"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā un Lietuvā iegulda privātā kapitāla ieguldījumu fonda FlyCap jaunā, trešās paaudzes fondā. Kopējais Luminor ieguldījums FlyCap sasniedzis 9 miljonus eiro.

Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Fonds dod priekšroku videi draudzīgiem uzņēmumiem un projektiem, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un inovācijas.

“FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

"Luminor Bank" izsniegusi 1,07 miljonu eiro aizdevumu SIA "Tehniskā ortopēdija", lai tā paplašinātu medicīniskās diagnostikas pakalpojumu pieejamību, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Tehniskā ortopēdija" izmantos finansējumu, lai sāktu sniegt magnētiskās rezonanses diagnostikas pakalpojumu.

Kompānija iegādāsies "Philips" magnētiskās rezonanses iekārtu, kas būs aprīkota ar mākslīgā intelekta risinājumiem, uzlabojot diagnostikas ātrumu un kvalitāti. Šādas iekārtas ekspluatācijas laiks ir aptuveni 15 gadi. Tā tiks uzstādīta speciāli pielāgotās telpās Rīgā, Teikā, kur pirms tam paredzēti nelieli rekonstrukcijas darbi atbilstoši tehnoloģijas uzstādīšanas prasībām.

“Magnētiskā rezonanse ir kļuvusi par neatņemamu daļu ortopēdiskajā diagnostikā, taču Latvijā šādu izmeklējumu pieejamība joprojām ir nepietiekama. Ar sava diagnostikas centra izveidošanu, varam nodrošināt precīzus izmeklējums turpat, kur notiek ārstēšana – tas samazina pacientu gaidīšanas laiku un ļauj sniegt pilnvērtīgu aprūpi vienuviet. Luminor finansējums mums dod iespēju strādāt ar vienu no tehnoloģiski modernākajām MR iekārtām Latvijā, kas uzlabo gan attēlu kvalitāti, gan pašu diagnostikas procesu. Tas arī nozīmē, ka vairāk saslimšanu tiks atklātas agrīnā stadijā, laikā, kad tās vēl iespējams efektīvi ārstēt, un ilgtermiņā tas var būt izšķiroši daudzu pacientu dzīves kvalitātei un prognozēm,” uzsver Oskars Gainutdinovs, sertificēts ortopēds un traumatologs, Tehniskās ortopēdija vadītājs.

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Būvniecības un spectehnikas tirgu nosaka ne tikai uzņēmuma iekšējie resursi un kapacitāte, bet arī ārējie apstākļi – ekonomiskā vide, būvniecības sezonalitāte, publiskā iepirkuma dinamika un pieejamais finansējums.

Luminor novērojumi liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos būvtehnikas un spectehnikas segmentā redzams 13% reģistrāciju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgu lomu šajā kāpumā ieņem tehnikas nomas uzņēmumi, kas aktīvi papildina savus spectehnikas parkus un padara mūsdienīgu tehniku pieejamāku plašākam infrastruktūras un būvniecības projektu lokam.

Mūsdienās daudzi būvniecības uzņēmumi tehniku nomā, nevis iegādājas savā īpašumā. Tas ļauj saglabāt elastību un samazināt finanšu riskus laikā, kad tirgus situāciju ietekmē sezonalitāte, iepirkumu cikli un ekonomiskā nenoteiktība. Tirgus izaugsmi būtiski balsta vairāki liela mēroga infrastruktūras projekti, to vidū īpaši izceļas “Rail Baltica”, valsts autoceļu modernizācija un apjomīgi tiltu izbūves projekti Rīgā, Salacgrīvā un citviet Latvijā, kā arī dažādu stratēģisku objektu būvniecība.

Luminor banka piešķīrusi līzinga finansējumu 830 000 eiro apmērā mežsaimniecības uzņēmumam SIA Jubergs jaunu kokvedēju tehnikas iegādei.

Šī investīcija ļaus uzņēmumam turpināt attīstīt savu loģistikas kapacitāti un uzlabot pakalpojumu efektivitāti, vienlaikus saglabājot augstus darba kvalitātes un drošības standartus.

Jubergs ir mežsaimniecības nozares uzņēmums, kas specializējas kokmateriālu tirdzniecībā, mežizstrādē, kokapstrādē un transporta pakalpojumos. Uzņēmums kokmateriālus iegūst gan no pašu apsaimniekotām cirsmām, kuras tiek iegādātas no partneriem, gan iepērk tos no sadarbības partneriem, galvenokārt Jēkabpils reģionā, kur atrodas arī uzņēmuma kokmateriālu uzglabāšanas laukums.

Lai samazinātu remonta izmaksas un nodrošinātu nemainīgi augstu darba kvalitāti, Jubergs strādā ar tehniku, kuras vecums nepārsniedz piecus gadus. Pēc šī perioda tā tiek sistemātiski nomainīta, izmantojot līzinga risinājumus.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā mežsaimniecības uzņēmumam SIA Timbro. Finansējums ietver kredītlīniju un aizdevumu mežizstrādes tiesību un jaunu meža zemju iegādei, kā arī līzingu mežizstrādes tehnikas un transportlīdzekļu iegādei apaļkoku pārvadāšanai.

SIA Timbro aktīvi paplašina savu darbību, strauji audzis piegādātāju skaits un eksporta darījumu apjoms un pēdējā gada laikā tā ieņēmumi pieauguši piecas reizes līdz aptuveni 45 miljoniem eiro.

“Mežsaimniecības nozare ir viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm ar būtisku lomu reģionālajā attīstībā un eksportā. Timbro ir lielisks piemērs tam, kā mērķtiecīga izaugsme var iet roku rokā ar atbildīgu saimniekošanu. Ar piešķirto finansējumu mēs atbalstām uzņēmuma plānus paplašināt darbību, ieguldot jaunos meža īpašumos un modernā tehnikā, kas palīdzēs palielināt efektivitāti un konkurētspēju Eiropas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,814 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada astoņos mēnešos īstenoti kopumā 4496 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 7 814 373 eiro.

Tostarp konstatēti 2430 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 275 230 eiro. Tāpat konstatēti 1639 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 976 205 eiro, un 427 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 562 938 eiro.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 11 970 krāpšanas gadījumi par kopumā 8 198 700 eiro.

Tostarp šogad astoņos mēnešos ir izdevies novērst 3667 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 818 565 eiro, 7579 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 756 eiro un 724 citus krāpšanas gadījumus par 604 379 eiro.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1412 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 2 564 345 eiro.

Tostarp konstatēti 642 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 192 275 eiro. Tāpat konstatēti 604 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 182 526 eiro, un 166 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 189 544 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 4043 krāpšanas gadījumi par kopumā 2 289 284 eiro.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos ir izdevies novērst 1106 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 886 609 eiro, 2706 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 195 540 eiro un 231 citu krāpšanas gadījumu par 207 135 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

"Luminor Bank" piešķīrusi viena miljona eiro finansējumu Latvijā dibinātajam digitālā mārketinga uzņēmumam "Adaptive Media", informēja bankā.

Finansējums tiks izmantots kā kredītlīnija, lai uzlabotu uzņēmuma finansējuma struktūru un efektivitāti.

"Adaptive Media" palīdz patērētājiem visā pasaulē izvēlēties atbilstošākos pirkumus dažādās produktu kategorijās. Uzņēmuma nozīmīgākie stratēģiskie partneri ir "Google", "Microsoft" un "Amazon".

"Adaptive Media" izmanto meklētājprogrammas, piemēram, "Google" un "Bing", lai reklamētu klientu vietnes, iepriekš maksājot šīm platformām par reklāmu izvietojumiem, kas tiek rādīti meklēšanas rezultātu augšdaļā.

"Adaptive Media" valdes loceklis Nauris Skride norāda, ka reklāmas industrijā izmaksas ir tūlītējas, savukārt partneru norēķini parasti notiek ar ievērojamu nobīdi, kas liek uzņēmumam ieguldīt vairāk pašu līdzekļu, īpaši iepirkšanās sezonās, piemēram, Ziemassvētkos, Melnajā piektdienā un citos nozīmīgos pārdošanas pasākumos, kad meklējumu skaits palielinās un reklāmas izmaksas ievērojami pieaug.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 2,1 miljona eiro apmērā mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumam SIA Krauzers, lai atbalstītu uzņēmuma attīstību.

Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta jaunu kokmateriālu žāvēšanas kameru iegādei un tam nepieciešamās infrastruktūras pielāgošanai, uzglabāšanas laukumiem un noliktavām. Savukārt atlikušais finansējums tiks izmantots apgrozāmajiem līdzekļiem un kokvedēju autoparka atjaunošanai.

Investējot modernās žāvēšanas kamerās, SIA Krauzers spēs būtiski palielināt žāvētu zāģmateriālu ražošanas apjomu un samazināt nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus. Tādējādi nodrošinot augstākas pievienotās vērtības produktu, kas šobrīd ir īpaši pieprasīts realizācijas tirgos.

SIA Krauzers jau vairākus gadus uzrāda stabilu ražošanas apjomu pieaugumu, un līdz ar jaunajām žāvēšanas kamerām, uzņēmums prognozē, ka pilnībā spēs nodrošināt pieaugošo iekšējo pieprasījumu pēc kaltēšanas jaudas.