Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Saistībā ar to, ka pagājušajā nedēļā Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība trešdien nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām.

Saskaņā ar valdības lēmumu uz mēnesi tiks slēgti divi pēdējie Lietuvas robežkontroles punkti uz robežas ar Baltkrieviju - Medininkos un Šalčininkos. Šie abi kontrolpunkti ir slēgti kopš svētdienas vakara, kad Lietuvā no Baltkrievijas kārtējo reizi ielidoja liels kontrabandas balonu skaits.

Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana būs pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība tiks ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām būs atļauts šķērsot robežu šajā vietā.

Izņēmums tiks attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Lai stiprinātu valsts drošību un uzlabotu valsts robežas apsardzības efektivitāti, ar 2025.gada 1.septembri trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā eta.gov.lv noteiktas ziņas par sevi, saviem radiniekiem (ja tādi ir) un ceļojuma mērķi.

Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2025.gada 3.aprīlī.

Personu loks, uz kurām attiecas šis pienākums, ir precīzi definēts Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā. Ziņas būs jāsniedz tiem ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņi un kuriem nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šis pienākums attiecas arī uz tiem, kas Latviju tikai šķērso tranzītā.

Vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā informācija jāiesniedz tiešsaistē vietnē eta.gov.lv. Plānots, ka vietne būs pieejama no 29.augusta vēla vakara. Pēc datu iesniegšanas tīmekļvietnē persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida.

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

“Amber Beverage Group” aicina Latvijas valdību un Eiropas institūcijas atbalstīt uzņēmumus, kas, paužot atbalstu Ukrainai, ir cietuši tiešus ekonomiskus zaudējumus par savu nostāju, informē uzņēmums.

Gandrīz četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Amber Beverage Group” turpina izjust sava atbalsta Ukrainai sekas. Proti, 2024. gadā Krievijas varas iestādes konfiscēja un pēc tam piesavinājās nozīmīgus stipro alkoholisko dzērienu aktīvus, kas iepriekš bija saistīti ar grupas finansēšanas līgumiem.

Saskaņā ar RIA Novosti un TASS ziņotajiem Krievijas valdības dekrētiem, Krievija apstiprināja divu lielu ražotāju – “Amber Talvis” spirta rūpnīcas un bijušās SPI-RVVK alkohola rūpnīcas – privatizāciju pēc Ģenerālprokuratūras uzsāktām tiesas darbībām. 2024. gada jūnijā “Amber Talvis”, kas ir viens no desmit lielākajiem rektificētā etilspirta (“Lux” un “Alfa” markas) ražotājiem Krievijā, tika arestēts. Mēnesi vēlāk apgabaltiesa lika konfiscēt aktīvus, kas augustā tika nodoti agresora valstij.

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.