Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.

Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 Digitālo risinājumu kategorijā uzvarētājs ir jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips, kura autori “Asteroid”, “Mobilly”, “ZZ Dats”, izpildot Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, turpinās attīstīt risinājumu.

“E-veselības jaunās paaudzes iedzīvotāju portāls, kas nākotnē aizstās esošo www.eveseliba.gov.lv, tiek radīts, lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu vienkārši un saprotami orientēties savā veselībā. Un tieši Dizaina balva ir apliecinājums tam, ka pozitīvas pārmaiņas var būt arī plaša mēroga valsts sistēmās – kļūstot tām pieejamākām, skaidrākām un balstītām uz reālu lietotāju pieredzi un vajadzībām. Līdz šim jaunā E-veselības portāla prototips (teste.lv) ir skatīts jau vairāk nekā 9000 reizes, mums saņemot atsauksmes un ieteikumus. Šī iesaiste ir bijusi nenovērtējama, lai turpinātu attīstīt risinājumu, kas patiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Ticam, ka, cieši sadarbojoties ar sabiedrību un nozares profesionāļiem, varam veidot digitālos veselības rīkus, kas uzlabo ne tikai veselības sistēmas efektivitāti, bet primāri – cilvēku ikdienas veselības pieredzi,” tā Latvijas Digitālās veselības centra, kas šogad no Nacionālā veselības dienesta pārņēma projektu, valdes loceklis Juris Gaiķis.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.

Pašlaik Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz.

VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka pērn anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku.

Onkologs Sīviņš asi kritizē veselības ministra Hosama Abu Meri “cirkulēšanu pa ārzemju komandējumiem” un apzinātu problēmu nerisināšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

Veselības ministrija ir “uzgriezusi muguru” Latvijas Onkoloģijas centram (LOC), vēža pacientiem, un LOC kā pēdējais gaidīs remontu nenoteiktā “nākotnes formātā”, šodien savu viedokli sociālajā tīklā Facebook.com paudis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, asu kritiku veltot veselības ministram Hosamam Abu Meri par Latvijas Infektoloģijas centra būvēšanu un nespēju atrast līdzekļus LOC rekonstrukcijai.

Savā ierakstā A.Sīviņš asi kritizē veselības ministra Hosama Abu Meri “cirkulēšanu” pa ārzemju komandējumiem un kāpšanu partijas Vienotības “Everestā”, kas, viņaprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc ministram nepietiek enerģijas kritiski samilzušo iekšējo problēmu risināšanai. A.Sīviņš ministram pārmet arī nespēju uzņemties politisko atbildību un atkāpties, tā vietā ar RAKUS padomes starpniecību būtībā atlaižot valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču, kā arī vēlāk pašas padomes vadītāju Edgaru Labsvīru.

Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri.

Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka "jau tagad esam mīnusos, mums ir parādi". Cita starpā parādus veido gan kompensējamo zāļu izmaksas, gan izdevumi par ārzemēs nodrošinātajiem pakalpojumiem Latvijas pilsoņiem.

"Varu publiski pateikt, ka gada beigās būs jāiet uz Ministru kabinetu un jālūdz palīdzība," sacīja Abu Meri. Ministrs atkārtoti norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.

Foto: dinozoo.lv

Vai meklē savam mājdzīvniekam barību, kas ne tikai remdē izsalkumu, bet arī veicina tā ilgtermiņa veselību un vitalitāti? Royal Canin ir pasaulē atzīts zīmols, kas vairāk nekā pusgadsimtu velta padziļinātiem pētījumiem, lai radītu augstākās kvalitātes barību suņiem un kaķiem. Par to, kāpēc Royal Canin produkciju iesaka veterinārārsti un kā tās zinātniskā pieeja nodrošina precīzi pielāgotu uzturu katra mīluļa unikālajām vajadzībām atkarībā no šķirnes, vecuma un veselības stāvokļa, stāsta Dino Zoo speciāliste - kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kāpēc augstas kvalitātes barība ir svarīga tava mīluļa veselībai?

Mājdzīvnieka uzturs ir viens no stūrakmeņiem ilgam mūžam, labai veselībai un kopējai labsajūtai. Lai gan tirgū pieejams plašs barību klāsts, ne visas ir vienādi vērtīgas. Profesionāla, augstas kvalitātes barība, kādu piedāvā Super Premium klases zīmoli, tiek izstrādāta, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem par dzīvnieku uztura vajadzībām.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026. gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū . Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju , galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Iedzīvotājiem, salīdzinot cenas Baltijas valstu mērogā, tieši PVN likme un valsts kompensācijas apmēri rada iespaidu, ka Latvijā zāles ir dārgākas.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

ASV datortehnoloģiju giganta "Microsoft "dibinātājs Bils Geitss paziņojis, ka ziedos lielāko daļu savas bagātības izglītības un veselības aprūpes uzlabošanai Āfrikā.

Geitss pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka nolēmis nākamajos divdesmit gados 99% savas bagātības iztērēt labdarībai. Viņš aplēsis, ka ap 2045.gadu viņa bagātība sasniegs 200 miljardu ASV dolāru.

Bila un Melindas Geitsu fonds jau sen finansē projektus veselības aprūpē un citās jomās, bet tagad viņš nolēmis paātrināt tēriņus. Ja vēl nesen bija plānots, ka fonds darbosies vēl vairākus gadu desmitus pēc viņa nāves, tad tagad viņš nolēmis, ka fonds piešķirs projektiem visu naudu un 2045.gadā tiks slēgts.

Tiesa, ja Geitss atdos 99% savas naudas labdarībai, viņš joprojām būs miljardieris.

Geits pirmdien Āfrikas Savienības ēkā Etiopijas galvaspilsētā paziņoja, ka lielāko daļu savas bagātības iztērēs veselības un izglītības uzlabošanai Āfrikā, un mudināja Āfrikas jaunos talantus domāt par to, kā izmantot mākslīgo intelektu, lai uzlabotu veselības aprūpi.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Viltoto alkoholisko dzērienu dēļ Latvijā ik gadu tiek zaudēti 12 miljoni eiro un vairāk nekā 74 darba vietas, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) aplēses.

Salīdzinot ar citiem produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir viens no augstākajiem viltojumu rādītājiem. To pārdošanas apjoma zaudējumi Eiropas Savienībā (ES) sasniedz 2,289 miljardus eiro gadā, bet zaudēto darba vietu skaits - teju 5700. Savukārt nodokļu zaudējumi no šiem produktiem sasniedz 2,068 miljonus eiro.

Organizētās noziedzīgās grupas izmanto sarežģītas shēmas, lai maldinātu patērētājus, norāda EUIPO. Viltojumu ražotāji bieži atkārtoti izmanto oriģinālās pudeles vai izgatavo viltotas etiķetes, ko uzlīmē uz tukšām pudelēm, lai patērētāji un atbildīgās iestādes nespētu atšķirt oriģinālos produktus no viltotiem.

EUIPO kampaņā "Pasaules viltoto produktu apkarošanas diena" tiek izgaismoti draudi, ko rada viltotie pārtikas produkti un dzērieni visā ES. Šī iniciatīva ir atbilde nesenajiem ziņojumiem, kuros secināts, ka viltojumi pārtikas produktu un dzērienu nozarē joprojām rada nopietnus riskus patērētāju veselībai, kā arī kaitē Eiropas ekonomikai un kulinārijas mantojumam, uzsver birojā.

Foto: Freepik.com / shurkin_son

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā rūpes par veselību ir vēl jo svarīgākas. Labā ziņa – ir dažādi veidi, kā varam atbalstīt savu ķermeni ikdienā un viens no tiem – omega-3 taukskābju uzņemšana, kam ir būtiska loma gan sirds, gan smadzeņu darbības uzlabošanā.

Omega-3 taukskābes – kas tās ir?

Omega-3, zināma arī kā zivju eļļa, ir polinepiesātinātās taukskābes, ko mūsu organisms pats nespēj sintezēt, tāpēc tās jāuzņem ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem, kuri nodrošina optimālo diennakts devu.

Galvenie taukskābju veidi ir:

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Paredzēts, ka samazinātais nodoklis būs spēkā no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2027.gada 31.decembrim.

"Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi," teikts valdības paziņojumā.

Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, Zviedrijā pēdējos gados būtiski kāpušas pārtikas cenas.

Valdība vairākkārt aicinājusi pārtikas mazumtirgotājus samazināt cenas.

Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā - par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).

Ceturtdien EP atbalstīja tarifu paaugstināšanu mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas un šo valstu lauksaimniecības produktiem, tā tiecoties samazināt ES atkarību no tiem.Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu par 50 % paaugstināt ES tarifus lauksaimniecības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, kam vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi.

Mērķis ir vēl vairāk samazināt ES atkarību no šīm divām valstīm. Jaunie tarifi attieksies uz tādiem produktiem kā cukurs, etiķis, milti un dzīvnieku barība.

Regula nosaka arī 6,5 % tarifu mēslošanas līdzekļiem, kas importēti no abām valstīm, kā arī muitas nodevas no 40 līdz 45 eiro par tonnu atkarībā no mēslošanas līdzekļu veida laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam. Šie tarifi pieaugs līdz 430 eiro par tonnu līdz 2028. gadam. Krievijas un Baltkrievijas peļņa no mēslošanas līdzekļu eksporta tiek uzskatīta par tiešu ieguldījumu Krievijas karā pret Ukrainu.

Ierosinātie pasākumi ievērojami samazinās attiecīgo preču importu ES, neatkarīgi no tā, vai tās ražotas Krievijā un Baltkrievijā vai tieši vai netieši eksportētas no šīm valstīm. Paredzams, ka tas veicinās ES mēslošanas līdzekļu ražošanas diversifikāciju, ko pašlaik ietekmē zemās importa cenas.

Jaunajā New Hanza Med medicīnas kompleksā Rīgā, Mihaila Tāla ielā, durvis vērusi Vītola klīnika, kas kļūst par pirmo no vairākām medicīnas iestādēm, kas uzsāk darbu New Hanza Med medicīnas centrā. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas privātās medicīnas attīstībā, veidojot modernu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes vidi.

Vītola klīnika ir stratēģisks un līdz šim nebijis privāts ieguldījums kompleksā sieviešu veselības aprūpē Latvijā. Iepriekš zināma kā JV klīnika, tā specializējas sieviešu veselības aprūpē – no ambulatoriem ginekoloģijas pakalpojumiem līdz ķirurģijai un rehabilitācijai – viss vienā vietā, lai katrai pacientei piemeklētu piemērotāko un atbilstošāko ārstniecības veidu. Klīnikas rīcībā ir mūsdienīgi pieņemšanas kabineti, diennakts stacionārs un moderni aprīkotas operāciju zāles, kas nodrošina pilnvērtīgu pacientu aprūpi vienuviet.

Vītola klīnika piedāvās mūsdienīgus problēmu risinājumus pacientēm visos dzīves posmos. Klīnikā būs pieejama profilaktiska izmeklēšana, grūtnieču aprūpe, neauglības ārstēšana, menopauzes problēmu risināšana, kā arī sarežģītu ginekoloģisku operāciju veikšana, piemēram, endometriozes, dzemdes miomu, olnīcu cistu un noslīdējumu gadījumu un citu saslimšanu ārstēšana.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).