Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Šodien kontu atvērt, pārskaitīt naudu vai apmaksāt pirkumu var dažu sekunžu laikā. Fintech uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgu inovāciju virzītājspēku, paātrinot finanšu pakalpojumu digitalizāciju un uzlabojot ērtību miljoniem klientu.

Mēs to novērojam arī tepat Latvijā – tā ir ierasta situācija, kad klientam Rīgā vai Jelgavā ir savs “pamatkonts” tradicionālā bankā un tad papildus vēl viens vai pat vairāki konti dažādās maksājumu iestāžu digitālajās platformās pie kuriem ir piesaistītas arī dažādas maksājumu kartes un lietotnes. Pietiekami daudzi arī tepat Latvijā paralēli banku pakalpojumiem izmanto arī ieguldījumu platformas, kurās klienta līdzekļi tiek turēti kādas mazāk pazīstamas jurisdikcijas bankas kontā. Šāds pakalpojumu sazarojums ir mūsdienīgs un klientam sniedz dažādus ieguvumus un pati par sevi šāda situācija nav nevēlama un atspoguļo finanšu tirgus inovāciju dinamisku attīstību.

Skaidras naudas norēķinu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju ikdienā pērn turpinājis samazināties. Karšu maksājumi e‑komercijā pieauga par 46% (salīdzinot ar 2024. gadu), pārsniedzot 7 miljonus eiro. Kopējie e‑komercijas apjomi palielinājās par 26% un sasniedza vairāk nekā 133 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

E‑makus pirkumos internetā izmantoja jau 23% gadījumu – to apjoms pārsniedza 30 miljonus eiro. E‑maksājumu skaits gada laikā pieauga par 18%, un vidējā pirkuma summa palielinājās no 28,47 līdz 32,25 eiro.

Arī fiziskās tirdzniecības vietās norēķinu karšu darījumu īpatsvars pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gandrīz par piektdaļu (16%). No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Līdzās karšu maksājumiem ar kartes plastiku, šodien aizvien biežāk ir pamanāmi arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. E-maku īpatsvars apjomos no visiem bezskaidras naudas darījumiem fiziskajā komercijā sasniedzis jau 77% (102 miljonus eiro) un to lietošanas pieauguma temps, salīdzinot ar 2024. gadu, maksājumu skaita ziņā audzis par 18%, savukārt apjomos - par 23%.

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Handwave, kas izstrādā nākamās paaudzes biometrijas risinājumus, piesaistījis 3,65 miljonus eiro sēklas investīciju, lai globālā mērogā – sākot ar Eiropu un ASV – ieviestu maksājumu un identitātes platformu, kas balstīta uz plaukstas atpazīšanas tehnoloģiju.

Šajā finansējuma kārtā ir ietverts gan Baltijas, gan Polijas investoru atbalsts, ko vada Practica Capital ar FirstPick, Outlast Fund un Inovo.vc atbalstu. Finansējums tiks izmantots produktu izstrādei, atbilstības sertifikātu iegūšanai un pilotprojektiem mazumtirdzniecībā.

Handwave privātumu garantējošā biometriskā tehnoloģija maina veidu kā cilvēki norēķinās, apliecina savu identitāti (tostarp vecumu), aktivizē lojalitātes programmas un reģistrējas. Tā aizstāj maksājumu un lojalitātes kartes, tālruņus un pat sejas atpazīšanu ar vienkāršu plaukstas skenēšanu. Izmantojot patentētu tehnoloģiju, šis risinājums ļauj lietotājiem vienkārši piereģistrēties, noskenēt plaukstu ar sava tālruņa kameru un piesaistīt maksājumu un lojalitātes kartes, kā arī personas identitātes apliecinājuma datus drošam digitālajam makam.

Ikdienā autostāvvieta ir viena no tām pilsētvides pieredzēm, ar ko saskaras gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi - steigā meklēta monēta, nestrādājošs automāts, rindas un kavēšanās. Tie ir sīkumi, kas veido kopējo pilsētas pieredzi.

Liepājas valstspilsētā šo ikdienas situāciju nolēmusi mainīt SIA “Liepājas autostāvvietas”, modernizējot ielu autostāvvietu sistēmu un ieviešot pilnībā digitālu, bezskaidras naudas norēķinu risinājumu, saskaņā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras atbalstu “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”. Projekts īstenots sadarbībā ar uzņēmumu BISS, aizstājot līdzšinējos skaidras naudas norēķinu risinājumus ar modernām maksājumu stacijām, kas padara stāvvietu izmantošanu vienkāršāku, ātrāku un saprotamāku.

Projekta ietvaros BISS piegādājis 15 maksājumu stacijas - 12 no tām jau ir uzstādītas un darbojas, savukārt vēl trīs tiks ieviestas pirms 2026. gada vasaras sezonas. Norēķini par autostāvvietu notiek tikai bezskaidras naudas veidā, izmantojot bankas kartes un bezkontakta maksājumus, tostarp Apple Pay un Google Pay. Tas novērš nepieciešamību pēc skaidras naudas un būtiski atvieglo norēķinu procesu ikdienā.

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju vidū.

Aizvadītajā gadā maksājumu jeb POS termināļu skaits Latvijā Luminor klientu vidū pieaudzis par 10 %, liecina bankas dati. Arvien vairāk uzņēmēju pielāgojas iedzīvotāju mainīgajiem norēķinu paradumiem un ievieš klientiem ērtākus maksājumu risinājumus, uzsver Luminor bankas mazo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja Jolanta Aivare.

Luminor veiktās aptaujas dati liecina, ka cilvēki visbiežāk maksā skaidrā naudā tirgos un gadatirgos, kā arī par skaistumkopšanas pakalpojumiem, ja nav bijis iespējams norēķināties ar karti. Tomēr norēķinu veikšana ar karti turpina pieaugt – šī gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā bija 79 % pret 21 %, bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvaram sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni, liecina Latvija Bankas dati. Savukārt 2025. gada beigās iedzīvotājiem bija izdotas 2,3 miljoni maksājumu karšu, kas vidēji nozīmē 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju.

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.

Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai.

Kibernoziedzības melnajā tirgū personīgajai informācijai ir sava cena, un Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu cena melnajā tirgū sasniedz 16,99 ASV dolāru. Starptautiskās kiberdrošības uzņēmuma NordVPN analīzes dati liecina, ka melnajā tirgū tirgoto maksājumu karšu informācijas vidējā cena bieži vien nesasniedz pat 10 ASV dolāru, un vispieprasītākie ir Visa, Mastercard un American Express debetkaršu dati. Latvija uzņēmuma izveidotajā risku klasifikatorā norādīta kā vidēja riska valsts ar riska indeksu 0,5. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā maksājuma karšu dati maksā ap 16,82 ASV dolāriem, savukārt Igaunijā indekss ir zemāks – 0,4, bet cena – 15,59 ASV dolāri. Melnais tirgus darbojas kā sava veida biznesa ekosistēma – ar naudas atmaksas garantijām un pat klientu apkalpošanu.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Rietumu Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay. Šis solis apliecina bankas apņemšanos pilnveidot klientu pieredzi, piedāvājot modernus un ērtus digitālos risinājumus.

Ar Apple Pay var veikt maksājumus klātienē, mobilajās lietotnēs un tiešsaistē, neizmantojot fizisku maksājumu karti.

Norēķini notiek ar Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad vai Mac, un ir drošāki nekā fiziskas kartes izmantošana. Maksājumi tiek apstiprināti ar Face ID, Touch ID vai piekļuves kodu, un kartes numurs netiek nodots tirgotājam. Turklāt, veicot pirkumus tiešsaistē, nav nepieciešams izveidot lietotāja kontu vai aizpildīt garas pieteikuma formas.

“Rietumu Bankas prioritāte ir padarīt finanšu pakalpojumus pēc iespējas ērtākus un drošākus ikdienas lietošanā. Apple Pay ne tikai ļauj klientiem norēķināties ātri un ērti, bet arī saskan ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju piedāvāt modernas digitālās iespējas, kuras ir maksimāli drošas, ērtas un vienlaikus ļauj taupīt laiku,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikalos pieejams bezkontakta maksājumu risinājums "Lidl Pay", informē uzņēmumā.

Nnvestīcijas "Lidl Pay" ieviešanā atklātas netiek.

"Lidl Pay" funkcionalitāte ir integrēta uzņēmuma lojalitātes lietotnē "Lidl Plus". Risinājums apvieno lojalitātes kartes skenēšanu un apmaksu vienā darbībā, samazinot laiku pie kases. Pirms trim gadiem ieviesta lojalitātes lietotne "Lidl Plus", un patlaban gandrīz 65% "Lidl" klientu, iepērkoties, izmanto "Lidl Plus" priekšrocības.

"Lidl Latvija" komunikācijas vadītāja Zane Neļķe norāda, ka risinājums ir loģisks solis uzņēmuma digitālajā attīstībā: "Līdz ar jauno "Lidl Pay" norēķināšanās funkciju vairs nav jāmeklē bankas karte vai jāatver atsevišķa lietotne. Viss, kas nepieciešams - atlaides, iepriekš aktivizētie kuponi un norēķināšanās, - notiek ar vienu darbību "Lidl Plus" lietotnē".

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstulē Klimata un enerģētikas ministrs ir aicinājis Finanšu ministriju pārskatīt Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) izvirzītās reģionā augstākas uzskaites prasības elektroauto uzlādes darījumiem ar norēķinu karti, kas var būtiski paaugstināt uzlādes cenas.

VID prasības elektroauto uzlādes operatoriem Latvijā ir apjomīgākas nekā Igaunijā, Lietuvā un daļā citu Eiropas valstu. Ieviešot norēķinu pakalpojumu ar maksājuma kartēm publiskā elektrouzlādes punktā, atbilstoši VID prasībām, var pieaugt elektroauto uzlādes izmaksas publiskajā tīklā.

Latvijas VID izvirzītie noteikumi norēķinu uzskaitei, kā arī prasība nodrošināt lokālu fiskālo ierīču izmantošanu un sertifikāciju, radīs papildu izmaksas elektroauto uzlādes operatoriem, kas rezultātā būs jāsamaksā elektroauto braucējiem. Arī Baltijas mērogā, tikai Latvijā elektroauto uzlādes operatoriem tiek izvirzīta prasība par obligātu fiskālo ierīču (kases aparāta tipa ierīci) izmantošanu, nepaļaujoties uz darījumu uzskaites IT risinājumiem.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Līdzīgi kā daudzviet Skandināvijā, kur tiek veicināta vienkāršota piekļuve finanšu pakalpojumiem, arī Latvijai ir potenciāls radīt ilgtspējīgus risinājumus. Finanšu konsultācijām nevajadzētu būt tikai turīgu vai labi situētu cilvēku privilēģijai, kā tas ilgstoši ir bijis.

Tādēļ jau pagājušā gadsimta beigās iezīmējusies tendence - finanšu sektora demokratizācija - veicina šādu pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā. Taču viena lieta ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus, pavisam cita - veicināt aktīvu sabiedrības iesaisti savas finansiālās labklājības nodrošināšanā ilgtermiņā.

Latvijas finanšu paradokss: uzkrājumu daudz, bet investīciju maz

Arī mēs varam būt gandarīti par pamata finanšu pakalpojumu pieejamību. Saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem (2023), norēķinu konts ir apmēram 97% pieaugušo, elektronisko maksājumu īpatsvaram pārsniedzot jau 70%. Apmēram 85% pieaugušo ir norēķinu kartes, kas ir ļoti labs rādītājs pat attīstīto valstu vidū. Taču pavisam cita aina paveras, analizējot ar uzkrājumiem un investīcijām saistītus datus. Neraugoties uz to, ka kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, ieskaitot pensiju 2. un 3. līmeņa kapitālu, veido apmēram 20 miljardus eiro, lielākoties šie finanšu aktīvi netiek investēti. Tie bieži stāv banku kontos vai tiek investēti ultrakonservatīvi, izvēloties pensiju plānus ar zemu ienesīgumu.

"Indexo bankas", kas darbību sāka pagājušā gada augusta beigās, zaudējumi 2024.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 6,162 miljoni eiro, teikts bankas īpašnieces, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Bankas aktīvi 2024.gada decembra beigās bija 44,553 miljonu eiro apmērā.

Kompānijā informē, ka "Indexo bankas" klientu skaits mēnesī aug vidēji par 4600, un februāra beigās bankai ir vairāk nekā 28 100 klientu.

Klientu noguldījumos banka šogad februāra beigās bija piesaistījusi 42,1 miljonu eiro, bet kredītos banka bija izsniegusi 3,6 miljonus eiro.

"Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis min, ka darbības pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka banka ir labi pozicionēta, lai izaicinātu Latvijas oligopolistisko banku tirgu.

Tuvāko nedēļu laikā "Indexo banka" piedāvās iespēju maksājumu kartes pievienot digitālajiem makiem un aprīlī plānots sākt hipotekāro kredītu izsniegšanu, teikts paziņojumā.