Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

“Kad es 2008. gadā ņēmu šo aizdevumu, es nekad nespēju iedomāties, ka būs šāds scenārijs. To tā nedomāja arī banka,” teic minēta kredīta ņēmēja – biznesa konsultante no Lisabonas Paula Kristīna Santosa. Lielie ekonomiskie izaicinājumi nozīmējuši, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāīsteno ļoti sildoša - pat eksperimentāla monetārā politika, lai nepieļautu tautsaimniecības ieslīdēšanu grāvī. Tas nozīmējis gan kvantitatīvo mīkstināšanu (likviditātes drukāšanu), gan procentu likmju dzīšanu arvien zemāk.

Piemēram, eiro refinansēšanas likme šobrīd atrodas pie apaļas nulles, bet depozītu likme komercbankām ir negatīva un atrodas pie -0,5%.Visa rezultātā, piemēram, Lisabonas patērētāju tiesību grupa Deco rēķina, ka Portugālē šādu hipotekāro kredītu skaits ar negatīvu likmi 2019. gadā bija sasniedzis 30 tūkstošus. Savukārt šogad šis skaits esot vairāk nekā dubultojies un pārsniedzis 60 tūkstošu atzīmi.

Pievienotā likme mazāka par starpbanku likmes mīnusiem

Faktiski visās Eiropas valstīs aizdevu likmes mēdz “slīdēt”, un tās ir atkarīgas gan no bankas pievienotās likmes, gan no starpbanku likmes Euribor vērtības izmaiņām. Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā P. K. Santosa atklāj, ka tās bankas pievienotā likme ir 0,29%. Tai savukārt klāt tiek pieskaitīta trīs mēnešu Euribor likme, kas 2008. gadā atradusies 5% atzīmes tuvumā. Lieta tāda, ka šobrīd trīs mēnešu Euribor likme ir negatīva un atrodas pie -0,54% atzīmes. Santosas gadījumā sanāk, ka bankas pievienotā likme ir mazāka nekā Euribor negatīvās likmes ietekme – attiecīgi vienkārša matemātika diktē, ka arī visa kopējā aizdevumam likme ir negatīva. Portugāles valdības kontrolētā finanšu iestāde Caixa Geral de Depositos atklāj, ka aptuveni 12% no tās hipotekārajiem aizdevumiem šobrīd esot ar negatīvu likmi.

Pagājušogad šādu gadījumu skaits esot audzis uz pusi. Savukārt Banco klāstījusi, ka tā līdz šim saviem klientiem par privilēģiju tiem aizdot procentos samaksājusi aptuveni miljonu eiro. WSJ raksta, ka līdzīga aina sākusi pavērties arī Spānijā. Tiesa gan, tur tās valdība ar likumu noteikusi, ka aizdevumu likmes var sarukt vien līdz nullei, bet ne tālāk. “Šādā gadījumā klients nemaksās procentu maksājumus. Tiesa gan, nekādā gadījumā arī banka nemaksās tos aizņēmējam,” klāsta Spānijas aizdevējs Banco Bilbao Vizcaya Argentaria. Šajā ziņā, nosakot attiecīgu likumus, jau minētā Portugāle gājusi citu ceļu.

Arī Latvijas gadījumā, šķiet, par šādu situāciju, kad bankas par kredītiem pārskaita procentu maksājumus, aizdevumu ņēmēji var vien sapņot. Mūsu aizņemšanās noteikumi ir citādāki nekā vecajās Eiropas valstīs. Visupirms, mūsu gadījumā banku pievienotās likmes mēdz būt būtiski augstākas. Arī Latvijas likumi ierobežo aizdevumu likmju slīdēšanu zem nulles. Turklāt jaunie līgumi ar bankām pamatā paredz, ka negatīvo starpbanku likmju ietekme (piemēram, negatīvās trīs vai sešu mēnešu Euribor likmes, kas vēl pirms 10 gadiem nebija iedomājams fenomens) apstājas pie nulles. Kopumā gan tas nav nekas unikāls, jo bankas līdz ar situācijas izmaiņām arī daudzviet citur mēģina aizsargāt savu peļņu.

Arī negatīvie depozīti

Jānorāda, ka nosakot ļoti zemas vai pat negatīvas likmes, centrālās bankas cer, ka komercbankas būs spiestas doties ienesīguma meklējumos un sāks aktīvāk izsniegt kredītus. Tāpat ļoti zemām procentu likmēm vajadzētu nozīmēt lētāka finansējuma pieejamību un to, ka vieglāk elpot ir arī daudziem iepriekšējiem aizdevumu ņēmējiem. Vēlams blakusefekts negatīvām likmēm mēdz būt arī lētāka vietējā valūta. Tāpat šāda situācija bijusi viens no akciju tirgus izaugsmes balstiem – uz zemo likmju fona nauda, cerot uz pievilcīgāku atdevi, plūdusi to virzienā.

Šādos laikos gan risks ir, ka sarūk banku peļņa, ko tradicionāli veido noguldījumu un aizņēmumu likmju starpība. Viens variants, protams, ir sākt par noguldījumiem vai naudu kontā piemērot negatīvas likmes arī klientiem, kas attiecīgi pēdējā laikā arī bieži vien tiek darīts. Arī tas var būt papildu apstāklis, kas biznesiem un mājsaimniecībām liet tērēt, ja tie negrib vērot to, kā to nauda kontā palēnām dilst.

Katrā ziņā visai strauji gaist agrākas banku “tabu” par naudas iekasēšanu no depozītiem vai skaidras naudas kontā. Saprotams, ka negatīvu likmju laikos komercbankas joprojām daļā gadījumu vēl baidās šīs izmaksas pārvelt uz klientiem, jo tad tie vienkārši labāk izvēlēsies naudu turēt zeķē (vai seifos). Milzīga skaidras naudas izņemšana no bankām, piemēram, to pašu negatīvo likmju iespaidā, arī nozīmētu, ka pasliktinātos to spēja izsniegt kredītus. Arī tas būtu pretrunā ar centrālo banku monetārās politikas pašreizējo jēgu. Daudzviet gan skaidras naudas izņemšana lielos apmēros sāk būt visai apgrūtināta un saistīties ar papildu izmaksām. Katrā ziņā, ja atņem šādu alternatīvu un skaidra nauda tiek izskausta, tad nekur nav teikts, ka līdzekļiem kontā netiek piemērota tāda negatīva likme, kādu vien vajag.

Piemēram, Vācijas lielās bankas Deutsche Bank un Commerzbank kopš pagājušā gada to jaunajiem klientiem, kas šajās finanšu iestādes grib turēt lielas summas, piemēro 0,5% lielu gada likmi šai naudai. Tas ir visai daudz. Bankas norāda, ka tām ir grūti absorbēt ECB negatīvo likmju politiku – jo vairāk depozītus tās piesaista, jo vairāk naudu tām ir jānopako ECB pie jau minētās -0,5% likmes. WSJ piebilst, ka tādējādi pat vērojama tāda ļoti netipiska situācija, kad bankas cenšas izvairīties no depozītu piesaistīšanas.

Zināma loma šajā esot arī pandēmijai, kas pamatā nozīmējusi, ka Rietumvalstu iedzīvotāju uzkrājumi, esot ierobežotām iespējām tērēt, bet ieņēmumiem uz valdību stimulu fona bieži nemainoties, šāvušies debesīs. Rezultātā popularitāti gūstot, piemēram, platformas, kas ļauj patērētājiem Eiropā salīdzināt depozītu likmes un pāriet pie bankām, kas no klientiem par to depozītiem neiekasē pārlieku lielas summas vai pat maksā nelielus procentus. Jānorāda, ka vācieši ir lieli krājēji. Par aptuveni trešo daļu no visiem mājsaimniecību depozītiem eirozonā atbildīga tieši Vācija. Pagājušogad šīs valsts depozītu apjoms pieauga par 6% līdz 2,55 triljoniem eiro. Savukārt 10 gadu laikā tas ir palēcies par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") izsniegusi gandrīz 2,5 reizes vairāk aizdevumu nekā iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu tā sauktajās "miera laika" programmās izsniegto aizdevumu apmērs audzis par trešdaļu, bet Covid-19 krīzes laikā ieviestā programma apgrozāmajiem līdzekļiem sasniegusi tādu pašu apmēru, kā visas "miera laika" programmas.

"Kopumā mēs esam turpat 2,5 reizes vairāk aizdevumu izsnieguši," teica Bērziņš, norādot, ka tādējādi Latvijā uzņēmējdarbība nav apstājusies.

Tāpat viņš minēja, ja krīzes sākuma periodā "Altum" vairāk saņēma pieteikumus īstermiņa projektiem, tad 2020.gada beigās bija arī daudz aizdevumu pieteikumu ilgtermiņa projektiem.

Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka aizdevumu atteikuma procents pandēmijas laikā ir līdzīgs tam, kāds tas bija "miera laikā", proti, tie ir apmēram 40-45%. Tostarp biežākie atteikuma iemesli ir neticība tam, ka uzņēmums būs spējīgs atmaksāt aizdevumu, pieteikuma neatbilstība attiecīgās programmas nosacījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

2019.gadā banku sektora kopējā peļņa bija 83,935 miljoni eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 24,318 miljardi eiro, kas ir par 8,4% jeb 1,893 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 22,425 miljardus eiro.

Zaudējumi pērn piecām bankām  

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas,...

Noguldījumos bankas 2020.gada beigās bija piesaistījušas 20,519 miljardus eiro, kas ir par 10,1% jeb 1,877 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2019.gada beigām palielinājies par 19,1% jeb 2,677 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 16,669 miljardus eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 12,8% jeb 965,647 miljoniem eiro, gada beigās sasniedzot 8,534 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 17,4% jeb 826,822 miljoniem eiro, sasniedzot 5,589 miljardus eiro.

Savukārt banku sektora kopējais kredītportfelis 2020.gada beigās bija 19,707 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 334,996 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs 2020.gada beigās veidoja 17,08 miljardus eiro, kas ir par 1,9% jeb 326,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,23 miljardus eiro, kas ir par 0,5% jeb 23,676 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 5,65 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 5,5% jeb 330,243 miljoniem eiro.

FKTK dati arī liecina, ka banku sektorā pieaugusi tirgus koncentrācija. Piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2020.gada beigās bija 88,37% (2019.gada beigās - 86,03%), kredītos - 90,08% (89,23%), bet noguldījumos - 89,97% (88,07%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Lietuvas "PayRay" bankas kredītportfelis Latvijā un Lietuvā šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 52 miljonus eiro. Latvijā "PayRay" banku pārstāv 100% meitasuzņēmums SIA "PayRay", informē banka.

Papildus biznesa aizdevumiem, faktoringam, uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu un investīciju finansēšanas risinājumiem, "PayRay" banka šogad gan Latvijā, gan Lietuvā plāno sākt piedāvāt arī līzinga pakalpojumus.

"PayRay" bankas uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis pērn palielinājās piecas reizes – no 3,1 miljona eiro līdz 15,39 miljoniem eiro. Privāto klientu depozītu portfelis, ko banka sāka veidot tikai 2020. gada decembrī, ir sasniedzis 6,09 miljonus eiro (depozīta noguldījumus "PayRay" banka piedāvā Lietuvā un Vācijā ar Raisin.com platformas starpniecību).

Savukārt bankas faktoringa portfelis 2020. gada beigās sasniedza 22,13 miljonus eiro. 2020. gadā kopumā "PayRay" banka finansēja vairāk nekā 59,3 tūkstošus klientu, vidējai finansējuma summai sasniedzot 2761 eiro uz vienu klientu. Klientu vidējais finansēšanas termiņš bija 49 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa otrdien par gandrīz 75% - no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro - samazināja "Rietumu bankai" noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tiesa otrdien nav sniegusi plašākus argumentus par soda apmēra samazināšanu, norādot, ka rakstiskais spriedums tiks nosūtīts iesaistītajām pusēm.

Tiesā pavēstīja, ka Parīzes prokuratūra apelācijās tiesā lūdza piemērot "Rietumu bankai" 60 miljonu sodu, savukārt "Rietumu bankas" bijušajam prezidentam Aleksandram Pankovam bija lūgts piemērot divus gadus nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu 50 000 eiro apmērā.

Tiesa samazināja no četriem uz diviem gadiem Pankovam iepriekš piespriesto nosacīto cietumsodu, kā arī piemēroja viņam 150 000 eiro naudas sodu.

Apelācijas tiesa arī apstiprināja, ka bankai liegts darboties Francijā piecus gadus.

Kā vēsta portāls "moneyvox.fr", visiem atbildētājiem solidāri jāatmaksā Francijas valstij radītie zaudējumi 10 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

DelfinGroup apgrozījums pērn 24 miljoni eiro

Db.lv, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup nerevidētais konsolidētais apgrozījums 2020. gada 12 mēnešos bija 23.6 milj. eiro, kredītportfelis sasniedza 34 milj. eiro, un EBITDA pieauga līdz 9.5 milj. eiro.

Koncerna 2020. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 8%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 9%. Konsolidētā EBITDA gada laikā kāpusi par 8%.

“Neskatoties uz situāciju saistībā ar COVID 19, uzņēmumam 2020.gadā izdevās sasniegt stabilus izaugsmes rādītājus. Lai arī bijām spiesti strādāt augstas nenoteiktības apstākļos, tomēr, pateicoties komandas profesionalitātei, mums izdevās veiksmīgi organizēt naudas plūsmu un pārvaldīt kredītriskus, saglabājot pelnītspēju. Ieguvām neatsveramu attālinātā darba pieredzi un jaunas darba iemaņas, strādājot ārkārtas situācijā, kas ļaus palielināt komandas darba efektivitāti arī nākotnē. Uzņēmuma darbinieki veiksmīgi adaptējās jaunajiem apstākļiem, saglabājot fokusu uz augstu klientu servisa nodrošināšanu, ātri reaģējot un pilnveidojot produktu piedāvājumu atbilstoši jaunajai situācijai,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 142,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23,9% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar zaudējumiem kopumā 8,9 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.decembrī bija 23,491 miljards eiro, kas ir par 8% jeb 1,732 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,758 miljardi eiro.

Pagājušā gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,216 miljardi eiro, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,124 miljardus eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 92,3 miljoni eiro, kas ir par 35,6% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 151,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 19,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.novembrī bija 23,151 miljards eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,82 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,331 miljards eiro.

Novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,402 miljardi eiro, kas ir par 4,6% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,267 miljardus eiro, kas ir par 4,3% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 135,2 miljoni eiro, kas ir par 24,5% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 17 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% mazāk nekā 2020.gada janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 31.janvārī bija 23,517 miljardi eiro, kas ir par 10,7% jeb 2,277 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,24 miljardi eiro.

Šogad janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,958 miljardi eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,84 miljardus eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 117,9 miljoni eiro, kas ir par 17,9% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 14,878 miljardi eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 13,795 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,083 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2020.gada janvāra beigām ir palielinājies par 14,9%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audis par 25,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektoram raksturīga augsta kapitalizācija, Covid-19 ietekmē peļņa nedaudz sarukusi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Kopumā 2020. gadā KKS sektors Latvijā strādāja ar peļņu, tomēr tā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājusies par 16%, jo Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā lejupslīde noteica visu pamatdarbības ienākumu veidu sarukumu.

Latvijā 2020. gada nogalē darbojās 34 KKS, to vidū pastāvēja augsta tirgus koncentrācija – piecas KKS veidoja 89% no kopējiem KKS aktīviem.

KKS resursu bāzi 2020. gada beigās 71% apmērā veidoja biedru noguldījumi, 89% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2019. gadu, noguldījumu apmērs ir samazinājies par 8% līdz ar naudas līdzekļu izņemšanu no KKS, jo to biedri lielā mērā pārstāv ekonomikas sektorus, piemēram, kravu pārvadājumi, kas ir būtiski cietuši no Covid-19 ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

PayRay sadarbosies ar Altum uzņēmumu kreditēšanā

Db.lv, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru