Zviedrija, kas savulaik pielika lielus pūliņus, lai pārietu uz bezskaidras naudas sabiedrību, tagad mudina cilvēkus turēt mājās skaidru naudu ārkārtas gadījumiem un pieprasa pārtikas veikaliem un aptiekām pieņemt maksājumus skaidrā naudā.

Daudzi zviedri jau gadiem ilgi nav pieskārušies banknotēm, un pavisam nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek pieņemta skaidra nauda. Zviedrijā cilvēki gandrīz par visu norēķinās ar karti vai izmantojot dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Pat vairums banku filiāļu vairs neapkalpo skaidras naudas iemaksas vai izņemšanu. Taču marta sākumā Zviedrijas centrālā banka ieteica mājsaimniecībām turēt skaidrā naudā 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.

Banka arī aicināja zviedrus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki maksāšanas līdzekļi, tostarp skaidra nauda, kredītkartes un interneta maksājumu pakalpojumi, "īslaicīgu traucējumu, krīzes vai, sliktākajā gadījumā, kara gadījumā".

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā diskusijā par nelegālo mākleru darbības ierobežošanu vēlreiz skaidri iezīmējās problēma, par kuru nozarē runājam jau sen, bet sabiedrībā – joprojām pārāk maz. Nekustamā īpašuma tirgu Latvijā mēs labprāt analizējam caur procentu likmēm, cenu svārstībām un pieprasījumu. Taču aiz šiem skaitļiem pastāv vēl kāda realitāte – pelēkā zona jeb ēnu ekonomika.

Tā izpaužas ļoti konkrēti – nereģistrētu starpnieku darbībā, komisijas maksās skaidrā naudā, darījumu summu mākslīgā samazināšanā. Un šī nav “neliela optimizācija”. Tā ir sistēmiska problēma, kas ilgtermiņā grauj gan tirgus kvalitāti, gan profesionālo vidi, gan valsts ekonomiku kopumā.

Patiesībā jautājums ir daudz fundamentālāks: kāpēc Latvijā joprojām pilnvērtīgi netiek atzīts, ka profesionāla nekustamā īpašuma aģenta darbs ir neatņemama darījuma sastāvdaļa? Šobrīd normatīvais regulējums rada paradoksālu situāciju. No vienas puses, aģenta komisija pie īpašuma iegādes var tikt uzskatīta par attaisnotu izdevumu. No otras puses, praksē Latvijā pircēji šo pakalpojumu izmanto salīdzinoši reti. Tikmēr pārdevēji – tie, kuri uzņemas būtiski lielāku risku – šādu iespēju faktiski nevar izmantot. Tas rada maldinošu priekšstatu, ka īpašuma pārdošana ir vienkāršs process, kurā profesionāla palīdzība nav nepieciešama. Taču realitāte ir pretēja.

Igaunijā stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu, preču vai pakalpojumu groza galīgo summu noapaļojot līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiek veikts skaidrā naudā.

Maksājot skaidrā naudā, joprojām iespējams norēķināties ar viena un divu centu monētām, taču šajās nominālvērtībās atlikums netiek dots un iepirkumu groza kopējā summa tiek noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiek noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem, - uz augšu.

Igaunijas centrālā banka pēdējo gadu laikā apgrozībā laidusi vidēji 40 tonnas viena un divu eiro centu nomināla monētas gadā, un maksājumos tiek izmantota tikai neliela daļa šo monētu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi, izmaksu un ieguvuma attiecību, turpmāka vismazāko nominālu eiro monētu kalšana nav saprātīga. Visbiežāk cilvēki viena un divu eiro centu monētas saņem veikalā kā atlikumu, bet paši reti tās izmanto maksājumiem, skaidro Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

No šodienas uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro, ir pienākums līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem nodrošināt klientiem iespēju pakalpojuma saņemšanas vai mazumtirdzniecības vietā veikt bezskaidras naudas maksājumu, paredz likums "Par nodokļiem un nodevām".

Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šogad februārī bezskaidrā naudā veica vidēji 78% maksājumu, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš.

Februārī sasniegts vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars. Skaidrās naudas maksājumi veidoja 22%.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par vienu procentpunktu - no 77% līdz 78%.

Viens iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 14,1 maksājumu, bet 2024.gada februārī tas bija 17,1 maksājums nedēļā.

Bezskaidrā naudā šogad februārī Latvijas iedzīvotāji vienā nedēļā veica vidēji 11 maksājumus, kamēr pērn februārī - vidēji 13,1 maksājumu.

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars šogad februārī Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 79%, kamēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sarucis līdz 21%, liecina jaunākais 2026. gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

Bezskaidrās naudas maksājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 95% un veidoja 1,1 triljonu eiro, kamēr bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 7%, sasniedzot 876 miljonus, informē Latvijas Bankā.

Latvijā 2024.gadā veikts 876 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1,1 triljona eiro apmērā, proti, vidēji dienā veikti 2,4 miljoni maksājumu trīs miljardu eiro apmērā.

Bezskaidrās naudas maksājumu skaita pieaugumu noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, taču straujo apjoma palielināšanos veicinājis viens no klientu kredīta pārvedumu veidiem - iekšbankas maksājumi -, kuros ietverts arī pakalpojums, ko bankas atsāka piedāvāt pēc ilgāka pārtraukuma, - "noguldījums uz nakti" juridiskajām personām. Šādi noguldījumi ļauj katru nakti noguldīt norēķinu kontos esošos naudas līdzekļus noguldījuma kontā, par to saņemot procentu maksājumus, bet nākamajā dienā nauda atgriežas norēķinu kontā un ir izmantojama ikdienas norēķinu vajadzībām.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Viesnīcu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" ("Reho") izbeigts maksātnespējas process, liecina informācija "Firmas.lv".

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu izbeigt "Reho" maksātnespējas procesu pieņēmusi 2024.gada 6.decembrī. Kompānijai maksātnespējas process izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2024.gada 6.decembrī kompānijai "Reho" bija VID administrēto nodokļu parāds 2,828 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa "Reho" pasludināja par maksātnespējīgu 2022.gada 1.decembrī.

"Reho" nenodrošināto kreditoru prasījumi bija pieteikti 5,116 miljonu eiro apmērā, liecina iepriekš Maksātnespējas reģistrā publicētais maksātnespējas procesa administratores paziņojums.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada 1.martā kompānijai tik ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 2022.gada 26.oktobrī Rīgas apgabaltiesa tiesiskās aizsardzības procesa lietu izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām. Rīgas pilsētas tiesa 2022.gada 1.decembrī pasludināja "Reho" par maksātnespējīgu.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas izmitināšanas pakalpojumi patlaban nav pietiekami sakārtoti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (ZZS), atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par antisanitāriem apstākļiem Prūšu ielas hostelī, kurā izmitināti gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušā nama iedzīvotāji.

Kalniņš uzsver, ka patlaban Latvijā izmitināšanas pakalpojumus faktiski var sniegt jebkurš bez reālas kvalitātes, drošības un caurspīdīguma kontroles. Situācija, kurā pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izmitina ģimenes ar bērniem vietā ar antisanitāriem apstākļiem, Kalniņa ieskatā nav tikai apkaunojoša, bet ir sistēmiska valsts un pašvaldības bezatbildība pret cilvēkiem, kā arī stāsts par nesakārtotu izmitināšanas tirgu.

Kalniņš uzskata, ka Latvijā gadiem ilgi pieļauta absurda situācija, jo vienai izmitināšanas nozares daļai - viesnīcām - ir jāizpilda ugunsdrošības, higiēnas, personāla apmācību, datu uzskaites un nodokļu prasības, kamēr paralēli var pastāvēt hosteļi, kopmītnes un pseidoizmitināšanas vietas, kas praktiski netiek uzraudzītas, bet sniedz to pašu pakalpojumu.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

ASV Naudas kaltuve pēdējo reizi pasūtījusi viena dolāra centa monētu sagataves pēc tam, kad februārī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka devis rīkojumu vairs neizgatavot tā dēvētās peniju monētas.

ASV Finanšu ministrija norādīja, ka pēdējā laikā viena centa monētu izgatavošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, un pērn tās palielinājās par 20%.

Aplēses liecina, ka mazākā nomināla monētu izgatavošanas izbeigšana tūlītēji ļaus ietaupīt 56 miljonus dolāru (49,5 miljoni eiro) materiālu izmaksās, atklāja kāda Finanšu ministrijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarota runāt ar medijiem.

Viena penija izgatavošanas izmaksas tuvojas četriem centiem. Ieceres atbalstītāji atteikties no centa monētām norāda, ka izmaksas ir lielas, taču maza nomināla monētas tiek salīdzinoši reti lietotas. Savukārt penija aizstāvji pauž pārliecību, ka monēta esot noderīga labdarības ziedojumu vākšanā, turklāt piecu dolāra centu monētas izmaksas ir vēl augstākas un sasniedz gandrīz 14 centus.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.