"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.