Eksperti

Par četrām piektdaļām samazinās uzņēmumu skaitu, kuriem jāziņo par darbības ilgtspēju

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Eiropas Komisija arī ievieš pakāpenisku ziņošanas pienākuma atlikšanu atbilstoši uzņēmuma lielumam. Piemēram, tā sauktā “pirmā viļņa” CSRD tvēruma uzņēmumiem, jeb Eiropas regulētajos tirgos publiski kotētajiem uzņēmumiem ar vairāk 500 darbiniekiem, apdrošināšanas un kreditēšanas institūciju uzņēmumiem ar vairāk kā 500 ziņošanas pienākums atlikts netiek, proti, šogad būtu jāziņo par 2024. gada darbību. Taču priekšlikums tagad paceļ ziņošanas slieksni uz vairāk kā 1000 darbiniekiem un vai nu vairāk kā 50 miljonu eiro apgrozījumu vai vairāk kā 25 miljonu eiro bilances lielumu neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa (proti, vai tas ir kotēts vai nē) un attiecīgi šie “pirmā viļņa” uzņēmumi ar mazāk kā 1000 darbiniekiem varētu vairs nekvalificēties ziņošanas pienākumam šogad.

Tālāk iepriekšējais regulējums paredzēja, ka uzņēmumiem, kuri izpildīja divus no šiem trim kritērijiem – apgrozījums virs 50 miljoniem eiro, bilances lielums virs 25 miljoniem eiro vai vidējais darbinieku skaits virs 250 – bija jāziņo par 2025. gada darbību. Šim tā saucamajam “otrajam uzņēmumu” vilnim tagad būs jāziņo par 2027. pārskata gadu, taču arī šeit kvalificējošie kritēriji tiek pacelti uz vairāk kā 1000 darbiniekiem un vai nu vairāk kā 50 miljonu eiro apgrozījumu vai vairāk kā 25 miljonu eiro bilances lielumu. Tas būtiski samazinās šī “otrā viļņa” uzņēmumu skaitu un tostarp atbrīvos no ziņošanas pienākuma arī daudzus uzņēmumus Latvijā.

Iepriekšējais regulējums tālāk noteica tā saucamo “trešo uzņēmumu vilni”, kas aptvēra mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir kotēti Eiropas Savienības regulētā tirgū un atbilda diviem no trim šādiem kvalificējošiem kritērijiem – apgrozījums virs 15 miljoniem eiro, bilances lielums virs 7,5 miljoniem eiro vai vidēji 50 darbinieku finanšu gada laikā. Šiem uzņēmumiem bija jāsāk ziņot par 2026. Pārskata gadu, taču arī šeit tagad tiek rosināts celt kvalificējošos kritērijus līdzīgi kā “pirmā viļņa” un “otrā viļņa” uzņēmumiem, kas tātad daudzus uzņēmumus no šī tvēruma izņems.

Līdztekus EK priekšlikumi būtiski paceļ arī ziņošanas slieksni ārpus Eiropas Savienībai bāzētajiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts būtiski atvieglot ziņošanas pienākumus piegādātājiem.

EK priekšlikumi tagad ir uzsākuši ceļu ES likumdošanas procesā un var vēl tikt mainīti, taču sagaidāms, ka tie varētu stāties spēkā tuvāko mēnešu laikā. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas joprojām kvalificēsies ilgtspējas ziņošanas pienākumam, taču šis pienākums varētu tikt atlikts. Tomēr uzņēmumiem svarīgi arī apzināties, ka ilgtspējas ziņošana nebija tikai regulatīva prasība – ilgtspējīgai darbībai ir ekonomiska vērtība un ilgtspējas centienus nav vērts atmest tikai tādēļ, ka EK vairs neprasīs par tiem ziņot. Tāpat arī būtu vērts saglabāt ilgtspējas standartu ziņošanas praksi pat tad, ja to nepieprasa EK, jo šādi standarti var būt vērtīga mārketinga priekšrocība tirgos, kur sabiedrība dod priekšroku ilgtspējīgi strādājošiem uzņēmumiem. Turklāt ziņošanu varēs veikt brīvprātīgi un jēgpilna ilgtspējas standartu ieviešana uzlabo uzņēmuma darbību.