpbanku likmju ietekme (piemēram, negatīvās trīs vai sešu mēnešu Euribor likmes, kas vēl pirms 10 gadiem nebija iedomājams fenomens) apstājas pie nulles. Kopumā gan tas nav nekas unikāls, jo bankas līdz ar situācijas izmaiņām arī daudzviet citur mēģina aizsargāt savu peļņu.

Arī negatīvie depozīti

Jānorāda, ka nosakot ļoti zemas vai pat negatīvas likmes, centrālās bankas cer, ka komercbankas būs spiestas doties ienesīguma meklējumos un sāks aktīvāk izsniegt kredītus. Tāpat ļoti zemām procentu likmēm vajadzētu nozīmēt lētāka finansējuma pieejamību un to, ka vieglāk elpot ir arī daudziem iepriekšējiem aizdevumu ņēmējiem. Vēlams blakusefekts negatīvām likmēm mēdz būt arī lētāka vietējā valūta. Tāpat šāda situācija bijusi viens no akciju tirgus izaugsmes balstiem – uz zemo likmju fona nauda, cerot uz pievilcīgāku atdevi, plūdusi to virzienā.

Šādos laikos gan risks ir, ka sarūk banku peļņa, ko tradicionāli veido noguldījumu un aizņēmumu likmju starpība. Viens variants, protams, ir sākt par noguldījumiem vai naudu kontā piemērot negatīvas likmes arī klientiem, kas attiecīgi pēdējā laikā arī bieži vien tiek darīts. Arī tas var būt papildu apstāklis, kas biznesiem un mājsaimniecībām liet tērēt, ja tie negrib vērot to, kā to nauda kontā palēnām dilst.

Katrā ziņā visai strauji gaist agrākas banku “tabu” par naudas iekasēšanu no depozītiem vai skaidras naudas kontā. Saprotams, ka negatīvu likmju laikos komercbankas joprojām daļā gadījumu vēl baidās šīs izmaksas pārvelt uz klientiem, jo tad tie vienkārši labāk izvēlēsies naudu turēt zeķē (vai seifos). Milzīga skaidras naudas izņemšana no bankām, piemēram, to pašu negatīvo likmju iespaidā, arī nozīmētu, ka pasliktinātos to spēja izsniegt kredītus. Arī tas būtu pretrunā ar centrālo banku monetārās politikas pašreizējo jēgu. Daudzviet gan skaidras naudas izņemšana lielos apmēros sāk būt visai apgrūtināta un saistīties ar papildu izmaksām. Katrā ziņā, ja atņem šādu alternatīvu un skaidra nauda tiek izskausta, tad nekur nav teikts, ka līdzekļiem kontā netiek piemērota tāda negatīva likme, kādu vien vajag.

Piemēram, Vācijas lielās bankas Deutsche Bank un Commerzbank kopš pagājušā gada to jaunajiem klientiem, kas šajās finanšu iestādes grib turēt lielas summas, piemēro 0,5% lielu gada likmi šai naudai. Tas ir visai daudz. Bankas norāda, ka tām ir grūti absorbēt ECB negatīvo likmju politiku – jo vairāk depozītus tās piesaista, jo vairāk naudu tām ir jānopako ECB pie jau minētās -0,5% likmes. WSJ piebilst, ka tādējādi pat vērojama tāda ļoti netipiska situācija, kad bankas cenšas izvairīties no depozītu piesaistīšanas.

Zināma loma šajā esot arī pandēmijai, kas pamatā nozīmējusi, ka Rietumvalstu iedzīvotāju uzkrājumi, esot ierobežotām iespējām tērēt, bet ieņēmumiem uz valdību stimulu fona bieži nemainoties, šāvušies debesīs. Rezultātā popularitāti gūstot, piemēram, platformas, kas ļauj patērētājiem Eiropā salīdzināt depozītu likmes un pāriet pie bankām, kas no klientiem par to depozītiem neiekasē pārlieku lielas summas vai pat maksā nelielus procentus. Jānorāda, ka vācieši ir lieli krājēji. Par aptuveni trešo daļu no visiem mājsaimniecību depozītiem eirozonā atbildīga tieši Vācija. Pagājušogad šīs valsts depozītu apjoms pieauga par 6% līdz 2,55 triljoniem eiro. Savukārt 10 gadu laikā tas ir palēcies par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt vēstīts par vienu no modernākajiem finansējuma veidiem, kas kļūst arvien populārāks arī Latvijā - pūļa finansējums.

Lai arī platformas piedāvā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, nekustamo īpašumu projektu attīstībai un citām iecerēm ātrāk un ērtāk kā tradicionālajās finanšu iestādēs, nereti viens no šāda veida aizdevumu mīnusiem ir šķietami augstā procentu likme. Šajā rakstā analizēsim reālu nekustamā īpašuma projekta finansēšanas gadījumu EstateGuru platformā, lai atbildētu uz jautājumu - cik maksā pūļa finansējums?

Situācijas raksturojums. Aizņēmējs piesaista finansējumu platformā, lai veiktu nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu - daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, ar mērķi atmaksāt aizdevumu no dzīvokļu pārdošanas vai saistību refinansēšanas bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") izsniegusi gandrīz 2,5 reizes vairāk aizdevumu nekā iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu tā sauktajās "miera laika" programmās izsniegto aizdevumu apmērs audzis par trešdaļu, bet Covid-19 krīzes laikā ieviestā programma apgrozāmajiem līdzekļiem sasniegusi tādu pašu apmēru, kā visas "miera laika" programmas.

"Kopumā mēs esam turpat 2,5 reizes vairāk aizdevumu izsnieguši," teica Bērziņš, norādot, ka tādējādi Latvijā uzņēmējdarbība nav apstājusies.

Tāpat viņš minēja, ja krīzes sākuma periodā "Altum" vairāk saņēma pieteikumus īstermiņa projektiem, tad 2020.gada beigās bija arī daudz aizdevumu pieteikumu ilgtermiņa projektiem.

Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka aizdevumu atteikuma procents pandēmijas laikā ir līdzīgs tam, kāds tas bija "miera laikā", proti, tie ir apmēram 40-45%. Tostarp biežākie atteikuma iemesli ir neticība tam, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu, pieteikuma neatbilstība attiecīgās programmas nosacījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2019.gadā banku sektora kopējā peļņa bija 83,935 miljoni eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 24,318 miljardi eiro, kas ir par 8,4% jeb 1,893 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Zaudējumi pērn piecām bankām  

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas,...

Noguldījumos bankas 2020.gada beigās bija piesaistījušas 20,519 miljardus eiro, kas ir par 10,1% jeb 1,877 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2019.gada beigām palielinājies par 19,1% jeb 2,677 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 16,669 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 12,8% jeb 965,647 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 8,534 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 17,4% jeb 826,822 miljoniem eiro, sasniedzot 5,589 miljardus eiro.

Savukārt banku sektora kopējais kredītportfelis 2020.gada beigās bija 19,707 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 334,996 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs 2020.gada beigās veidoja 17,08 miljardus eiro, kas ir par 1,9% jeb 326,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,23 miljardus eiro, kas ir par 0,5% jeb 23,676 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 5,65 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 5,5% jeb 330,243 miljoniem eiro.

FKTK dati arī liecina, ka banku sektorā pieaugusi tirgus koncentrācija. Piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2020.gada beigās bija 88,37% (2019.gada beigās - 86,03%), kredītos - 90,08% (89,23%), bet noguldījumos - 89,97% (88,07%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Eleving Group pusgadā nopelnījis 7,8 miljonus eiro

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "Eleving Group" (iepriekš - "Mogo Finance") neto peļņa pēc valūtas kursa svārstību ietekmes sasniegusi 7,8 miljonus eiro (salīdzinājumam, 2020. gada sešos mēnešos – 3,8 miljonu eiro zaudējumi), informē uzņēmumā.

Visbūtiskāk rezultātus sekmēja stabils finansiālais sniegums, pusgada ieņēmumiem sasniedzot 71,8 miljonus eiro, un vēsturiski augstākais grupas konsolidētais izsniegto aizdevumu apjoms. Vairākos tirgos, piemēram, Rumānijā un Kenijā, grupa demonstrēja stabilu izaugsmi, izsniedzot rekordaugstu skaitu aizdevumu ceturkšņa griezumā.

Fitch Ratings apstiprinājis Eleving Group ilgtermiņa kredītreitingu "B-' līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, vienlaikus atceļot reitinga uzraudzību. Vērtējums atspoguļo Eleving Group paveikto attiecībā uz relatīvo aizņēmumu samazinājumu pret pašu kapitālu, kā arī iespējamo 100 miljonu eiroobligāciju pārfinansēšanu, kuru beigu termiņš ir 2022. gada jūlijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Sun Finance kopējais aizdevumu apjoms sasniedz miljardu eiro

Db.lv, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” kopējais aizdevumu apjoms kopš darbības sākuma sasniedzis miljardu eiro.

Starptautiskajai aizdevumu platformai izdevies sasniegt šo atzīmi, uzsākot darbību vien pirms četriem gadiem.

Kopš “Sun Finance” dibināšanas 2017. gada janvārī uzņēmums katru gadu ievērojami kāpinājis savu izsniegto aizdevumu apjomu. 2017. gads tika noslēgts ar izsniegtiem 35 miljoniem eiro, bet 2018. gadā apjoms tika pat trīskāršots - līdz 130 miljoniem eiro.

Izaugsme turpinājās arī 2019. gadā, kad iepriekšējā gada rezultāts tika pārspēts vairāk kā divas reizes, sasniedzot 290 miljonus eiro, un 2020. gadā, kad par spīti Covid-19 pandēmijas radītājiem izaicinājumiem “Sun Finance” kopējo aizdevumu apjoms bija jau 300 miljoni eiro.

Šogad “Sun Finance” turpina savu aktīvo izaugsmi, gada pirmajos sešos mēnešos izsniedzot 220 miljonus eiro, kas bija pietiekami, lai jūlijā sasniegtu arī kopējo miljarda eiro atzīmi kopš uzņēmuma nodibināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei

Jānis Šķupelis, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija lielus izaicinājumus sagādājusi arī nebanku nozarei. Tās laikā biznesam īsā laika periodā nācies pārdzīvot un pielāgoties pārmaiņām, kādas parasti vērojamas vien vairākos gados, stāsta 4finance vadītājs Latvijā un Zviedrijā Gvido Endlers.

Viņš piebilst – šī pandēmija ir tik daudz ko mainījusi, ka pagātnē neatgriezīsimies vairs nekad.

Fragments no intervijas

Kā biznesam ir veicies pandēmijas laikā?

2020. gads, protams, bija ļoti interesants. Katru esošā gada mēnesi mēs mēģinām salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem un meklēt likumsakarības. 2020. gadā izmaiņas nenovērojām janvārī un februārī. Šie mēneši bija līdzīgi decembrim, kas tradicionāli šajā biznesā ir labāks mēnesis. Nekas neliecināja par to, ka kaut kas var notikt ar apjomiem – tie bija stabili. Pirmās indikācijas pārmaiņām bija martā, kad aizdevumos izsniegtais apjoms samazinājās. Var domāt, ka šādos brīžos kā pandēmijas laikā pieprasījums pēc aizdevumiem augs un nebanku nozare tos arī attiecīgi izsniegs ar kādu lielāku regularitāti. Tā īstenībā nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SME Finance piesaista 120 miljonus eiro

Db.lv, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmums “SME Finance” no Apvienotās Karalistes (UK) alternatīvās īpašuma pārvaldības uzņēmuma ir piesaistījis 120 miljonus eiro investīciju, informē uzņēmumā.

Ar investēto līdzekļu palīdzību uzņēmums plāno šogad palielināt aizdevumu portfeli līdz 200 miljoniem eiro.

“Esam kļuvuši par pirmo sektora pārstāvi Baltijas valstīs, kurā ir investējis šis UK fonds. Kopā ar pārējiem piesaistītajiem līdzekļiem šī investīcija ļaus vēl vairāk palielināt “SME Finance” un “SME Bank” ekosistēmas finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī paplašināt pakalpojumu spektru. Tāpēc plānojam, ka mūsu aizdevumu portfelis šogad pieaugs vēl par trešdaļu – no pašreizējiem 160 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro,” saka “SME Finance” ģenerāldirektors Mindaugs Mikalajūns.

Tikai šajā gadā organizācijas aizdevumu portfelis ir izaudzis par 70% no 94 milj. līdz 160 miljoniem eiro. Kā apgalvo M. Mikalajūns, straujo pieaugumu nodrošinājusi izveidotā unikālā “SME Finance” ekosistēma, kas piedāvā ātrus un individuāli pielāgotus risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu sektoram, kuram līdz šim bija gana sarežģīti saņemt nepieciešamo finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.

Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.

Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.

"No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru