Eksperti

Workation: strādāt no jebkuras vietas pasaulē – privilēģija vai slēpts risks uzņēmumam?

Artūrs Radziviļčuks, BDO Latvia Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītājs,04.04.2025

Jaunākais izdevums

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

Pasaules Ekonomikas forums kā vienu no galvenajām tendencēm darba vidē izceļ ģeneratīvā mākslīgā intelekta lomu produktivitātes celšanā un digitālo darba vietu skaita pieaugumu. Šīs izmaiņas veicina attālinātā darba iespēju paplašināšanos un līdz ar to – arī “workation” programmas pieejamību. Arvien vairāk valstu un pilsētu apzinās šīs tendences potenciālu – piemēram, Norvēģija jau izmanto “workation” kā daļu no savas tūrisma stratēģijas. Tūrisma vietnē “Visit Norway” valsts tiek reklamēta kā piemērota attālinātam darbam, uzsverot, cik ērti un efektīvi iespējams strādāt Skandināvijas vidē. Kampaņās izmantots sauklis “Remote work is a global trend”, atspoguļojot darba paradumu maiņu visā pasaulē. Arī tādas valstis kā Portugāle, Spānija un Taizeme piedāvā īpašas vīzas digitālajiem nomadiem, mērķtiecīgi atbalstot šo mobilā darba veidu.

Arī Latvijā interese par “workation” sniegtajām iespējām strauji pieaug – gan no ārvalstu speciālistu, gan vietējo uzņēmumu puses. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra kopš 2022. gada īsteno programmu “Workation Riga”, aicinot ārvalstu uzņēmumus iepazīt galvaspilsētas investīciju vidi un sadarbības iespējas. Savukārt “Latvia Travel” izceļ Latvijas priekšrocības attālinātam darbam – ātru internetu, labiekārtotas kopstrādes telpas, pieejamu infrastruktūru un kultūras bagātību. Vienlaikus arī vietējie uzņēmumi arvien biežāk izskata iespēju piedāvāt darbiniekiem strādāt no ārvalstīm, gan individuāli, gan komandās, tādējādi veicinot elastību un darbinieku labsajūtu.

Tomēr, lai ieguvumi nekļūtu par riskiem, ir nepieciešama skaidra un strukturēta pieeja. "Lai ieviestā “workation” programma uzņēmumā būtu droša un jēgpilna, tā ir jāstrukturē un rūpīgi jāizplāno profesionāli, līdzīgi tāpat kā jebkurš cits uzņēmuma process," vērš uzmanību BDO Latvia Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītājs Artūrs Radziviļčuks. “Tas nozīmē izstrādāt skaidru ieviešanas un īstenošanas politiku, skaidri definētas atļautās valstis un darba organizācijas kārtību attālināti. Tikpat svarīgi ir nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – nodokļu, darba tiesību un datu aizsardzības jomā. Uzņēmumiem arī jāievēro IT drošības standarti, piemēram, VPN izmantošana, daudzfaktoru autentifikācija un ierobežota piekļuve sistēmām. Visbeidzot – darbiniekiem ir nepieciešams praktisks atbalsts gan pirms došanās “workation” programmā, gan tās laikā – sākot ar apdrošināšanu un beidzot ar palīdzību dokumentācijas sakārtošanā. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darbinieka atrašanās ārvalstīs, veicot darba pienākumus, var radīt nepatīkamas un negaidītas sekas darba devējam. Piemēram, radot pastāvīgo pārstāvniecību, kas nozīmētu, ka darbinieka ģenerēto uzņēmuma ienākumu daļa ārvalstīs ir apliekama ar UIN. Nemaz nerunājot par to, ka algas nodokļu nosacījumu līkloči var radīt papildu izmaksas un apgrūtinošas sekas gan uzņēmumam (nodokļu nomaksas pienākums, sodi, citas sankcijas), gan darbiniekam, piemēram, sociālo iemaksu kapitāla pārnešana uz Latviju no atrašanās valsts pēc nodokļu samaksas.”

BDO Latvia eksperti iesaka darba devējiem iekļaut attālinātā darba ārpus uzņēmuma mītnes valsts jautājumus iekšējās politikas dokumentos, skaidri nosakot, kurš un kādos apstākļos drīkst izmantot šo iespēju, kādi galamērķi ir pieļaujami, kā tiek organizēts darbs atkarībā no laika zonas un pieejamās infrastruktūras, kā arī, kādas ir katras puses atbildības. Būtiski ir arī novērtēt juridiskos, nodokļu un drošības aspektus atbilstoši katras valsts specifikai, kurā darbinieks plāno uzturēties. Īpaši jāuzmanās, ja darbinieks dodas uz valsti, kas ir ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas un ar kuru Latvijai nav parakstīta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Arī atrašanās citā valstī vairāk kā 183 dienas gadā rada lielus riskus – darbinieks var tikt atzīts par nodokļu rezidentu citā valstī papildus Latvijas nodokļu rezidences statusam. Tas savukārt radīs galvassāpes darba devējam – jo šādā gadījumā jāanalizē, kurā valstī ir maksājami algas nodokļi un kādi papildu dokumenti ir jāsagatavo iesniegšanai nodokļu iestādēs.

Attālinātais pārrobežas darbs var būt spēcīgs instruments darbinieku labbūtības veicināšanā un konkurētspējas stiprināšanā darba tirgū, taču tikai tad, ja tas tiek ieviests ar skaidru sistēmu un atbildīgu pieeju. BDO Latvia eksperti aicina uzņēmumus ne tikai izmantot elastīgo darba iespēju priekšrocības, bet arī laikus nodrošināt atbilstošu juridisko un praktisko ietvaru, kas ļauj strādāt jebkurā vietā pasaulē – droši, likumīgi un ar pievienoto vērtību gan darbiniekam, gan darba devējam.

Eksperti

Attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem, ne darbiniekiem

Natalija Boļšakova, Rietumu Bankas Darbības atbilstības kontroles pārvaldes vadītāja,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Pašlaik varam vērot, ka atgriešanās birojā notiek ASV, un šādas iniciatīvas no valsts pārvaldes puses ir arī Latvijā. Kā liela uzņēmuma darbības atbilstības kontroles vadītāja sekoju šīm pārmaiņām, no kurām ir atkarīgi uzņēmuma procesi un tā darbība. Uzskatu, ka notiekošais ir pilnīgi loģisks pavērsiens, jo pēdējie gadi ir atklājuši arī attālinātā darba negatīvās puses, kuras iepriekš netika novērtētas pieredzes trūkuma dēļ.

Neapšaubāmi, tehniski īstenot attālināto darbu vairs nav problēma. Pieredze rāda, ka attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem un institūcijām, ne pašiem darbiniekiem. Iemesli tam ir daudzi, minēšu vairākus.

Pirmkārt, ar attālināto darbu darbinieki paši sevi padara par “ražošanas transakcionāliem resursiem”, kas agri vai vēlu kļūst bezpersoniski un aizvietojami. Attālināti praktiski nav iespējams profesionāli augt un veidot karjeru, kas rezultāta negatīvi ietekmē gan paša darbinieka motivāciju un izaugsmi, gan uzņēmuma attīstību.

Ekonomika

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Guntars Gūte, Diena,10.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Eksperti

Bez galējībām un elastīgi - ideālā darba modeļa meklējumos

Ervins Vēveris, apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.

Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?

Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības

Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB,10.12.2024

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.decembra numurā lasi:

Statistika

Tūrisms atkopjas, viesu bijis vairāk

Tēma

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Attālinātais darbs

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Aktuāli

Lemberga Brexit - kas mainās?

Digitalizācija

Lietuviešu uzņēmums LOGIFLY iekaro Latvijas tirgu

Tiesvedība

Salaspils domes deputāts Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Meža dzīvnieki

Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Portrets

Aiva Liakovičus, AI Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Ekonomika

Kā steidzami risināt darbaspēka trūkumu specifiskās nozarēs?

Db.lv,10.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni