Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.
Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?
3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.
Svarīgi ņemt vērā, ka regulējums neattiecas tikai uz dzīvojamām mājām – patvertnes būs obligātas arī sabiedriskās ēkās un komercbūvēs, tādējādi veidojot daudz plašāku drošības telpu tīklu, kas aptvers gan mājokļus, gan skolas, biroju ēkas un ražotnes.
Cik daudz cilvēku patiesībā varēsim aizsargāt?
Aptuveni gadu ilgajā Patvertņu būvnormatīva izstrādes procesā augstu vērtēju Ekonomikas ministrijas darbu. Procesā tika iesaistītas visas būtiskās puses – Lielo pašvaldību apvienība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, attīstītāji, arhitekti, būvinženieri. Diskusijas bija profesionālas, argumentētas un balstītas reālā pieredzē. Par pamatu normatīvam tika ņemti Somijas risinājumi, kas gadu desmitiem veiksmīgi darbojas un nodrošina tā saukto duālo pielietojumu – patvertnes ikdienā tiek izmantotas kā autostāvvietas, noliktavas, sporta zāles, bet krīzes brīdī dažu stundu laikā tiek pārveidotas par drošiem patvēruma punktiem. Šo pieeju atbalstu, jo tā nodrošina telpu praktisku izmantošanu arī miera laikā.
Regulējums ir svarīgs un nozīmīgs solis uz priekšu, taču ir jāapzinās arī tā praktiskā ietekme. Latvijā ik gadu tiek uzbūvēti aptuveni 2000–2500 dzīvokļi, un tikai daļa no tiem būs ēkās ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, tāpēc atbildīs prasībai par obligātu patvertnes izbūvi. Ja ņemam vērā izņēmumus, piemēram, zemākas ēkas vai projektus, kas sākti pirms normatīvu spēkā stāšanās, reāli desmit gadu laikā patvertnes varētu nodrošināt aizsardzību aptuveni 30 000 cilvēku. Tas neapšaubāmi ir būtisks uzlabojums, bet valsts mērogā – salīdzinoši neliela daļa no iedzīvotājiem. Tieši tāpēc paralēli jaunbūvēm ir nepieciešamas mērķtiecīgas programmas esošo ēku pielāgošanai, lai aizsardzības kapacitāti palielinātu daudz īsākā laikā, tajā skaitā šajā procesā iesaistot pašvaldības ar konkrētu finansējuma segumu. Pretējā gadījumā pat ar pašreizējiem būvniecības apjomiem plaša drošības tīkla izveide prasīs gadu desmitus.
Ietekme uz būvniekiem un pircējiem
No būvnieku skatu punkta – regulējums nozīmē papildu prasības projektēšanā. Proti, precīzākus inženiertehniskos risinājumus, ventilācijas un piekļuves sistēmu integrāciju, kā arī kvalitātes kontroli. Tas var provizoriski radīt 5–10 % izmaksu pieaugumu un potenciāli pagarināt būvniecības termiņus.
Taču uzskatu, ka pircējiem tas ir pozitīvs signāls – mājokļa izvēlē parādās jauns kvalitātes kritērijs: drošības infrastruktūra. Patvertnes var būt ne tikai krīzes situācijām, bet arī praktiski izmantojamas ikdienā – kā koplietošanas noliktavas, velonovietnes vai hobiju telpas. Tas nodrošina, ka telpas tiek uzturētas labā stāvoklī un integrētas ēkas ikdienas dzīvē.
Nākotnes izaicinājumi
Viens no izaicinājumiem, ko redzu, daļa attīstītāju varētu apzināti projektēt zemākas ēkas, līdz pieciem stāviem, lai izvairītos no obligātas patvertņu izbūves un papildu izmaksām. Lai mazinātu šo risku, būtu nepieciešami valsts atbalsta instrumenti, piemēram, līdzfinansējums vai nodokļu atvieglojumi, kas motivētu attīstītājus būvēt drošības prasībām atbilstošas patvertnes arī tajos gadījumos, kad normatīvie akti to tieši neparedz.
Uzskatu, ka jaunais regulējums ir būtisks un pareizs solis, kas ļaus iekļaut drošības aspektus mājokļu attīstībā jau no projektēšanas brīža. Drošība, ilgtspēja un komforts ir trīs elementi, kas arvien biežāk noteiks, kādus mājokļus cilvēki izvēlēsies nākotnē. Mūsu kā attīstītāju uzdevums ir radīt risinājumus, kas ne tikai atbilst normatīvu prasībām, bet arī sniedz mieru un pārliecību par rītdienu.
