Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Jaunā Eiropas Savienības iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, uzskata SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norāda, ka pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas.

“Virziens uz mazāku iepakojuma atkritumu apjomu ir pareizs, taču mazajiem un vidējiem veikaliem tas nebūs tikai vides jautājums. Tas ietekmēs arī darba organizāciju, higiēnu, uzskaiti un izmaksas. Jo mazāks veikals, jo jūtamāka ir katra jauna prasība,” norāda R. Okmanis.

Pēc viņa teiktā, īpaši sarežģīta varētu būt praktiskā regulas ieviešana ikdienas tirdzniecībā. Ja pircēji arvien biežāk izmantos savus traukus vai atkārtoti lietojamu iepakojumu, tirgotājiem būs jāpielāgo klientu apkalpošanas procesi, jānodrošina higiēnas prasību ievērošana un jāapmāca personāls. “Ja pircējs nāk ar savu trauku, veikalam ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā to droši pieņemt, kā izvairīties no pārpratumiem pie svariem un kases, un kā darbiniekiem rīkoties nestandarta situācijās. Tas nozīmē instrukcijas, apmācību un laiku – tātad arī papildu izmaksas,” skaidro R. Okmanis.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.

Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Latvijā tirgotājiem šobrīd nav lielas intereses strauji attīstīties, intervijā pauda tirdzniecības centra "Spice" vadītāja Iveta Priedīte.

"Es noteikti piekrītu tam, ka tirgus ir piesātināts. Mans secinājums lielā mērā balstās uz to, ka tirgotājiem šobrīd nav lielas intereses strauji attīstīties," sacīja Priedīte.

Viņa piebilda, ka daži tirgotāji vēlas paplašināties, citi veic izmaiņas, taču situācija nav tāda kā, piemēram, 2011. gadā, kad gandrīz katru sezonu atvērās viens, divi vai pat trīs jauni veikali un attīstība bija ļoti strauja.

"Šobrīd viss notiek mēreni. Ja no tirgotājiem nav pieprasījuma pēc papildu telpām, arī tirdzniecības centriem īsti nav, kur attīstīties. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, zīmolu piedāvājums tirgū, manuprāt, ir pietiekami sabalansēts," sacīja Priedīte.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.

Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Organisko šķīdinātāju krāsu grupā 2024. gadā Latvija piegādāja tirgum 0,7% no visas pasaules eksporta.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika liecina, ka Latvija ir starp pasaules līderēm krāsu eksportā. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)

No pirmsākumiem līdz mūsdienām

Rūpnieciskai laku krāsu ražošanai Latvijā nav ļoti sena vēsture. Pirmās rūpnīcas Latvijas teritorijā tika izveidotas XIX gadsimta beigās, bet, salīdzinot ar citām nozarēm, tās bija visai nelielas.1932. gadā Latvijā strādāja 12 krāsu fabrikas, kas nodarbināja 223 darbiniekus. Tās eksportēja 1,6 tūkstošus tonnu gatavu krāsu, galvenokārt uz Igauniju, Somiju, Zviedriju un Lielbritāniju (Latviešu konversācijas vārdnīca, IX sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933, 17928. sleja). Lakas tika ražotas trijās rūpnīcās, kas nodarbināja 86 darbiniekus. Laku ražošanas apjoms bija nedaudz virs 100 tonnām gadā (Latviešu konversācijas vārdnīca, X sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933–1934, 19876. sleja). Tolaik lielākais krāsu ražotājs Latvijā bija Ķīmiskā fabrika Mārtiņš Kalniņš, kas 1939. gada saražoja 1,48 tūkstošus tonnu krāsu (Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 393. lpp.). Kalniņa rūpnīcas svarīgāka produkcija bija nevis krāsas, bet mazgāšanas līdzekļi.

Vai esam gatavi upurēt ilgtermiņa attīstību īstermiņa fiskālu ieguvumu vārdā?

Labāka uzņēmējdarbības vide, lielāki, ekonomiski jaudīgāki uzņēmumi arī ģenerē lielāku peļņu, kas ir būtiskākais investīciju avots un vēlāk kļūst par nozīmīgu avotu nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Viss ir ļoti vienkārši – lieliska, pievilcīga uzņēmējdarbības vide, politisko lēmumu pieņēmēju sapratne, kas rada vērtības un no kurienes valsts makā rodas nauda, un valsts budžetā būs nauda veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai, kultūrai, drošībai.

Tā ir aksioma, kas jāliek aiz auss ikvienam lēmumu pieņēmējam jebkurā līmenī. Ja kādam ir šaubas par šo sociālekonomiskās sistēmas aksiomu, atliek palūkoties uz pārējām Baltijas valstīm kaimiņos – Lietuvu un Igauniju. Jo lielāki un ekonomiski spēcīgāki uzņēmumi, jo tie ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgus darbaspēka nodokļus, bet arī to īpašnieki agrāk vai vēlāk no sava ieguldītā vēlēsies saņemt dividendes un attiecīgi arī maksās uzņēmuma ienākuma nodokli.

Pērnavā, Igaunijā, atvērts pirmais IKEA mazais veikals, kas atrodas tirdzniecības centrā Suve Keskus: 1500 m² plašajās telpās rodams īpaši atlasītu aptuveni 500 veidu preču klāsts tūlītējai iegādei, un pieejami arī plānošanas pakalpojumi, pasūtījumu saņemšanas vieta, kā arī zviedru uzkodu zona.

“Savas vīzijas – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem – vadīti, ieviešam šo jauno formātu Baltijas tirgū, lai labāk apmierinātu mūsu klientu vajadzības,” stāsta IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova. “Mazie IKEA veikali pircējiem nodrošina būtisku iepirkšanās pieredzi tuvāk dzīves, darba vai atpūtas vietai, padarot IKEA ierasto klāstu pieejamāku to teritoriju iedzīvotājiem, kur nav iespējams atvērt pilna izmēra veikalu."

Mazais jaunās koncepcijas veikals veidots kā vieta ieskatam IKEA klāstā – tas ietver ekspozīciju zāli ar iedvesmojošiem telpu iekārtojumiem, kas atspoguļo Pērnavas iedzīvotāju mājokļiem piemērotus risinājumus. Pircējiem pieejama arī tirdzniecības zāle ar aptuveni 500 veidu precēm, kuras iespējams iegādāties uzreiz.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.