Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.
Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.
Ietekmēs daudz plašāk
Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.
Tas principā nozīmē, ka zaudējumi būtu jākompensē ar augstākām cenām citiem produktiem. Turklāt gan ražotājiem, gan veikaliem ir savas pamatizdevumu pozīcijas – no elektrības un darbinieku algām līdz nodokļiem un iekārtu uzturēšanas izmaksām. Tas radītu situāciju, kurā cenas samazināšana vienā segmentā neizbēgami tiktu kompensēta uz citu preču grupu rēķina. Papildus tam būtu arī jāatceras, ka būtiska loma pārtikas cenu veidošanā ir arī vairumtirgotājiem jeb starpniekiem, kas piegādā preces veikaliem. Arī viņu iespējas pazemināt cenas ir ierobežotas, tādēļ, ja tiešām vēlamies panākt vēlamo rezultātu, sadarboties vajadzētu visiem piegādes ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem.
Vietējie paliek ēnā
Konkurence starp tīkliem jau tagad dabiski veicina cenu samazināšanos - konkurēt ar lielajiem veikalu tīkliem ir izaicinoši. Publiskajā telpā galvenokārt dominē trīs lielākie spēlētāji - “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”, kas bieži vien veido pircēju priekšstatu par tirgu. Tajā pašā laikā mēs nereti aizmirstam, ka Latvijā darbojas virkne spēcīgu reģionālo un vietējo tirgotāju, kuri arī nodrošina pieejamu pārtiku. Turklāt netiek ņemts vērā, ka mazajiem un vidējiem veikalu tīkliem ir atšķirīga loģistika, bieži vien bez centralizētām noliktavām. Tas nozīmē, ka viņu spējas konkurēt par zemākajām cenām ir ierobežotākas. Memoranda saturs nav ticis apspriests ar visiem lielākajiem tirgotājiem. Daudzi mazie un reģionālie veikali, tostarp “Lats”, nav bijuši iesaistīti diskusijās. Rezultātā daļa memoranda punktu neatbilst šo tirgotāju ikdienas iespējām un loģistikas modelim. Ja publiskās diskusijas balstās tikai uz lielajiem spēlētājiem, tiek radīts maldīgs iespaids par vienotu tirgus situāciju.
Nozarēm jāsadarbojas
Lai arī memorands nav juridiski saistošs dokuments, tas rada zināmu spiedienu uz tirgotājiem un ražotājiem. “Tā ir labas gribas vienošanās, taču vienlaikus no tirgotājiem tiek sagaidīta rīcība, kas var tieši ietekmēt viņu peļņu un izdevumus. No vienas puses mums saka - pārdodiet lētāk, bet no otras puses - normatīvo aktu ietvaros uzliek dažādus pienākumus. Piemēram, ar valsts regulēto prasību norādīt produktu izcelsmes valsti cenu zīmēs, būtiski pieaug arī mūsu izmaksas. Šāda situācija, manuprāt, ir pretrunīga. Lai gan iniciatīva atbalstāma un idejiski vērsta uz patērētāju interešu aizstāvību, tās praktiskā īstenošana prasa rūpīgu, uz faktiem balstītu pieeju. Nepieciešama cieša sadarbība starp visiem tirgus dalībniekiem - ražotājiem, tirgotājiem, vairumtirgotājiem un politiķiem, lai panāktu patiesi līdzsvarotu risinājumu. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka labas gribas memorands var kļūt par slogu, nevis efektīvu instrumentu cenu mazināšanai.
