Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Pēc vienošanās ar pārdošanas aģentūru "Charades" Krievijā un Baltkrievijā ir aizliegts izrādīt "Oskara" balvu ieguvušo animācijas filmu "Straume", apliecināja producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža.

Kā novēroja aģentūra LETA, informācija par "Straumi" pieejama virknē Krievijas un Baltkrievijas portālu, tostarp atsevišķās kinoteātru mājaslapās. Tāpat filmu iespējams nelegāli lejuplādēt dažādos krievu portālos. Tikmēr, piemēram, Baltkrievijas izklaides centra "Falcon club" kinoteātra mājaslapā ir pieejama informācija par repertuārā esošu animācijas filmu "Straume".

Kaža atzīst, ka Krievijā un Baltkrievijā to varētu demonstrēt arī nelegāli, jo iepriekš šādi precedenti esot bijuši citām filmām.

""Zelta globusa" laureāte, tagad arī "Oskara" balvu ieguvusi filma, turklāt bez vārdiem, ģimenes auditorijai - domāju, varētu būt gana kārdinoši, lai to darītu," uzskata Kaža.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Visos starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" maršrutos uz Krieviju, tostarp no Rīgas, pērn pasažieru skaits samazinājās par 50%, salīdzinot ar 2023.gadu, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express" valdes loceklis Ingmars Ross.

Vienlaikus viņš minēja, ka pasažieru skaits pērn bija četras reizes mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautāts, kā uzņēmums vērtē Latvijas parlamentā iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas, Ross uzsvēra, ka "Lux Express" neorganizē tūrisma braucienus uz Krieviju, kā arī uzņēmuma darbība tiek vadīta, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas valdību ceļošanas ieteikumus, kas stingri iesaka neceļot uz Krieviju.

Tomēr "Lux Express" turpina piedāvāt ierobežotu skaitu maršrutu, galvenokārt cilvēkiem ar ģimenes saitēm pāri robežām. ""Lux Express" vairākkārt ir norādījuši, ja iestādes pieņems lēmumu slēgt robežšķērsošanas punktus, "Lux Express" pilnībā ievēros šos lēmumus," piebilda Ross.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Latvija nodrošina 1,3% no kaltētu zirņu piegādēm globālajam tirgum.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tir-dzniecības organizācija) liecina, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija pirmajā, bet 2024. gadā – trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta.

Ar senu vēsturi

Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kurš no savvaļas zirņiem tika selekcionēts aptuveni pirms 9500 gadiem mūsdienu Afganistānas un Ziemeļindijas teritorijā. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.ē. zirņus jau audzēja Senajā Ēģiptē – Nīlas ielejā. Senākie kaltētu zirņu atradumi cilvēku apmetnēs Centrālajā Eiropā un Indijā tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē. Savukārt ap 2000. gadu p.m.ē. zirņus audzēja praktiski visā Eiropā (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North Amer-ican Office, 2008, 238. lpp.).Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt krietni pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos, nekā tie ir atrasti Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 152. lpp.). Tomēr zirņi nekad nebija noteicošā lauksaimniecības kultūra Latvijas teritorijā.Līdz Pirmajam pasaules karam zirņi aizņēma aptuveni 2,2% no visas sējumu platības apriņķos, kuri vēlāk kļuva par Latvijas valsts teritoriju. Kā liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gadā ar zirņiem tika apsēti vairāk nekā 37 tūkstoši hektāru, kas veidoja 3,4% no vi-sas sējumu platības (Bokalders J. Lauksaimniecība. Grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 516. lpp.). 1935. gadā pākšaugu sējumi Lat-vijā jau sasniedza 41,8 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņi un pupas veidoja vairāk nekā 80%. Latgales augstienes ziemeļaustrumos ar zirņiem un pupām bija apsēti 6% no sējumi-em, bet Ezernieku pagastā – pat 8% no visiem sējumiem (Rutkis J. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: apgāds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gadā pākšaugus audzēja 36 tūkstošus hektāru lielā platībā.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, tostarp to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.

Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".