Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Mūsu gadījumā ir būtiski ņemt vērā nozares specifiku. Mēs – “Tele2” – sniedzam pakalpojumus, kas mūsdienās ir viena no cilvēku pamatvajadzībām un ir kritiski svarīgi privātpersonu, uzņēmumu un valsts institūciju ikdienā. Mūsu komandā strādā biroja darbinieki, tehniskie darbinieki, speciālisti, kas 24/7 uzrauga mobilo sakaru tīklu, kā arī klientu centru un zvanu centra konsultanti, kuru nepārtraukta pieejamība ir būtiska klientu vajadzību nodrošināšanai.

Piemēram, “Tele2” biroja darbinieki strādā elastīgā darba režīmā, kas ļauj daļu laika pavadīt birojā un daļu – attālināti, atrodoties mājās vai ārvalstīs. Šāda pieeja ļauj darbiniekiem labāk plānot savu laiku un darba uzdevumus, vienlaikus veicinot veselīgāku līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi. Savukārt klientu centru darbiniekiem šādas iespējas nav, jo viņu darbs ir tieši saistīts ar klientu apkalpošanu klātienē, kas nozīmē, ka viņu darba laiks ir pieskaņots tirdzniecības centru darba laikam un citiem ārējiem faktoriem. Vienlaikus centru darbiniekiem nav jāstrādā piecas dienas pēc kārtas, un viņiem ir iespēja saskaņot savu darba grafiku ar vadītāju, nodrošinot zināmu elastību arī šajā darba modelī.

Jāuzsver, ka mēs esam ļoti efektīva un izteikti horizontāla organizācija, kas nozīmē, ka mums ir ļoti optimāls darbinieku skaits. Mums ir tieši tik daudz darbinieku, cik nepieciešams, lai esošajā darba režīmā veiksmīgi veiktu visus nepieciešamos procesus un nodrošinātu klientiem kvalitatīvus produktus un pakalpojumus.

Manuprāt, organizāciju iekšējā kultūra – tās vērtības, darba efektivitāte un nozares specifikai pielāgota darba organizācija – ir daudz svarīgāka par četru darba dienu nedēļu. Mūsdienīga un elastīga pieeja ne tikai palīdz nodrošināt privātās un darba dzīves balansu, bet arī ļauj sasniegt biznesa mērķus.

Tas pats attiecas arī uz ideju par darba nedēļas saīsināšanu līdz 38 stundām, kuru gan Labklājības ministrija šobrīd nav ietvērusi likuma grozījumos. Piemēram, mūsu uzņēmumā jau šobrīd darba līgumos ir noteikts, ka nedēļas darba laiks nepārsniedz 40 stundas, kas pieļauj arī iespēju, vienojoties ar vadītāju, atsevišķos gadījumos darbu beigt agrāk. Tāpat Ziemassvētku laikā darbiniekiem mēs piešķiram papildu brīvdienas, lai viņiem būtu iespēja vairāk laika pavadīt ar ģimeni.

Galu galā darbinieku labbūtība lielā mērā ir atkarīga no pašas organizācijas attieksmes un rūpēm par darbiniekiem. Ja organizācija vēlas būt veiksmīga, tā domās par to, lai veidotu tādu iekšējo kultūru, kurā darbinieki jūtas apmierināti, jo tieši tas ir priekšnosacījums organizācijas biznesa mērķu sasniegšanai.