Pēc septiņiem gadiem Luminor valdē Kerli Vares ir nolēmusi ar šī gada 30. decembri atstāt banku un Luminor bankas Latvijas filiāles vadītājas un privātpersonu apkalpošanas vadītājas pienākumus.

Kerli Vares ir bijusi Luminor valdes locekle kopš bankas dibināšanas 2017. gadā un vadījusi Luminor bankas Latvijas filiāli un privātpersonu apkalpošanas jomu. Viņai ir bijusi svarīga loma Luminor organizācijas un zīmola veidošanā, kā arī vadot bankas privātpersonu segmenta biznesa attīstību.

"Tas ir bijis gods un unikāla iespēja būt daļai no Luminor un tās izaugsmes jau kopš pirmās bankas radīšanas dienas. Esmu lepna par komandas ieguldīto darbu un progresu šajā laikā, kā arī pateicīga mūsu klientiem par uzticību. Tā kā Luminor ir ceļā uz izaugsmi klientu apmierinātības un skaita ziņā, kā arī kreditēšanas attīstībā, nolēmu, ka tagad būtu īstais laiks, lai iepazītu jaunus profesionālos izaicinājumus. Es noteikti turpināšu sekot Luminor attīstībai. Esmu pateicīga visiem Luminor kolēģiem, kuri pēdējos septiņus gadus ir padarījuši man tik īpašus," atzīst Kerli Vares.

Luminor banka 2024. gada ceturtā ceturkšņa finanšu pārskats ar provizoriskiem gada noslēguma rezultātiem uzrāda pieaugumu hipotekārajā kreditēšanā un noguldījumu apjomā, kā arī uzlabotu kredītportfeļa kvalitāti un augošu klientu apmierinātību aizvadītajā gadā, informē banka.

Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto ienākumi no komisijas maksām pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus šajā periodā saglabājot labu izmaksu disciplīnu. Izmaksu un ienākumu attiecības koeficients sasniedza 54,3%, savukārt bankas izlīdzinātā pašu kapitāla atdeve bija 11,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas un uzlaboja kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem kredītiem samazinoties līdz 1,8% no bruto aizdevumiem.

Bankas atjauninātais piedāvājums sekmēja privātpersonu aizdevumu pieaugumu par 2,9%, savukārt Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Luminor pabeidz savu pirmo beztermiņa papildu pirmā līmeņa obligāciju emisiju 150 miljonu eiro apmērā.

Emisijas darījums tika pabeigts 5. februārī. Investoru interese bija ļoti liela, saņemot pirkšanas rīkojumus no vairāk nekā 140 ieguldītājiem no 25 valstīm un kopējai pieprasījuma summai pārsniedzot 825 miljonus eiro.

Pirkšanas rīkojumu apjoms, kvalitāte un dažādība ļāva Luminor bankai emitēt vērtspapīrus ar 526 bāzes punktu uzcenojumu virs attiecīgā termiņa mijmaiņas likmēm, un noteikt kuponu 7,375% apmērā. Parādzīmēm bija labs pieprasījums no ieguldītājiem visā Eiropā, īpaši no Apvienotās Karalistes, Francijas un Beniluksa valstīm, Itālijas un citām Eiropas valstīm, kā arī no ieguldītājiem ASV un Āzijā.

“Esmu gandarīts par investoru izrādīto interesi par mūsu vērtspapīru emisiju. Investoru lielā atsaucība apliecina, ka ieguldījumu veikšana Baltijas valstīs un Luminor ir viņiem pievilcīga. Šo parādzīmju emisija paplašina mūsu finansējuma avotus, palielina mūsu kapitāla efektivitāti un turpina palielināt mūsu investoru bāzi,” saka Johanness Prokšs, Luminor bankas finanšu direktors.

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iegulda jaunā privātā kapitāla ieguldījumu fondā INVL Private Equity Fund II. Kopējais Luminor ieguldījums INVL Private Equity Fund II sasniedzis 18,35 miljonus eiro.

INVL Private Equity Fund II ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kura stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas, Polijas, Rumānijas un plašākas Eiropas Savienības reģionu vidējos uzņēmumos ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. "Invalda INVL Group komandas pieredze un līdz šim sasniegtie rezultāti investīciju jomā, kā arī vērtības attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem saskan ar Luminor pensiju fondu ilgtermiņa mērķiem. Ar šo ieguldījumu mēs veidojam papildu iespējas Baltijas uzņēmumiem finanšu kapitāla nodrošināšanā un palīdzam tiem sasniegt savus izvirzītos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Lauksaimniecības tehnikas līzinga apjoms 2024.gada trīs ceturkšņu laikā piedzīvojis kritumu par vidēji 50% salīdzinājumā ar līdzvērtīgu periodu 2023.gadā, informēja līzinga kompānijas "Luminor līzings" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Kompānijas vadītājs Raivo Bāle skaidro, ka lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, tā ir īpaši neaizsargāta pret dabas katastrofām. Graudkopji pēdējos gados piedzīvo arvien "ekstrēmākus apstākļus", tostarp sausumu, lielgraudu krusu, plūdus, kas atstāj kritiskas sekas uz saražoto apjomu un graudu kvalitāti kopumā.

Tāpat graudu cenu ietekmē arī pasaules mēroga notikumi, arī tādi kā kopējā produkcija gadā, patēriņš un pasaulē kopumā pieejamie graudu krājumi, norāda Bāle, skaidrojot, ka kviešu cena pašlaik ir zemā līmenī, tā ir tāda kā 2020.gadā, kad kviešu vidējā iepirkuma cena par tonnu bija līdz 200 eiro. Bāle piebilst, ka pēdējie divi gadi lauksaimniekiem ir bijuši smagi, kas mazinājis gan vēlmi, bet jo īpaši spējas, iegādāties jaunu tehniku lauku apstrādāšanai.

No 2. janvāra Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Šīs izmaiņas veicinās FNA turpmāko darbības vīziju, kas vērsta uz finanšu nozares attīstību un Latvijas konkurētspējas stiprināšanu.

Lauris Mencis FNA padomē darbojas kopš amata uzsākšanas kā AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs. Viņš turpinās sniegt savu ieguldījumu FNA attīstībā, balstoties uz ilggadējo pieredzi finanšu sektorā un pārliecinošajām vadītāja prasmēm: “Ļoti novērtēju asociācijas Padomes uzticēšanos un ceru turpināt jau labi iesāktās iniciatīvas, uzņemoties FNA padomes priekšsēdētāja amatu. Mūsu mērķis ir radīt dinamisku un inovatīvu vidi finanšu nozarē, kas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs turpināsim sadarbību ar visiem padomes locekļiem un partneriem, lai kopīgi sasniegtu mūsu ilgtermiņa mērķus un efektīvi pārstāvētu finanšu nozares intereses.”

"Luminor Bank" piešķīrusi aizdevumu 1,65 miljonu eiro apmērā Valkas novada kokapstrādes uzņēmumam SIA "Oši V", informēja bankas pārstāvji.

"Luminor Bank" pārstāvji skaidro, ka piešķirtais aizdevums ļaus uzņēmumam attīstīt jaunu darbības sfēru - granulu ražošanu, kā arī ļaus paplašināt eksporta tirgus un modernizēt darba procesā izmantoto tehniku.

"Oši V" valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Arturs Vaļģis norāda, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs "Oši V" turpināt izaugsmi un paplašināties - uzņēmums ir noslēdzis sadarbības līgumus ar vairākiem siltumapgādes uzņēmumiem un katlumājām Latvijā, kā arī tiks nodrošināts produkcijas eksports uz Zviedriju un Somiju.

"Oši V" galvenie darbības virzieni ir šķeldas un granulu ražošana, mežizstrāde, koksnes iegāde un tirdzniecība gan vietējā, gan eksporta tirgū.

No jauna izsniegto Luminor mājokļu kredītu skaits Latvijā ir palielinājies par 50%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina bankas šī gada trešā ceturkšņa rezultāti.

Eksperti norāda – sagaidāms, ka jauno mājokļu tirgū pieprasījums drīzumā varētu pārsniegt piedāvājumu.

“Novērojam, ka mājokļu kreditēšanas tirgus ir atguvies. Lai gan vairāk kā gadu Euribor likmes radīja negatīvu ietekmi uz tirgus attīstību, kopš vasaras novērojam pozitīvu tendenci. Kreditēšanas pieaugums var būt skaidrojams ne tikai ar augstās Euribor likmes pazemināšanos, kas līdz šim ir bijis būtisks šķērslis kredītņēmējiem, bet arī ar kopējā noskaņojuma uzlabošanos,” stāsta Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Bankas dati liecina, ka vidējā kreditēšanas summa arī pieaug – pārsniedzot 90 000 eiro. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts ap 100 000 eiro vērts mājoklis, un tas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielam mājoklim sērijveida ēkā. Vidējā cena sērijveida dzīvoklim ir 60 000 eiro, savukārt jaunajā projektā vidējā dzīvokļa cena ir virs 100 000 eiro.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 890 000 eiro apmērā metālapstrādes uzņēmumam HQ Chipper parts. Uzņēmums turpina savu attīstību, investējot energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumos savā ražotnē Bauskā.

“Prieks par uzņēmumu HQ Chipper parts, kas saskata attīstības un inovāciju nozīmīgumu un aizvien turpina uzlabot savu darbību, kā arī domā ilgtspējīgi. Uzņēmuma dinamiskā izaugsme un pastāvīgās investīcijas jaunās tehnoloģijās un energoefektivitātes risinājumos stiprina tā konkurētspēju un darbības jaudu, spējot saražot lielus apjomus ierobežotā laikā un piegādājot rezerves daļas starptautiskiem klientiem visā Eiropā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

HQ Chipper Parts kopš 2010. gada veiksmīgi darbojas metālapstrādes nozarē un specializējas koksnes smalcinātāju rezerves daļu ražošanā, remontā un atjaunošanā. Balstoties uz savu ilggadējo pieredzi, uzņēmums ir realizējis vairākus inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu jau esošo komponentu un agregātu darbību.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.

Luminor banka piešķīrusi papildus finansējumu jaunu projektu realizācijai 700 000 eiro apmērā metālrūpniecības uzņēmumam SIA X GROUP. Piešķirtais finansējums ļaus uzņēmumam nodrošināt nepārtrauktu darbību, iegādāties jaunas, specializētas iekārtas Baltijas tirgū un turpināt savu attīstību.

Līdz ar šo aizdevumu kopējais Luminor finansējums uzņēmumam sasniedzis jau teju 2 miljonus eiro.

X GROUP specializējas armatūras detaļu ražošanu, sniedzot pakalpojumus citiem metālrūpniecības uzņēmumiem. Uzņēmums spēj izstrādāt dažādas metāla konstrukcijas pēc pieprasījuma un apstrādāt desmit dažādus metāla armatūras veidus, piemēram, armatūras sietus, āķus, karkasus pāļiem un citas līdzīgas konstrukcijas, kā arī vākus, rādiusus un diametrus.

“Mēs esam apņēmušies turpināt augt un attīstīties, investējot modernās iekārtās – tā būs pirmā tāda veida iekārta Baltijas tirgū, un mēs plānojam nodrošināt pastāvīgu darbības efektivitāti. Sniegtais finansējums mums palīdzēs ne vien uzturēt nepārtrauktu darbību, bet arī ļaus izstrādāt jaunas armatūras konstrukcijas, kas palīdzēs paplašināt produktu klāstu un veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Jaunās griešanas un locīšanas iekārtas ļaus arī konsolidēt darbaspēku, ievērojami uzlabos ražošanas procesu precizitāti un ātrumu, samazinās elektriskos resursus un produktu defektu daudzumu, nodrošinot augstāku efektivitāti un ražotspēju,” norāda uzņēmuma SIA X GROUP valdes loceklis Jevgenijs Duboiskis.

Ar šodienu Luminor banka ir oficiāli uzsākusi zibmaksājumu jeb ātro maksājumu, kas izpildās nekavējoties, pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem Latvijā.

Tas nozīmē, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi var veikt un saņemt naudas pārskaitījumus reāllaikā visu diennakti jebkurā nedēļas dienā.

“Mūsu klienti ir ievērojuši, ka jau kādu laiku ne tikai bankas iekšējie maksājumi, bet arī starpbanku maksājumi Luminor tiek izpildīti ļoti ātri. Tāpēc priecājos paziņot, ka pēc pakāpeniska ieviešanas posma, ātrie maksājumi mūsu klientiem šobrīd ir pieejami pilnā apjomā,” stāsta Baiba Tētiņa, Luminor klientu apkalpošanas vadītāja Latvijā.

Lai veiktu zibmaksājumu, klientiem nav jāveic nekādas papildu darbības — ja saņēmēja banka atbalsta ātros maksājumus, pārskaitījums automātiski tiek izpildīts nekavējoties kā ātrais maksājums. Izejošo maksājumu limits ir pašlaik 15 000 eiro, bet ienākošiem maksājumiem limits ir 100 000 eiro, kā noteikts Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā. Šādi limiti attiecas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem. Citos gadījumos, piemēram, ja saņēmēja banka uz laiku vai vispār neatbalsta šādu iespēju — pārskaitījums automātiski tiek izpildīts kā standarta eiro maksājums.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,25 miljonu eiro apmērā būvniecības uzņēmumam SIA Apsa Būve, kas ļaus uzņēmumam noslēgt jaunās biroju ēkas būvniecības projektu Rīgā, Fridriha Candera ielā 9a, palielināt darba apjomus un nodrošināt darbības nepārtrauktību.

Apsa Būve ir plaša profila uzņēmums, kas Latvijā vairāk nekā 12 gadus nodarbojas ēku un citu būvniecības objektu izbūvē, sniedz arī citus būvniecības pakalpojumus, piemēram, teritoriju labiekārtošanu, bruģēšanu, energoefektivitātes nodrošināšanu, renovācijas, pārbūves darbus u.c. Starp uzņēmuma klientiem ir vairākas pašvaldības, valstiskās organizācijas, un līdzšinējā veiksmīgā pieredze, kā arī rekomendācijas ļauj attīstīt tālāku sadarbību ar pašvaldībām.

“Mūsu izaugsme turpinās, pieaug arī apgrozījums, līdz ar ko lēmums par plašāku sadarbību ar Luminor banku ir tikai loģisks solis tālākai attīstībai. Piešķirtie līdzekļi uzturēs naudas plūsmas nepārtrauktību, kā arī ļaus pabeigt darbus pie biroja ēkas, kurā plānots izbūvēt ofisa telpas grupas uzņēmumiem,” saka uzņēmuma Kaspars Riters, SIA Apsa Būve vadītājs.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpmākā gada laikā saņems 80 miljonus eiro lielu finansējumu no Luminor bankas elektroenerģijas pārvades tīkla infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijas energosistēmas drošumam.

Finansējums piešķirts virknei nozīmīgu infrastruktūras pastiprināšanas un atjaunošanas projektu atbilstoši SPRK apstiprinātajam Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam no 2025. līdz 2034. gadam. Saņemtais finansējums neietekmēs elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu.

"Lai varētu turpināt nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, turpmākajos desmit gados elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanā un attīstībā veiksim nozīmīgas investīcijas. Plānots atjaunot 330 kV un 110 kV elektropārvades tīklu, nomainot vairāk nekā 2500 elektropārvades līniju balstus un teju 60 transformatoru, kā arī plānojam 27 apakšstaciju pārbūvi. Luminor bankas finansējums sniegs iespēju īstenot daļu no Latvijas energodrošumam svarīgajiem pārvades sistēmas atjaunošanas projektiem," norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” oficiāli atklājis modernāko un lielāko dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centru Baltijas reģionā.

Jaunajā rūpnīcā ieguldīti aptuveni 18 miljoni eiro, un tajā darbosies modernākie mākslīgā intelekta risinājumi, kas var identificēt un šķirot 13 iepakojuma veidus, gandrīz dubultojot šķirošanas efektivitāti.

"Jaunais dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centrs iemieso mūsu apņemšanos atkritumu apsaimniekošanas kultūras attīstībā. Uzņēmuma turpmāko gadu mērķis ir palielināt tā efektivitātes rādītājus, veicinot “Ecoservice” straujāku attīstību Baltijas tirgū, un jaunais šķirošanas centrs ir būtisks pakāpiens šo mērķu sasniegšanā. Mēs ne tikai šķirojam atkritumus – mēs veidojam infrastruktūru, lai virzītu aprites ekonomiku kā Lietuvā, tā arī Baltijā, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni," sacīja “Ecoservice” izpilddirektore Jurgita Nacevičiene.

Bankām ir būtiska loma attiecībā pret uzņēmumu ietekmi uz vidi. Saskaņā ar jaunām prasībām, sākot no 2023. gada, uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas saņemt aizdevumus, bankām ir jāsniedz vairāk informācijas par savu ietekmi uz vidi nekā iepriekš.

Savukārt bankām ir jānovērtē uzņēmumu riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un jāsniedz ieteikumi, kā šos riskus mazināt.

Banku loma klimata risku mazināšanā

Klimata izmaiņas var ietekmēt uzņēmumu darbību, jo tās atstāj ietekmi gan uz ekonomiskajiem aspektiem, gan arī ražošanu un pārdošanu. Banku galvenais uzdevums ir identificēt klientus, kuri ir visneaizsargātākie pret šīm pārmaiņām, un atbalstīt tos klimata risku noturības paaugstināšanā. Lai to izdarītu, ir nepieciešami dati par klimata riskiem, piemēram, par nokrišņiem, plūdiem un augsnes kvalitāti.

Ja uzņēmumam ir stratēģija vides ietekmes samazināšanai jeb pārejas plāns un retrospektīvs ziņojums par tās īstenošanu, vai arī plāns izstrādāt šo stratēģiju noteiktā termiņā, tas būs spēcīgs arguments aizdevuma saņemšanai ar labākiem nosacījumiem. Šāds pārejas plāns vides ietekmes samazināšanai laika gaitā varētu kļūt par nākamo nozīmīgo uzņēmumu vides dokumentu aiz ilgtspējas vai vides politikas. Luminor 2025. gada beigās piedāvās pārejas plānu sagataves.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 12 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem Latvijas konteineru termināliem Baltic Container Terminal (BCT), kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, Daugavgrīvā.

Piešķirto atbalstu plānots izmantot uzņēmuma attīstības veicināšanai – apgrozāmā kapitāla finansēšanai, jaunu iekārtu iegādei un infrastruktūras attīstībai.

“Baltic Container Terminal ir būtiska loma ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas reģiona loģistikas jomā. Šis finansējums ir kā ieguldījums nozares attīstībā, kas arvien vairāk stiprinās reģiona konkurētspēju un veicinās jaunas izaugsmes iespējas. Uzņēmuma līdzšinējā attīstība un panākumi ir sasniegti, pateicoties ilglaicīgai pieredzei un profesionālai komandai. Uzņēmums ir pelnīti uzskatāms par līderi savā nozarē un visstraujāk augošāko konteineru termināli Baltijas valstīs, darbojoties katru dienu, visa gada garumā, 24 stundas diennaktī,” dalās Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Interese par mājokļiem reģionos ir – 26% cilvēku, kas nākamajos trīs gados plāno iegādāties jaunu mājokli, labprāt pirktu to kādā no Latvijas mazpilsētām vai lauku reģioniem, noskaidrots Luminor aptaujā.

Tomēr iegādāties dzīvokli vai privātmāju šādās vietās visbiežāk ir grūti, jo nākas saskarties ar dažādām problēmām, tostarp mazu piedāvājumu, novecojušiem mājokļiem un sliktu infrastruktūru. Lai gan sarežģījumu netrūkst, vienlaikus ir arī gana daudz ideju risinājumiem, ar kuru palīdzību, apvienojot valsts un privātā sektora spēkus, mājokļu kreditēšanu reģionos var uzlabot.

Galvenā problēma, kas padara mājokļu kreditēšanu reģionos sarežģītu, ir ekonomiskās problēmas. Zemāki ienākumi, augstāks bezdarba līmenis un ēnu ekonomikas izplatība daudziem iedzīvotājiem apgrūtina hipotekārajam kredītam nepieciešamo oficiālo ienākumu uzrādīšanu. Turklāt algu atšķirības Latvijas mērogā ir diezgan ievērojamas – pagājušajā gadā Rīgā vidējā alga (bruto) bija nedaudz virs 1700 eiro, tikmēr Latgalē – vien nepilni 1100 eiro. Bankām, izvērtējot kreditēšanas iespējas, jānodrošina tas, lai aizņēmēji spētu ne tikai atmaksāt kredītu, bet arī turpinātu savu dzīvi kvalitatīvi, un pie tik zemiem ienākumiem tas ir ļoti sarežģīti.

Rīgas brīvostas stividorkompānijas B Port un MT Osta, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus Mangaļsalā, saņem finansējumu no Luminor bankas noliktavu saimniecības paplašināšanai 6,1 miljonu eiro apmērā, lai turpinātu savu attīstību un kravu apjoma pieaugumu.

Pateicoties piešķirtajam finansējumam, izbūvētas jaunas noliktavas 23620 kv.m platībā.

SIA B Port un SIA MT Osta ir stividorkompānijas, kas koncentrējas uz vietējās izcelsmes kravām, sadarbojoties ar vadošajiem attiecīgo nozaru dalībniekiem. Galvenie kravu veidi, ar ko uzņēmumi darbojas, ir beramkravas – graudi, kokskaidu granulas, šķelda, kūdra, kā arī ģenerālkravas.

“Esam gandarīti par sadarbību ar šīm stividorkompānijām, palīdzot īstenot nozīmīgu attīstības projektu, kas stiprinās loģistikas un ostu sektoru. Mums ir svarīgi atbalstīt vietējos uzņēmumus, kas uzlabo mūsu ekonomiku, piedāvā risinājumus un attīstās, palielinot arī to konkurētspēju un kapacitāti,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.

Trešdaļa jeb 37% Latvijas mazo un vidējo (MVU) uzņēmumu 2025. gadā plāno attīstīt savu darbību, liecina Luminor bankas veiktais pētījums.

Uzņēmumi, kas neplāno attīstību, apgalvo, ka paplašināšanos kavē pieaugošās izmaksas un augstā inflācija, ģeopolitiskā situācija un papildu ieguldījumu trūkums.

Šogad veiktajā mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā tika secināts, ka arī Lietuvas uzņēmumi ir tikpat motivēti paplašināties – kaimiņvalstī to plāno 37%. Tikmēr Igaunijā situācija ir atšķirīga – paplašināšanos plāno vien 22% mazo un vidējo uzņēmumu.

“Ekonomikas attīstība ir ievirzījusies pozitīvākā gultnē un prognozes arī ir optimistiskas – reālās iedzīvotāju algas aug, kas pamazām veicina arī pirktspējas pieaugumu. Iespējams, ir uzņēmēji, kas joprojām gaida stabilāku ekonomisko situāciju, tomēr novērojam, ka kopumā noskaņojumu veicina arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšana. Lai gan Latvijā šī gada 3. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 1,6%, prognozes liecina, ka tuvākajā laikā tas pieaugs, tādējādi veidojas priekšnosacījumi tam, lai pavisam drīz mūsu valsts ekonomika attīstītos. Arī sarežģītie apstākļi eksporta tirgos nevar turpināties mūžīgi. Tāpēc pat tad, ja ir uzņēmumi, kam šobrīd ir sarežģītāki apstākļi un attīstība šobrīd nav prioritāte, ir pamats lūkoties nākotnē ar pozitīvu skatu,” norāda Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.