Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.
Pašlaik varam vērot, ka atgriešanās birojā notiek ASV, un šādas iniciatīvas no valsts pārvaldes puses ir arī Latvijā. Kā liela uzņēmuma darbības atbilstības kontroles vadītāja sekoju šīm pārmaiņām, no kurām ir atkarīgi uzņēmuma procesi un tā darbība. Uzskatu, ka notiekošais ir pilnīgi loģisks pavērsiens, jo pēdējie gadi ir atklājuši arī attālinātā darba negatīvās puses, kuras iepriekš netika novērtētas pieredzes trūkuma dēļ.
Neapšaubāmi, tehniski īstenot attālināto darbu vairs nav problēma. Pieredze rāda, ka attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem un institūcijām, ne pašiem darbiniekiem. Iemesli tam ir daudzi, minēšu vairākus.
Pirmkārt, ar attālināto darbu darbinieki paši sevi padara par “ražošanas transakcionāliem resursiem”, kas agri vai vēlu kļūst bezpersoniski un aizvietojami. Attālināti praktiski nav iespējams profesionāli augt un veidot karjeru, kas rezultāta negatīvi ietekmē gan paša darbinieka motivāciju un izaugsmi, gan uzņēmuma attīstību.
Svarīgi ir arī tas, ka neklātienē nevar veidot efektīvu organizācijas kultūru, lai cik tehniski labi attīstīta būtu attālinātā darba forma. Tas prasa arī papildus plānošanu un uzraudzību, kas attālināta darba gadījumā pati par sevi ir apjomīgs darbs, kurš rada slogu un izmaksas.
Darbinieki nav tikai transakcija
Runājot par attālināto darbu, parasti tiek domāts tieši par produktivitāti un to, kā to mērīt. Un tā, iespējams, ir lielākā attālinātā darba problēma tieši darbiniekiem, nevis uzņēmumam vai tā vadībai. Proti, attālinātais darbs darbinieku padara par “ražošanas resursu” – speciālistu, kas noteiktā laikā piegādā noteiktu darbu.
Tas var būt pieņemami un efektīvi no produktivitātes viedokļa, ja uz to raugāmies šauri. Tas strādā noteiktās nozarēs (piemēram, IT jomā), taču pārsvarā šādā procesā pazūd darbinieka kā personības vērtība. Darbs vairumam no mums nav tikai konkrēti nodevumi. Turklāt darba efektivitātes tehniskā mērīšana daudzās profesijās īsti nedarbojas. Piemēram, tas, cik stundu dienā darbinieks ir pieslēdzies darba devēja datorsistēmai, daudzos gadījumos ietekmē viņa sasniegumus ļoti nosacīti.
Darbam ir arī sociāla dimensija, kurā kolēģi satiekas, apspriežas, kaļ plānus, joko un apmainās ar tīri cilvēcisku komunikāciju un enerģiju. Tieši klātienes darbā kolēģi parāda savu personību, savu enerģiju un idejas. Klātienē, ar savu personības spēku cilvēki veido karjeras un atrod jaunus izaugsmes ceļus, mācās no citiem, iedvesmo un iedvesmojas. Un klātienes darbs ir arī process, kas ļauj atrast arī tīri cilvēcisku piepildījumu kolēģiem – darbā nereti mums ir arī patiesi labi draugi, labi paziņas un cilvēku loks, kas mūs saprot un atbalsta.
Attālinātajā darbā nekas no tā nav iespējams. Mēs, protams, varam teikt, ka cilvēki uztur kontaktu arī ar tehnoloģiju palīdzību, taču realitāte ir, ka tie cilvēki, kuri ilgu laiku paliek tikai attālinātā darba telpā, agri vai vēlu izkrīt no darba sociālās un karjeras aprites. Ja cilvēks no darba pasaules grib jēgpilnu papildinājumu savai dzīvei un izaugsmi, tad attālinātais darbs tam neder.
Uzņēmuma kultūrai ir nozīme
Katram uzņēmumam ir sava kultūra – nereti tas ir kaut kas netverams, bet patiesībā ļoti svarīgs. Organizācijas kultūra ir sagaidāmās uzvedības normu kopums uzņēmumā, proti, viss tas, ko un kādu reakciju mēs saņemam no kolēģiem dažādu ikdienas un stratēģisku notikumu kontekstā. Tieši uzņēmuma kultūra nosaka to, cik aktīvi kolēģi iesaistās, kā komunicē, kā rada un dalās ar idejām, kā izsaka kritiku, kā uztver kļūdas un tās labo, un kādas darba prioritātes nosaka.
Vienu un to pašu lietu var izdarīt dažādos veidos (un ātrumos), un tieši korporatīvā kultūra ir tas, kas nosaka rīcību konkrētā uzņēmumā. Svarīgi, kad uzņēmuma vadība un komanda veido mērķtiecīgu kultūru, lai sasniegt savus mērķus. Bieži dzirdams par “inovatīvu”, “konservatīvu” vai “modernu” uzņēmumu un tamlīdzīgi – tie ir kultūras raksturojumi un tieši kultūra ikdienas darba gaitā rada jaunu biznesa vai institūcijas pakalpojumu vērtību.
Attālinātais darbs neļauj veidot efektīvu organizācijas kultūru, jo darba komanda vienkārši nav pieejama. Kultūra veidojas gan no uzņēmuma oficiālās komunikācijas, gan arī no neskaitāmām mazām saziņas iespējām – sarunām liftā, pie kafijas, debatējot par projektiem un pat ievērojot noteiktu ģērbšanas stilu. Nekas no tā nav iespējams ar attālināto darbu – ar tiešsaistes sapulcēm, e-pastiem un produktivitātes kontroles rīkiem nepietiek, lai radītu sociāli efektīvu, atbalstošu, pozitīvu darba pasauli, kurā rodas idejas un gandarījums par katra darbinieka profesionālo lomu.
Un vēl – katram vadītājam ir sava pieredze komunikācijā ar darbiniekiem un viņš zina, ka uz vietas birojā tā notiek daudz ātrāk, jo par katru jautājumu nav jāraksta vai jāzvana, var vienkārši pienākt klāt un apspriest. Ir skaidrs un saprotams darba ritms un struktūra, sagaidāmais un rezultāta sasniegšanai nepieciešamais. Rezultātā tas viss taupa uzņēmuma laiku un resursus.
Priekšrocības ir acīmredzamas
Dažreiz tiek minēts, ka darbinieki mūsdienās vēlas “elastīgu” darbu un citreiz ar to tiek saprasts attālināts darbs. Bet tas noteikti nav viens un tas pats. Elastīgs darbs ļauj darbiniekiem patstāvīgi plānot savu darba laiku. Tas ir iespējams dažās profesijās, bet daudzās – nē, un tad darbiniekam tā pat jāstrādā, piemēram, no 9.00 līdz 18.00, tikai mājās – bez kolēģiem, bez kolektīva un bez socializācijas.
Un, kas arī ir ļoti būtiski, bieži vien bez jebkādas fiziskās aktivitātes, jo realitātē ne visi nodarbojamies ar sportu, un klātienes darbs nemanāmi nodrošina iespēju ikdienā izkustēties. Ilgtermiņā tas palīdz uzturēt veselību, kas ir gan paša darbinieka, gan darba devēja interesēs. Daudziem ir būtiski arī neatrasties vienatnē, un te atkal palīdz ierastais klātienes darbs.
Protams, būtu nepareizi pilnīgi noliegt attālinātā darba iespējas, kuras sniedz mums tehnoloģiskais progress. Bet daudzās nozarēs, ja uzņēmums vēlas strādāt patiesi efektīvi, tas varētu būt drīzāk izņēmums no normas, piemēram, komandējuma laikā vai kādā īpašā gadījumā.
Tomēr ikdienas uzņēmuma darbība klātienes darba priekšrocības ir acīmredzamas – efektīvāks darbs, ātrāka lēmumu pieņemšana, iespēja apmainīties domām ar kolēģiem, palīdzēt viens otram un gūt pieredzi, veidot karjeru, socializēties un gūt kolektīva atbalstu.
