Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.
Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.
"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.
Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.
"Vienīgais iemesls, kāpēc viņi šodien spēj apgādāt savus karavīrus, ir dzelzceļa izmantošana. Tieši tā Krievija karo, izmantojot dzelzceļu. Ja Baltijas valstis vēlas novērst iebrukumu, tad likvidējiet savus Krievijas sliežu platuma vilcienus. Atbrīvojieties no tiem," uzsvēra Smits.
Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.
Eksperts pauda sapratni par to, ka jaunā Eiropas platuma sliežu ceļa izbūve prasa tik ilgu laiku, tomēr uzsvēra, ka šāds sliežu ceļš Latvijai ir vajadzīgs daudzu iemeslu dēļ, ne tikai militāru.
"Lai integrētu ekonomiku, trim Baltijas valstu ekonomikām Eiropas platuma dzelzceļš paver daudz vairāk iespēju pārvietot preces citādi, nevis ar kuģiem. Jā, kuģniecība joprojām ir lētākais veids, kā pārvietot preces. Tomēr dzelzceļš noteikti būtu vairāk vajadzīgs militārā ziņā," sacīja Smits.
Jautāts par dažādajām Krievijas provokācijām Rietumos, eksperts piekrīt, ka to mērķis ir pārbaudīt, kāda ir NATO un alianses valstu reakcija - gan kolektīvi, gan individuāli.
"Domāju, ka tā ir zīme, ka Krievijai neizdodas sasniegt savus mērķus Ukrainā, tāpēc viņiem ir nepieciešams kaut kas cits, par ko runāt ar saviem cilvēkiem. Tas viss ir ļoti saistīts ar vietējo auditoriju. Kāds gan ir vēstījums, ko Kremlis var nosūtīt visai Krievijai? Viņi joprojām nav uzvarējuši Ukrainā. Viņi turpina apgalvot, ka uzvarēs, bet neuzvar. Viņiem ir vajadzīgs jauns naratīvs," uzskata Smits.
Krievijas mēģinājumos iebaidīt Rietumus ar saviem droniem eksperts redz zināmu pamatu, jo šobrīd Ukraina un Krievija ir divi pasaules lielākie eksperti bezpilota lidaparātu kara jomā.
"NATO vēl nav dronu kara eksperts. Iespējams, arī Ķīna zina daudz par bezpilota lidaparātu karadarbību, tomēr to neviens skaidri nezina, jo neesam neko redzējuši. Viņi to nav darījuši, bet, kamēr tu to nedari, tu neko neiemācies. Nekas nelīdzinās kaujai, kamēr neesat tajā bijuši, un tur pastāvīgi cīnās tikai Ukraina un Krievija," izteicās Smits.
