Finanses

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Jānis Goldbergs, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Par inovāciju uzskatāma arī mūsu vēlme kontrolēt pilnu klienta dzīves ciklu, proti, no aizdevuma izsniegšanas līdz pat tā atdošanai vai arī auto pārdošanai. Produkts izrādījās ārkārtīgi pieprasīts tirgū. Ar biznesa uzsākšanu bija uzminēts arī īstais brīdis, un bija skaidrs, ka līdzīga problēma ar nepietiekamu alternatīvu piedāvājumu banku finansējumam ir arī kaimiņvalstu tirgos. Jau nākamajā gadā tika dibinātas kompānijas pārējās divās Baltijas valstīs. 2014. gadā paplašinājām savu darbību Gruzijā, kas kļuva par pirmo apgūto eksporta tirgu ārpus Baltijas. Pēc tam izpletāmies Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šobrīd esam tikuši jau līdz Āfrikai. Jau ceturto gadu Eleving Group darbojas Kenijā un Ugandā. Tur biznesa specifika nedaudz atšķiras, jo finansējam pilnīgi jaunu motociklu un elektrisko motociklu iegādi. Tomēr pamatdoma ir tā pati, kas sākotnēji bija, uzsākot biznesu Latvijā, proti, padarīt mobilitāti pieejamu visām sabiedrības grupām. Turklāt Āfrikas gadījumā mēs varam teikt, ka šī biznesa koncepcija ir stiprināta arī ar produktīvās finansēšanas jēdzienu, kas nozīmē to, ka finansētie motocikli pēcāk tiek izmantoti ienākumu gūšanai un līdzdarbojas vietējo mazo biznesu attīstībā un pašnodarbināto labklājības veicināšanā. Āfrikā motocikls nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī ienākumu gūšanas instruments, jo lielākā daļa mūsu klientu šos transportlīdzekļus, kas vidēji maksā 1000 eiro, izmanto taksometra pakalpojumu nodrošināšanā, ēdienu piegādē un preču pārvadāšanā. Iznākumā mēs esam tie, kas tieši un netieši nodrošina iespēju strādāt un veicina uzņēmējdarbības vides attīstību.

Šobrīd kāds ir uzņēmuma izmērs - gan ģeogrāfiski, gan finansiāli?

Šobrīd strādājam trīs kontinentos, un mūsu aizdevumu portfelis jau krietni pārsniedz 300 miljonus eiro, par ko mums pašiem ir liels prieks. Pēdējos septiņos gados esam uzrādījuši aptuveni 30% neto portfeļa izaugsmi, kas sasniegta ne tikai ar pārdomātu pamata biznesa attīstības stratēģiju, bet arī pārņemot citas kompānijas un pievienojot tās savam portfelim. Pateicoties tam, 2020. un 2021. gadā Financial Times iekļāva mūs TOP 1000 Eiropas straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Neraugoties uz plašo ģeogrāfisko tvērumu, mēs esam izteikts Baltijas uzņēmums, jo visa centrālā vadība, viedo tehnoloģiju izstrāde un produktu testēšana notiek Rīgā un Viļņā. Līdz ar to visa intelektuālā kapacitāte ir koncentrēta šeit.

Lai aizdotu naudu, ir vajadzīga nauda. Kādi ir galvenie finansēšanas avoti kopš pirmsākumiem? Kas ir galvenais avots kapitāla piesaistes struktūrā?

Sākšu ar to, ka cenšamies dažādi diversificēt savu darbību gan no portfeļa, gan no risku viedokļa. Ja kādā no 16 valstīm notiek kaut kas negaidīts, pārējās varēs līdzsvarot šo pārsteigumu un kompensēt īstermiņā radušās grūtības. Līdzīga pieeja ir arī aizņemšanās struktūrā. Proti, mums nepatīk būt pilnībā atkarīgiem no viena vai tikai dažiem finansējuma piesaistes avotiem. Tas nozīmē, ka cenšamies aizņemties diversificēti, uz dažādiem termiņiem, uz dažādiem nosacījumiem un dažādām procentu likmēm. Patlaban mūsu lielākā aizņēmumu sadaļa ir mūsu eiroobligācijas – 150 miljoni eiro. Tās ir emitētas Vācijā un listētas Frankfurtes fondu biržā. Tās veido nedaudz vairāk kā pusi no kompānijas aizņēmumiem. Tāpat mums ir vietējo obligāciju emisijas kā Latvijā, tā Kenijā. Latvijā runājam par 30 miljonu eiro obligāciju laidienu, bet Kenijā - par 13 miljonu eiro vērtu parādzīmju laidienu. Pirmās obligācijas izlaidām 2014. gadā, un šajā obligāciju tirgū esam turpat 10 gadus. Vēl esam aktīvi arī Mintos platformā, kas ir Eiropā lielākā savstarpējās aizņemšanās platforma, ar kuru sadarbojamies kopš 2015. gada. Princips ir tāds, ka mēs platformā izvietojam aizdevumus, ko izsniedzam saviem klientiem, un platformas investori var investēt šajos aizdevumos un pelnīt kopā ar mums. No mūsu skatupunkta tas ir tieši tāds pats aizņemšanās veids kā aizņemšanās ar obligācijām, tikai tāda kā miniversija. Mintos aizdevumi mūsu portfelī šā gada jūnija beigās veidoja 70 miljonus eiro, kas ir būtiska sadaļa. Tāpat mēs strādājam arī ar bankām, tomēr tas nav mūsu primārais aizņemšanās avots. Šos aizņēmumus Eleving Group izmanto tad, kad kvalificējamies tiem, un tie, protams, ir lētāki līdzekļi. Arī banku aizņēmumi mums dod iespēju diversificēt mūsu aizņēmumu portfeli.

Jau sacījāt, ka pirmā obligāciju emisija notika 2014. gadā. Uzņēmums tobrīd bija ļoti jauns. Vai pirmā obligāciju emisija bija lielākais izaicinājums, ja runājam par jūsu emisijām kopumā? Visi saka, ka pirmā reize esot vissarežģītākā.

Lai gan uzņēmums bija noslēdzis tikai otro darbības gadu, bija viegli parādīt, ka uzņēmums ir pelnītspējīgs. To parādīja divu gadu darbības rezultāti. Tobrīd obligāciju emisijai Latvijā bija nodokļu priekšrocības, un šo pirmo emisiju mēs izmantojām kā akcionāru daļas pārfinansēšanas līdzekli. Protams, piedalījās jauni obligacionāri, bet pašai emisijai bija vairāk tehnisks raksturs, jo lielākā daļa emisijas investoru bija jau mūsu esošie aizdevēji no pirmsākumiem. 2014. gads bija gads, kad tika dibinātas kompānijas gan Baltijā, gan Gruzijā, un bija skaidrs, ka uzņēmums kļūs par globālu kompāniju, proti, ka kapitāla nepieciešamība būs krietni lielāka par Latvijā pieejamo. Šī pirmā emisija patiesībā bija solis ceļā uz Eiropas kapitāla tirgiem. Tādēļ arī gribu uzsvērt, ka uzņēmuma galvenais mērķis jau pirmsākumos bija eiroobligācijas. Pirmo eiroobligāciju emitējām 2018. gadā – tātad tas notika aptuveni četrus gadus vēlāk. Lūk, šajā gadījumā patiešām var runāt par nopietniem izaicinājumiem Eleving Group kā emitentam. Pirmkārt vispār bija tikai daži uzņēmumi, kas bija devušies uz Eiropu pēc kapitāla. Pieredzes šeit Latvijā praktiski nebija. Lielākais izaicinājums bija tas, ka Eiropas investori praktiski neko nezina par Baltiju un Baltijas uzņēmumiem. Viņiem nav priekšstata par mūsu vadību, par uzņēmumu. Tas nekas, ka šiem vadītājiem ir ļoti laba reputācija Baltijā un viņi ir zināmi, bet ārpus valsts robežām nevienam pat nav nojausmas, kas tie tādi ir! Līdz ar to lielākais izaicinājums mums tolaik bija pārdot stāstu Eiropas investoriem par mūsu uzņēmumu, kas turklāt tobrīd vairs nebija nekāds mazais, lokālais bizness. Galvenais jautājums vai izaicinājums bija pārliecināt investorus, ka uzņēmuma cilvēki deg par biznesu, ka to labi saprot, ka šai idejai apakšā ir efektīvs biznesa modelis ar pārbaudītu stratēģiju un ka ir vērts aizdot naudu tālākai attīstībai. Šī investoru izglītošana un pārliecināšana prasīja no mums pamatīgu gatavošanos un laiku. Divu nedēļu garumā teju katru dienu tikāmies ar potenciālajiem ieguldītājiem, apceļojot teju visu Eiropu un citkārt organizējot par vairākas tikšanās dažādās valstīs vienā dienā. Galu galā šis intensīvais darbs atmaksājās, un mēs spējām sekmīgi izdot savas eiroobligācijas un uzsākt veiksmīgas attiecības ar investoriem, tās turpinās vēl šodien.

Varat salīdzināt mūsu Baltijas NASDAQ biržu tobrīd, 2014. gadā, un šobrīd?

Tās ir divas radikāli atšķirīgas biržas. 2014. gadā, apmeklējot Nasdaq Baltic interneta vietni, radās iespaids, ka šeit nekas īsti nenotiek. Publicējām savus pirmos ziņojumus kā emitents un redzējām, ka aktivitāte kopumā ir ļoti zema. Jauni paziņojumi parādījās reti. Šobrīd paziņojumi par jaunām obligāciju emisijām jau ir gandrīz ikdiena. Tāpat ir redzams, ka arī akciju pirmreizējā un otrreizējā piedāvājumā ir aktivitāte. Akciju emisijās mēs neesam piedalījušies, bet esam to vērojuši. Ir liels prieks redzēt arī mazākus privātus uzņēmumus ar nelielu kapitāla nepieciešamību, kas izmēģina savus spēkus un veicina kapitāla tirgus dinamiku. Nav liela māksla emitēt milzīga valsts uzņēmuma obligācijas vai akcijas, bet nelielam privātam uzņēmumam runāt ar mazajiem investoriem - tas ir izaicinājums. Prieks, ka tas notiek! Protams, Latvijas tirgus vēl joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, bet uzņemtais virziens ir pareizs. Mēs esam ceļa sākumā.

Vai varat mērogot Baltijas biržas iespējas un tās pašas Frankfurtes biržas iespējas? Pie kādas nepieciešamības ir vērts orientēties uz Eiropu un lielāku kapitāla tirgu?

Baltijā pilnīgi normāli ir emitēt obligācijas 5 līdz 10 miljonu vērtībā. Tas arī redzams no pēdējām emisijām. Par Frankfurti runājot, tad bez vajadzības pēc 50 miljoniem eiro tur nav ko darīt, jo investori pie mazākām summām nemaz nebūs ieinteresēti skatīties uz šādu emisiju. Cēlonis ir obligāciju likviditāte otrreizējā tirgū, un pie mazām emisijām šis rādītājs ir zems. Saliekot kopā 5 miljonu emisiju Baltijas biržā un 50 miljonu emisiju Frankfurtes biržā, varam intuitīvi saprast arī aptuveno mērogu - tas ir 1:10.

Obligācijas Baltijā parādās ar saistošākiem peļņas procentiem nekā Eiropā. Kāds ir skaidrojums?

Tas ir arī mūsu novērojums, ka emitenti Baltijā piedāvā labākas kuponu likmes nekā līdzīgas kvalitātes uzņēmumi Eiropā. Eiropā augstāka ienākuma obligāciju ienesīgums sākas ar 5% līdz 6% atdevi, tad Baltijā šis ienesīguma līmenis ir 8-13% robežās. Iemesli ir dažādi, pirmkārt kapitāla pieejamība šeit ir neliela. Ja raugās no uzņēmumu puses, bankas nekreditē tik aktīvi kā citos tirgos. Konkurence pēc kapitāla ir lielāka, un uzņēmumiem nākas par naudu piemaksāt. Eiropā drīzāk kapitāls konkurē par uzņēmumu, un tas nospiež naudas cenu uz leju. Latvijā ir otrādi - uzņēmumi konkurē par kapitālu. Arī Frankfurtē var novērot tendenci vai vēlmi pēc papildu prēmijas, ja runa ir par Baltijas emitentu. Ejot vairāk uz austrumiem, Rietumeiropas investori sagaida augstāku kapitāla atdevi. Ir jau šie riski, kurus ņem vērā. Ir ģeopolitiskie riski, kā arī mūsu ekonomikas kopumā nav tik spēcīgas kā rietumu valstīm. Rezultātā investoriem, kuriem vienlaikus ir interese par augstas kvalitātes uzņēmumiem un labu atdevi, Baltijas tirgus ir interesantāks. Atdeve pret risku tuvākajā nākotnē Baltijas tirgū būs krietni labāka, nekā tas būs Eiropā. Investoriem Baltijā tā ir labā ziņa. Mums kā emitentam atliek cerība, ka konkurence ar kapitālu palielināsies un atdeves skaitļi normalizēsies un pietuvosies vidējiem Eiropas rādītājiem.

Signet Bank specializējas obligāciju emisiju apkalpošanā. Vai arī Eleving Group izmantoja tieši šīs bankas pakalpojumus? Vai banka palīdzēja arī ar eiroobligācijām? Raksturojiet, lūdzu, sadarbību!

Signet Bank ir bijis mūsu partneris gandrīz visās obligāciju emisijās. Pirmais solis uz Frankfurti nebija kopā ar Signet, jo tobrīd banka tikai būvēja savu parāda kapitāla tirgus komandu. Savukārt pēc pirmās emisijas Frankfurtē, kad notika atkārtotas emisijas un pārfinansēšana, tad Signet jau piedalījās. Viņi mums ir ļoti būtisks partneris arī šobrīd, jo banka nosedz Baltijas reģionu. Proti, bankai ir plašs un dziļš izglītoto investoru loks, un tas ir nozīmīgi. Viņu klienti ļoti labprāt investē vērtspapīros. Bankas klientu kapitāla tirgus komandai ir labi kontakti ar Latvijas lielākajiem institucionālajiem investoriem. Līdz ar to Signet Bank ir partneris jebkurā mūsu obligāciju emisijā. Viņi bija mūsu vienīgais partneris, kad pārfinansējām mūsu Latvijas obligācijas 30 miljonu eiro apmērā 2021. gadā, un viņi bija viens no partneriem, kas nosedza Baltijas reģionu, kad mēs pārfinansējām eiroobligācijas. Protams, šajā gadījumā līdzdarbojās vēl virkne banku, kas nosedza Lielbritānijas tirgu, Centrāleiropas reģionu, Skandināviju u.c. Mēs esam pārauguši vidējo Baltijas emitenta līmeni un varam jau no malas pateikt, ka Signet Bank uz tirgu ir atnesis ļoti labas kvalitātes emisijas, kas ir tieši piemērotas Latvijas un Baltijas tirgum.

Pēc pirmās emisijas vai visas nākamās emisijas ir vienkāršas, bez jauniem izaicinājumiem, vai tomēr ir lietas, par ko pastāstīt?

Principā tā jau ir, ka pēc darbības uzsākšanas biržā tā kļūst par uzņēmuma organisku funkciju. Nākamās emisijas un pārfinansēšana tomēr prasa zināmu aktivitāti un koncentrēšanos tieši tajā brīdī. Ļoti aktīvi iesaistās finanšu un juridiskās komandas, kā arī komunikācijas cilvēki. Emisijas apstākļos tiek darbināts lielāks resurss, bet skaidrs, ka tas neprasa tik lielu piepūli un gatavošanos kā pirmais darbiņš. Izaicinājumi slēpjas tikai nākamajos soļos, proti, pārkāpjot kādu kapitāla robežu, piemēram, mums tas bija došanās uz Frankfurtes biržu. Bijām jau četrus gadus dzīvojušies pa Baltijas kapitāla tirgu, un, lai arī pieredze bija un zināšanas tāpat, Frankfurte sagādāja pamatīgus izaicinājumus. Nākamais solis bija pārfinansēt 50 miljonu eiro eiroobligācijas, kuras emitējām 2018. gadā, un veikt lielāku emisiju, piesaistot vēl papildu 100 miljonus eiro 2021. gadā. Investoru loks, kas piedalās šādos lielākos laidienos, ir cits, un mums nācās sadarboties ar lielu ASV investīciju banku. Katru reizi, kad mēs kā uzņēmums dodamies nākamajā pakāpē, ir jauns izaicinājums. Pats process, protams, mūs nebaida, un šobrīd ir redzams, ka obligācijas emitējam katru otro gadu un daudz ko spējam izdarīt ar mazāku piepūli nekā pirmajās reizēs.

Ja salīdzinām dažādus finansēšanas instrumentus, tad galvenais kritērijs ir aizņēmuma procenti vai arī kādi citi parametri, kurus ievērojat, izvēloties instrumentu?

Katram instrumentam ir papildu nianses. Ja runājam par banku aizdevumiem, tad, protams, tie ir salīdzinoši lētāki par pārējiem instrumentiem, bet no tiem izriet daudz stingrākas prasības, un banka vēlas, lai ķīla vai nodrošinājums pret aizdevumu būtu ar lielāku attiecību. Proti, ķīla tiks prasīta lielāka. Arī ziņošanas kārtība bankai ir ar lielāku birokrātijas devu, prasīs no uzņēmuma vairāk atskaišu. Otrā pusē ir tādas aizdevumu platformas kā Mintos. Tur ir lielāks elastīgums. Arī Mintos platformā ir prasība būt atvērtiem pret investoriem un ziņot par rezultātiem un finanšu rādītājiem. Arī Mintos ir ķīlu līgumi, tomēr sadarbība ir daudz elastīgāka. Mēs varam gan ātri piesaistīt aizdevumu, gan arī to ātri atmaksāt bez nekādiem zaudējumiem vai soda nosacījumiem. Mēs varam piesaistīt aizdevumu līdz pat 90% no pašu izsniegtā aizdevuma. Līdz ar to piesaistītais apjoms pret nosacīto ķīlu ir daudz labvēlīgāks mums kā emitentam. Protams, par šo brīvību ir arī lielāka cena. Mintos investori sagaida augstākus procentu maksājumus, un investīcija šeit nes augstāku atdevi. Obligācijas ir kaut kur pa vidu starp banku un platformu. Arī obligācijas var būt gan nodrošinātas, gan nenodrošinātas. Vienām kupona likme ir zemāka, otrām - augstāka. Mēs redzam, ka arī citi uzņēmumi kombinē aizdevumus, piemēram, daļu naudas aizņemas bankā, bet trūkstošo piesaista ar obligācijām. Tas izteikti ir nekustamo īpašumu attīstītāju vidū.

Kādi ir Eleving Group plāni tuvākajā nākotnē?

Patlaban esam priecīgi par to valstu portfeli, kas mums šobrīd ir. Tuvākajā laikā ģeogrāfiska izaugsme netiek plānota, tomēr esošajos tirgos grasāmies palielināt piedāvājuma klāstu. Strauju, lēcienveidīgu izaugsmi šobrīd neplānojam, bet vairāk fokusēsimies uz esošo produktu pilnveidošanu un piedāvājuma diversifikāciju esošajos tirgos. Savukārt, runājot par obligāciju emisijām, mēs šogad plānojam piedāvāt jaunu eiroobligāciju, kas gan būs mazākā laidienā nekā iepriekšējā – 2021. gadā, bet pēc sava rakstura būs ļoti līdzīga, ar listēšanos gan Frankfurtes, gan Baltijas biržās. Šo obligāciju mēs plānojam piedāvāt arī mūsu esošajiem Latvijas obligāciju investoriem. Jau minēju, ka mums ir 30 miljonu Latvijas obligācija, kurai dzēšanas termiņš būs nākamā gada marts. Šī gada rudenī mēs gribam piedāvāt iespēju Latvijas investoriem samainīt savas Latvijas obligācijas pret eiroobligācijām un palikt ar savām finansēm mūsu kompānijā. Kādēļ? Mēs ceram, ka līdzšinējā sadarbība būs bijusi ienesīga, turklāt ienesīgums eiroobligācijās būs lielāks nekā pašreizējās Latvijas obligācijās. Šī jaunā obligācija būs primāri tendēta uz esošo obligacionāru pārfinansēšanu un noturēšanu. Procesa gaitā mēs ceram piesaistīt arī jaunu kapitālu, kas tālāk tiks investēts mūsu aizdevumu portfelī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Eleving Group deviņu mēnešu periodu noslēdz ar 11% neto portfeļa pieaugumu un koriģēto EBITDA 58,5 miljonu eiro apmērā

Sadarbības materiāls, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pārņems finanšu pakalpojumu sniedzēju EC Finance Group

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group sešos mēnešos sasniedz 13,6 miljonu eiro peļņu

Db.lv, 10.08.2023

Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics (no kreisās) un Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pirmajā ceturksnī saglabā stabilu rentabilitāti

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group ir paziņojis neauditētus rezultātus par šā gada pirmo ceturksni. Tā ietvaros Grupa uzrādīja stabilus finanšu rādītājus - ieņēmumi sasniedza 44,7 miljonus eiro, bet neto portfelis - 290,3 miljonus eiro.

Grupa ir turpinājusi diversificēt savu saimniecisko darbību un uzturēt sabalansētu ieņēmumu plūsmu visos trīs tās pamatdarbības virzienos. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 2023. gada 1. ceturkšņa ieņēmumos veidoja 12,7 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2022. gada pirmajos trīs mēnešos, bet par 5,0% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Tikmēr finanšu un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 17,0 milj. eiro, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2022. gada pirmajā ceturksnī un par 2,1 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt patēriņa finansēšanas segmenta ieņēmumi pārskata perioda ieņēmumos veidoja 13,2 milj. eiro, kas ir par 26,0% mazāk nekā 2022. gada gadu iepriekš, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - nemainīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv, 23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

APF Holdings iesniedz IPO prospektu izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā

Db.lv, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group piesaista 7 miljonus dolāru biznesa attīstībai Kenijā

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju grupa “Eleving Group” ir piesaistījusi 7 miljonus dolāru no Verdant Capital Hybrid Fund, lai veicinātu transportlīdzekļu finansēšanas biznesu un ilgtspējīgas mobilitātes produktu ieviešanu Kenijā.

Abas puses ir parakstījušas divu līmeņu ieguldījuma līgumu, kas sastāv no subordinētā un augstākā ranga nodrošinātā aizdevuma līgumiem. Kā norāda kompānijā, piesaistītās investīcijas saņems Grupas meitasuzņēmums Mogo Auto Limited (Mogo Kenija) un ar tām ir plānots paplašināt uzņēmuma transportlīdzekļu finansēšanas portfeli.

“Mogo Kenija vietējiem uzņēmējiem piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu mobilitātes jomā – elektriskos motociklus jeb e-bodas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju līdz šim bija teju nepieejami ierobežoto finansējuma iespēju dēļ. Šobrīd mazie uzņēmēji, izmantojot Mogo produktu, bauda lētākas ekspluatācijas un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas palielina viņu ienākumu līmeni no uzņēmējdarbības veikšanas. Turklāt elektrisko motociklu finansēšana veicina CO2 emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētās, kur joprojām dominē ar iekšdedzes dzinēju darbināmi transportlīdzekļi. E-bodu tirgus pagaidām ir neliels, taču mēs sagaidām, ka šogad notiks būtiskas pārmaiņas, un līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties aptuveni 1000-3000 e-bodu. Mēs zinām, ka nākotnē mobilitāte būs elektriska, un kopā ar Verdant Capital mēs speram pirmos soļus, lai veicinātu šo pāreju Kenijā,” par piesaistītajām investīcijām teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, saņēmis Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, kura ietvaros uzņēmums, izpildot atbalsta saņemšanas nosacījumus, saņems 2 miljonus eiro savu attīstības plānu finansēšanai.

APF šobrīd īsteno savu sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering) un minētais LAD finansējums būtiski uzlabo APF investīciju plānu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.

Lai arī LAD lēmums palielina APF vērtību, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu papildinot ar 2 miljoniem eiro, APF valde ir pieņēmusi lēmumu nemainīt IPO piedāvātās akcijas cenu, kas paliks 6.81 eiro par akciju. LAD finansējuma lēmums pozitīvi maina APF nākotnes attīstības plānu finanšu modeli, taču IPO Prospekts mainīts netiks.

“LAD lēmums APF un tā akcionāriem rada jaunu, būtisku vērtību, jo tie ir 2 miljoni eiro, kas uzņēmumam nebūs jāfinansē uzņemoties nākotnes saistības. Tāpat šāds lēmums visām iesaistītājām pusēm – akcionāriem, bankām, darbiniekiem un partneriem – dod papildu pārliecību par uzņēmuma pārvaldības atbilstību augstākajām prasībām,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alūksnes putnu fermas IPO mērķis ir saražoto olu daudzumu palielināt par 60%

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru