Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.
Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Īres cenu izaugsme stipri atpaliek
Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.
Paraugoties uz īres cenu dinamiku, redzams, ka 2010. gadā visas valstis sāk ar līdzvērtīgu cenu indeksu, raugoties pret vidējo 2015. gadā. Lietuvas un Igaunijas atkopšanās pēc 2008. gada krīzes notiek straujāk, un jau pēc 2015. gada abās valstīs īres tirgus attīstās daudz veselīgāk. Jāpiebilst, ka viens no faktoriem, iespējams, ir stipri atšķirīgā demogrāfiskā situācija pēc 2008. gada krīzes, kad no Latvijas izbrauca ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Proti, stipri tika samazināts pieprasījums, kas ierobežoja īres cenu pieaugumu. Otrs faktors ir demogrāfiskā politika, kas Igaunijā noveda pie pozitīva dabiskā pieauguma jau uzreiz pēc 2015. gada, savukārt Lietuvā nulles stāvoklis demogrāfijā tika sasniegts četrus gadus vēlāk.
Mājokļu tirgū cenu izaugsme lēnāka
Arī mājokļu tirgū ir novērojama līdzīga tendence. Proti, cenas aug, tomēr lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Pamatiemesls pēc ekspertu norādēm ir salīdzinoši mazākais jauno mājokļu īpatsvars, kas ienāk tirgū, un vidējo cenu sēdina padomju laika mājokļu tirdzniecība, kas caurmērā nedaudz pārsniedz inflāciju, tomēr nevar mēroties ar jauno mājokļu cenu izaugsmi, kas visās valstīs ir līdzvērtīga, ar nelielu piebildi, ka Latvijā lēto projektu ir mazliet vairāk nekā kaimiņzemēs. Šeit ir atkāpe arī par pirktspēju, kas kopš 2010. gada ir mainījusies par sliktu Latvijai. Proti, algu izaugsme notiek visās valstīs, bet kaimiņos caurmērā tā bijusi straujāka jau kopš 2015. gada, kas arī atspoguļojas mājokļu un īres tirgū. Igaunijas pēdējo pāris gadu finanšu problēmas arī skaidri parādās mājokļu un īres tirgus grafikos. Proti, Lietuva pēdējos pāris gados izaugsmes tempā apsteidz Igauniju. Lielos vilcienos visu var reducēt uz valstu ekonomikas motoru vai lielpilsētu attīstības tempiem un galvenajām tendencēm, un Rīga kopš 2012. gada ir zaudējusi 45 tūkstošus cilvēku. Jāpiebilst, ka Viļņa jau ir apsteigusi Latvijas galvaspilsētu pēc iedzīvotāju skaita, turklāt Lietuvā vēl ir Kauņa un Klaipēda. Tallinā iedzīvotāju skaits nesamazinās. Proti, cerības uz strauju mājokļu tirgus attīstību ir niecīgas, ja pilsēta zaudē iedzīvotājus un, iespējams, arī darba vietas, tas noteikti būtu jāpēta atsevišķi, jo līdzās ir Pierīgas reģions, kuru daudzi rīdzinieki izvēlas par jauno mājvietu.
Vai dzīve kā Vācijā?
Latvijas un kopumā arī Baltijas attīstības tendences šobrīd ir tuvākas Ungārijai un atšķiras no vecās Eiropas. Par paraugu grafikos Dienas Bizness izvēlējās Vācijas tirgu, kur īres cenu pieaugums kopš 2010. gada ir par 23% un mājokļu cenu izaugsme šajā pašā laikā - par 76%. Inflācijas vērtība šajā gadījumā ir kaut kur starp abiem lielumiem. Latvijā inflācija kopš 2010. gada 1. janvāra līdz šodienai veido 61%, un redzams, ka īres cenu indeksa pieaugums līdz 2024. gada beigām ir 56%. Proti, īres cenu izaugsme tieši atspoguļo inflācijas lielumu un praktiski neatšķiras. Savukārt mājokļu cenas Latvijā aug krietni straujāk, salīdzinot ar Vāciju – divas reizes vairāk, ja salīdzina izaugsmes tempus, proti, Latvijā – 148%, bet Vācijā -76% kopš 2010. gada. Arī šajā gadījumā pie vainas ir jaunu mājokļu būvniecības apsīkums pēc 2010. gada krīzes, un atkopšanās notiek ļoti lēni. Vairāku aptaujāto ekspertu viedoklis ir, ka Latvija šobrīd būvē nepietiekami, vēl aizvien padomju laika mājokļi ir nopietns jaunbūvju konkurents, kur galvenais iemesls ir iedzīvotāju pirktspēja un zemais algu līmenis. Patlaban cerības vieš vairākas valsts un pašvaldību mājokļu būves programmas, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu palielināt piedāvājumu zemo cenu segmentā, tostarp reģionos. Tajā pašā laikā Latvija uzkrāj novecojušu mājokļu daudzumu, kas ilgtermiņā var novest pie būvniecības buma attālinātā nākotnē, un tas savukārt nozīmē būvēt dārgāk pēkšņi augoša pieprasījuma dēļ.
VIEDOKLIS
Iespējams gūt lielāku atdevi no investīcijām īres mājokļos
Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs
Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējā desmitgadē īres tirgus Latvijā attīstījies samērā līdzsvaroti – lai arī īres cenas pieauga, iedzīvotāju ienākumu kāpums bija ievērojami straujāks. No 2014. līdz 2024. gadam vidējās algas Latvijā augušas divkārt, kamēr īres maksas palielinājās tikai par aptuveni ceturto daļu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu izmaiņām, iespējas īrēt mājokli Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojušās.Lai gan Euribor procentu likmes pēdējā laikā ir samazinājušās, tas nav novedis pie īres cenu samazinājuma. Tā rezultātā šobrīd var iegūt nedaudz lielāku atdevi no saviem ieguldījumiem īres mājokļos, jo īpašuma finansēšanas izmaksas ir samazinājušās, bet ienākumi no īres saglabājas nemainīgi. Tomēr šī ienākumu pieauguma dinamika nav būtiska, un pašreizējie tirgus apstākļi nerāda pazīmes, ka tuvākajā laikā varētu sekot ievērojams kāpums. Vienlaikus arī tirgus piedāvājuma puse saglabājas līdzsvarota, nozares dati liecina, ka Rīgā dzīvokļu skaits gan pirkšanai, gan īrei joprojām ir stabils. 2025. gada jūlijā vairāk nekā trešdaļa no visiem piedāvājumā esošajiem mājokļiem bija paredzēti īrei.